Dzejnieks nodzīvoja īsu, traģikas apdvestu mūžu. Jaunībā dzejniekam sāk stiprāk uzmākties nieru kaite. Lai remdētu sāpes, ārsts paraksta zāles ar opija piemaisījumu. Šī narkoze tai ziņā gan palīdz, bet biežāka lietošana atstāj arī ļaunu iespaidu, jo pamazām top par ļaunu kaislību, no kuras vēlāk grūti atsvabināties…
Jāņa Ziemeļnieka dzejas raksturīgie motīvi – ilgas pēc ideāla mīlestībā, skumjas, sāpes, vientulība, vilšanās un cerība, savas nepiederības apzināšanās reālajai pasaulei.
Visprecīzāk Dzejnieka dzīvi un daiļradi raksturo laikabiedrs – dzejnieks Aleksandrs Čaks: "Ziemeļnieks rakstīja tikai par to, kas krasāk viņu mocīja, aizskāra un tvēra. Liekas, viņš visu savu drūmo, sāpīgo dzīvi arī iegrozīja, mākslīgi sakāpināja tā, lai tikai viņa varētu dot to maksimālo no sevis – dzejai, jaunradīšanai... Ziemeļnieka dzeja apēda viņa sirdi, visu viņa īso un satraukto mūžu, jo tas savai dzejai ziedoja ne vien savu talantu un prātu, bet arī visas savas jūtas un instinktus…"
Īpašu gaisotni izrādei piešķir Jura Kulakova mūzika un dziesmas ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju. Scenārijs, režija, telpa, kostīmi – Aigars Balulis. Izmantoti tēli un teksti no Aspazijas drāmas "Jānis Ziemelis" un Arnolda Plauža romāna "Ziemeļnieks".
Horeogrāfe – Santa Grīnfelde. Dzejnieka lomā Ģirts Alsters; dzīvokļa saimniece – Aija Treimane; Rēgs – Sandija Didrihsone; Haijalija – Gundega Baušeniece; Silfida – Līva Vēliņa; Māte – Evija Baula; Edvarda – Dace Umbraško; Māsa Dolora – Marta Pauliņa; Silfīdas māsa – Inguna Radziņa; Edvardas draudzene – Ravita Rozīte; Grasis – Guntars Venckus; Aldis – Guntars Pavārs; Vīrietis – Mārtiņš Kagainis.
15. aprīlī plkst. 16.00 Jūrmalas teātrī izrāde "Naktsstaigulis". Tas ir muzikāls stāsts par talantīgo, pāragri traģiski bojā gājušo dzejnieku – romantiķi – sapņotāju - vientuļnieku Jāni Ziemeļnieku.
