"Programmas izvēli noteica azartiska ziņkāre – noskaidrot, kas un kāda īsti ir operete, kā mainījusies laika gaitā un ko vērtīgu tā var piedāvāt šodienas klausītājam. Sazinājos ar Vācijas un Amerikas mūzikas izdevniecībām, konsultējos ar LNO viesprofesoru Akselu Everaertu no Beļģijas, kurš ir erudīts šī žanra pārzinātājs. Protams, uzmeklēju latviešu "operetes guru" – maestro Jāni Kaijaku: pētījām, kādas operetes savulaik uzvestas Operetes teātrī, un kas skatītājiem paticis vislabāk," atklāj koncerta idejas autors – diriģents un LNO galvenais kormeistars Aigars Meri.
Tomēr koncertā ietverto fragmentu izvēli krietni vien ierobežojusi diriģenta vēlme atrast saistošākos kora fragmentus. "Biju pārsteigts! Pretēji krāšņajām melodijām, ar kurām pārpludinātas solistu un ansambļu partijas, izrādās, ka operetēs korim uzticētie numuri muzikālajā ziņā visbiežāk ir pārlieku vienkāršoti, pat primitīvi, arī aktieriski korim paredzēta vien statiska loma. Līdz ar to sameklēt interesantus kora fragmentus bija lielākais izaicinājums," stāsta Meri.
Tomēr pūles vainagojušās panākumiem: "Operetes ekspresis" atvizinās īstas muzikālas pērles, vienlaikus īstenojot vēl vienu Aigara Meri ieceri - skatītājiem parādīt operetes žanra transformāciju no muzikālās komēdijas un dziesmu spēles līdz laikmetīgam mūziklam un rokoperai.
Uzņēmis ātrumu ar Franča fon Supē komisko operu "Bokačo", "Operetes ekspresis" piestās žanra zelta ērā ar lappusēm no Johana Štrausa operetes "Nakts Venēcijā", kas Latvijā sen nav skanējusi.
Ceļojums turpināsies ar ieskatu Dmitrija Šostakoviča muzikālajā komēdijā "Maskava, Čerjomuški" un galapunktu sasniegs ar fragmentiem no grupas ABBA dalībnieku Benija Andersona un Bjorna Ulveusa rokoperas "Šahs".
Der atgādināt, ka "Šaha" pirmatskaņojums Latvijā 1991. gada festivālā "Bildes" sacēla milzu ažiotāžu, koncertā pulcējot visdažādāko auditoriju. Ja viss izdosies, kā plānots, jau nākamgad Latvijā rokopera pilnā apjomā tiks uzvesta atkārtoti: pēc mūziķa Raita Ašmaņa ierosinājuma, Aigars Meri cer to īstenot kopā ar savu Jelgavas kamerorķestri un Ašmaņa vadīto Jelgavas bigbendu.
"Operetes ekspreš" galvenais varonis būs LNO koris, ar kuru Aigars Meri strādā jau astoņus gadus. Vaicāts, ar ko skaidrojama arvien augošā kora vokālā kvalitāte un artistiskums, koaugstu novērtē publika un kritika gan Latvijā, gan ārzemēs, galvenais kormeistars min tikai un vienīgi ilgu, pacietīgu darbu: "Lai gan ikdienas slodze korim ir pamatīga, gribētu iestudēt vēl vairāk patstāvīgu programmu, lai attīstītu kora vokālo varēšanu, izkoptu stila dažādību, īpaši piestrādājot arī pie satura atklāsmes. Kāpēc gan nākotnē nevarētu sagatavot Šnitkes "Kora koncertu" vai Rahmaņinova "Vesperes"? Koris to var! Šobrīd to veido mākslinieki ar labām balsīm, lielisku radošo potenciālu un skatuves mīlestību. Katrs no viņiem ir savā vietā un ļoti labā kondīcijā. Ne jau velti arī šajā koncertā nelielas solo lomas uzticētas tieši kora māksliniekiem."
Kopā ar atraktīvo LNO kori "Operas ekspresī" kāps tikpat interesants un spēcīgs solistu sastāvs: redzēsim LNO solistus Juri Ādamsonu, Ilonu Bageli, Raimondu Bramani, Kristīni Gailīti, Samsonu Izjumovu, Viesturu Jansonu, Rihardu Mačanovski, Sergeju Martinovu, Eviju Martinsoni, Nauri Puntuli, Daini Skuteli, Armandu Siliņu, Ingu Šļubovsku, Kristīni Zadovsku un Evitu Zālīti. Viņu balsis papildinās viesmākslinieki Ieva Kerēvica, Aija Vītoliņa (Amber), Daumants Kalniņš un Andris Ērglis. Interesantā lomā būs arī diriģents Ivars Cinkuss.
Vai koncerts vienlaikus būs arī simbolisks atgādinājums par to, cik operete Latvijā reiz bija populāra? "Nedomāju, ka interese ar opereti šodien ir noplakusi; drīzāk nav atbilstoša kvalitatīva piedāvājuma. Atcerēsimies nesenos latviešu mūziķu mēģinājumus atdzīvināt šo žanru: publika tos uzņēma ar gavilēm," prāto Aigars Meri.
Visas pazīmes liecina, ka arī "Operetes ekspresis" tiek nepacietīgi gaidīts: biļetes uz šo koncertu jau drīz būs izpārdotas.
Starptautiskajā Teātra dienā – 27. martā – Latvijas Nacionālajā operā piestās "Operetes ekspresis", aicinot skatītājus doties ceļojumā pa operetes vēsturi, sākot no tās pirmsākumiem un beidzot ar metamorfozēm mūsdienās.
