Kādas maskas gatavot?
Galvenais nosacījums, darinot Mārtiņdienas maskas, bijis: lai cilvēki tajās nebūtu atpazīstami, tātad jānomaskējas pietiekami labi. Ķekatās dominēja tradicionālās zvēru un putnu maskas, arī velns, lāča dīdītājs, čigāni, garais cilvēciņš un citi. Ķekatniekus vada pats Mārtiņš, kurš ir kā barvedis. Mārtiņš ir uzvilcis kažoku uz otru pusi un apjozies ar salmiem. Masku darināšana noteikti patiks arī mūsdienu bērniem. Folkloristi uzver, ka mūsdienās mazāk vajadzētu pirkt maskas veikalos, ko daudzi iecienījuši, bet gan censties gatavot pašiem, tādējādi gūstot gan darbošanās prieku, gan piesaistot jaunajam tēlam pozitīvo enerģiju.
Kas ir Mārtiņa bērni?
Ķekatniekus Mārtiņdienā sauc par Mārtiņa bērniem, viņi ir jautri un priecīgi, tika uzskatīts, ka mājās, kurās tie paviesojas, tiek nesta svētība. Pietiekams iemesls, lai dotos ķekatās pie tuvējiem draugiem un radiem.
Ko dara Mārtiņa bērni?
Mārtiņa bērni dzied un dejo, veic dažādus auglības rituālus. Ar dejošanu Mārtiņos saistās arī dažādi ticējumi, mūsdienās gan tie ir nedaudz novecojuši, jo lielākoties tikuši saistīti ar mājlopiem, piemēram, ka mājās, kurās Mārtiņos tiek daudz dancots, aug brangi jēri. Mārtiņa bērni agrāk staigājuši no mājas uz māju, meklēdami pašu izbēgušo Mārtiņu, katra ķekatniekam kaklā bijusi kule, kurās apciemotajās mājās saimnieces likušas iekšā dažādus labumus. Mūsdienās šo tradīciju ar Mārtiņa meklēšanu var pielāgot, dodoties masku gājienā uz māju, kurā patiešām mīt Mārtiņš, apdziedot viņu un kopā izdancojoties. Bet, kāpēc gan ne, gardumus līdzi var paņemt arī paši ķekatnieki.
Mārtiņa bērnus 10. novembrī varot dzirdēt jau pa lielu gabalu, viņiem ir līdzi grabuļi, bungas, taures – tie rībina un skandina.
Līdzīgi kā Līgos svētkos, arī Mārtiņos atnācēji apdzied un pārbauda kārtību mājās, pārbauda, kā mazajiem bērniem veicas ar lasīšanas prasmes apgūšanu.
Kāpēc Mārtiņdienā jāzīlē?
Tiek uzskatīts, ka Mārtiņdiena ir piemērots laiks zīlēšanai, kad pareģotajam ir ļoti liela iespēja piepildīties. Kāpēc gan ne? Atliek vien atrast interesantus zīlēšanas ritus un pārbaudīt, vai tie turpina darboties arī mūsdienās. Arī, ja zīlētais nepiepildīsies, Mārtiņdienas jautrība ir garantēta. Jaunām meitām, piemēram, vakarā esot jāklausās, no kures puses suns rej, no tās puses tad arī jāgaida precinieki. Šajā dienā varot pareģot arī laiku – ja diena ir jauka un saulaina, tad ziemā būs liels sals, ja miglaina – ziema būs silta. Ja mārtiņdienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks, bet, ja uz jumtiem ir sniegs, būs gara ziema.
Kāda ir mūsdienu Mārtiņdiena?
Pieturoties pie pārliecības, ka svētku nevar būt par daudz, jo īpaši tad, ja ģimenē aug bērni, mūsdienīgajā Mārtiņdienā aicinām izslēgt datoru un televizoru, pagatavot zoss, vistas vai pīles cepeti, uzvilkt iepriekš paatavotās latviskās maskas un doties pārsteigt draugus (ideāli, ja starp tiem ir kāds Mārtiņš) ar jautru diešan.
Mārtiņdiena pēc senlatviešu tradīcijām ir bagātīgi rudens svētki, kas ieskandina ziemas sākumu. Mārtiņos sākas arī ķekatu jeb masku gājienu laiks, kad ļaudis staigājuši no mājas uz māju, ietērpušies interesantās maskās un mielodamies ar rudens veltēm. Kā tad īsti notiek Mārtiņdienas ķekatās iešana? Un kā senās tradīcijas pielāgot mūsdienām, lai tās iegūtu atkal jaunu aktualitāti?
