Džuzepes Verdi "Rekviēms" veltīts itāļu dzejnieka un prozaiķa Alesandro Manconi (1785–1873) piemiņai. Tomēr "Rekviēma" priekšvēsture saistīta ar citu leģendāru personu. Kad 1868. gadā nomira operas ģēnijs Džoakīno Rosīni, Verdi, gribēdams izrādīt aizgājējam cieņu, ierosināja vairākiem kolēģiem kopīgi komponēt "Rekviēmu", pats izvēloties Libera me daļu. Pēdējā brīdī projekts izjuka, un jau gatavais skaņdarbs iegrima aizmirstībā līdz pat 1988. gadam, kad Štutgartē Helmuta Rillinga vadībā tas beidzot piedzīvoja pirmatskaņojumu.
Neveiksmes sarūgtināts, Verdi tomēr negribēja atkāpties no ieceres. Kad viņš uzzināja par Manconi nāvi, Verdi nolēma "Rekviēmu" pabeigt pats, iekļaujot arī pārveidotu Libera me daļu no "Rosīni Rekviēma". Ilgi lolotā skaņdarba pirmatskaņojums notika Manconi nāves pirmajā gadadienā 1874. gada 22. maijā, Milānas Svētā Marka katedrālē.
Katoliskajās valstīs "Rekviēms" guva tūlītējus panākumus – Parīzes Opéra Comique vien tas piedzīvoja septiņus atskaņojumus, bet Venēcijā par godu opusa atskaņojumam tika izveidots īpašs bizantiešu stila baznīcas dekors. Pēc tam šis meistardarbs nozuda no repertuāra līdz 20. gadsimta 30. gadiem, kad tas atkal atgriezās uz palikšanu, kļūstot par vienu no tiem darbiem, kas joprojām regulāri tiek iestudēti visā pasaulē, ikreiz izpelnoties klausītāju sajūsmu.
30. oktobrī 19.00 Latvijas Nacionālā opera, atzīmējot itāļu opermūzikas ģēnija Džuzepes Verdi 200. jubileju, aicina uz "Rekviēma" atskaņojumu. Pie diriģenta pults stāsies Andris Poga, piedalīsies solisti Liene Kinča (soprāns), Oļesja Petrova (mecosoprāns), Aleksandrs Šulcs (tenors), Rihards Mačanovskis (bass), LNO koris un orķestris.
