Šos saulgriežu svētkus bez dziedāšanas un rotaļām grūti iedomāties, tāpēc par to parūpēsies folkloras kopa "Rotaļnieks" un "Ventiņ" stāstnieces. Savas dziesmas izdziedās folkloriste Biruta Ozoliņa.
Latviešu tautas tradīcijās Lielā diena jeb Lieldienas, sauktas arī Lieladiena, Lindīna, Leudīna, Leldīna, pēc senču kalendāra iezīmē pavasara punktu, kad diena kļūst liela, tātad garāka par nakti. Lieldienās, saulei lecot un rietot, tās ēna iet pa vienu līniju virzienā rietumi – austrumi. Šo līniju sauc par Saules taku un dabā to iezīmē Lieldienu rītā pret sauli tekošs strauts. Latvieši izsenis šāda veida strauta ūdenim piedēvējuši maģisku, veselību un skaistumu vairojošu spēku.
Lielajā dienā veicamas daudzas rituālas darbības, lai nākamais periods būtu saskaņā ar dabas ritiem. Viena no galvenajām izdarībām Lieldienās saistās ar šūpolēm. Šūpošanās pieder pie kustību auglības ritiem līdzīgi dejai, lēkšanai, skriešanai, riņķošanai. Lieldienu šūpošanos bieži vien min saistībā ar Sauli, kas arī Lieldienu rītā šūpojoties jeb dejojot. Pacēlusies kādu asi virs horizonta, tā trīs reizes šūpojoties uz vienu un trīs reizes uz otru pusi. Ticējums vēsta, lai to redzētu, agri jāceļas, jāuzkāpj kalnā vai kokā, vai arī jāskatās caur nokvēpušu stiklu, kas to redzēs, tas visu gadu būs bagāts.
Ieeja pasākumā bez maksas.
Trešdien, 21. martā, plkst. 17.00 Ventspils Kultūras centrā folkloras klubs "Dzīvesziņa" aicina kopīgi ieskandināt Lielo dienu.
