Dainuvīte, Gija, Megija

Ziemassvētki Maijas Silovas gaumē

LNT raidījuma “Stila Policija” vadītāja, modes eksperte Maija Silova atzīst, ka dažkārt svētki viņas dzīvē var notikt neatkarīgi no tā, vai konkrētais datums atzīmēts kalendārā. Galvenais – tos sajust!

Taču ir vairākas ģimenes tradīcijas, kas rada pacilātu un pat bērna priekam līdzīgu svētku sajūtu, tuvojoties Ziemassvētkiem.

Kas Tevī rada Ziemassvētku sajūtu?

Tā ir piesnigusī pilsēta vai lauki, dzidras un zvaigžņotas debesis, sala smarža. Tā ir tikko mājās ienesta egle, Ziemassvētku multfilmas un filmas, piparkūku smarža, kura tik īpaša ir tikai Ziemassvētkos. Un nebrīnieties, arī bērnu komiksi! Donalda Daka un Mikija Mausa svētku specizdevumi. Man tie sagādā bērnišķīgu prieku – atkal ieraudzīt pasauli bērna acīm.

Kā Tu Ziemassvētkus sagaidi un pavadi?

,,Klusa nakts – svēta nakts” noskaņās. Man ir svarīgi, lai Ziemassvētki ir mierpilni, apgaroti un bez lieka skaļuma. No rīta izdaiļojam eglīti, tad gatavojam svētku maltīti, apsveicam draugus. Naktī patīk noskatīties kādu romantisku Ziemassvētku filmu un izbaudīt eglīšu sveču aromātu, kas savijas ar skuju smaržu.

Vai ir bijuši kādi īpaši Ziemassvētki, kurus spilgti atceries?

Bērnībā, kad ieraudzīju pie eglītes lielu zābaku nospiedumus un dāvanu zem eglītes ar vēlējumu man no Salaveča. Atceros vakarus, kad rakstīju Ziemassvētku vecītim vēstules un metu naktī tās ārā pa logu. Man katri Ziemassvētki asociējas ar brīnumu, un kā kādreiz ir teicis viens Gudrais: ,,Brīnuma gaidas spēj būt skaistākas par pašu brīnumu.”


Vai Tev patīk dāvināt/ saņemt dāvanas Ziemassvētkos? Varbūt šajā sakarā atceries ko īpašu?
Man ļoti patīk meklēt dāvanas sev mīļiem cilvēkiem, tas ir atsevišķs rituāls. Dāvanu pirkšana, iesaiņošana, kad piedomāju pie tā, kāds varētu būt otra cilvēka prieks. Pati pret dāvanām izturos mierīgāk, man, protams, tās ļoti patīk, bet es tās negaidu, drīzāk brīdi, kad varēšu doties dāvanu medībās saviem tuvajiem.

Vai vari izcelt kādas īpašas tradīcijas, ko piekop svētkos?

Viennozīmīgi tā ir pantiņu skaitīšana un dziedāšana, lai saņemtu dāvanu. Katram ir jārēķinās ar manu vecāku ieaudzinātām tradīcijām, kurām sekoju katru gadu. Tradīcijas ir jaukas, jo mainīgajā pasaulē, tās vienīgās var kaut uz brīdi apturēt ,,skrienošo” laiku.

Maija Silova visiem novēl sajust mirkļa burvību un gūt prieku pat no sīkumiem. „Svētki nerodas paši no sevis, svētkus ir jārada sev un apkārtējiem un ticiet vai ne, notiks brīnums!”

Jaunākie raksti