Horeogrāfs Aivars Leimanis: "LNO baleta trupai „Apburtās princeses" jauniestudējums ir ne tikai priecīgs notikums, bet arī goda lieta. Starp izrādēm, kurām vienkārši jābūt repertuārā, kā pirmie noteikti minami visi trīs Čaikovska baleti - „Gulbju ezers", „Riekstkodis" un „Apburtā princese", un nu mūsu repertuārā šis saraksts būs pilnīgs. Man personiski „Apburtā princese" ir viens no iemesliem, kādēļ kļuvu par baletdejotāju - vēl tagad spilgti atceros bērnībā redzēto iestudējumu un it īpaši Ināru Ginteri, kura dejoja Ceriņu feju.
„Apburtā princese" ir klasiskā baleta etalons. No dejotājiem tas prasa nevainojamu stila izjūtu, sevišķi izkoptas roku un kāju pozīcijas. Darbība tajā nav tik dinamiska kā abos pārējos Čaikovska baletos, tomēr „Apburtajai princesei" piemīt savs romantisms, tāda īpaša elegance. Un, galu galā, galmā taču dzīve neritēja strauji! Turklāt tas ir mūsu trupai ļoti piemērots balets ar daudzām lielākām un mazākām lomām, tehniskiem dejojumiem, kas radīti ne tikai vadošajiem solistiem, bet arī fejām, dārgakmeņiem un citu lomu dejotājiem. Šis balets var lepoties arī ar, manuprāt, vienu no grūtākajām sieviešu lomām klasiskajā baletā vispār - princeses Auroras lomu, kas ir pa spēkam tikai vislabākajām balerīnām.
Iepriekšējais iestudējums ar kompaktāku izrādes ilgumu un scenogrāfiju bija vairāk piemērots viesizrādēm, jauniestudējums būs apjomīgāks un greznāks. Tajā saglabāta Mariusa Petipā oriģinālā horeogrāfija. Atsevišķas epizodes, piemēram, slaveno Valsi varbūt gribētos padarīt spraigāku, tomēr nespējām atteikties no pirmavota. Iestudējums papildināts ar dažām pavisam jaunām dejām, kas iestudētas, ņemot vērā tieši mūsu trupas iespējas. Gribētos, lai šis iestudējums būtu izsmalcināts un stilistiski tīrs, lai izdotos uzburt greznu, krāšņu pasaku, lai skatītāji noticētu, ka uz mūsu skatuves no simtgadu miega mostas īsta princese. Tā pati, kurai kādā brīnišķīgā Luāras ielejas pilī ar daudziem sīkiem tornīšiem iekārtots muzejs un kuras vārdu zina visi pasaku mīļotāji neatkarīgi no vecuma un nodarbošanās. Un, ja pasakā ir tikai viena īsta princese, mums tādas ir trīs: Jūlija Gurviča - smalka un trausla kā Sevras porcelāna lellīte, Elza Leimane - sirsnīga un patiesa, apveltīta ar lielisku stila izjūtu, un Sabīne Guravska, kurai, šķiet, pati daba lēmusi šo lomu, dāvājot gan nepieciešamās fiziskās dotības, gan skatuves šarmu.
Iestudējuma horeogrāfs - Aivars Leimanis, diriģents Farhads Stade, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja, gaismu mākslinieks Kārlis Kaupužs, grima māksliniece Elita Klāra.
Galvenajās lomās: princese Aurora - Jūlija Gurviča, Elza Leimane, Sabīne Guravska, princis Dezirē - Aleksejs Avečkins, Raimonds Martinovs, Sergejs Neikšins, princese Florīna - Juka Mijake, Iļana Puhova, Jolanta Lubēja, Zilais putns - Arturs Sokolovs, Zigmārs Kirilko, Viktors Seiko, Aleksandrs Latišonoks u.c.
Rīgā „Apburtā princese” pirmoreiz tika iestudēta 1929.gadā Aleksandras Fjodorovas vadībā, viņa pati arī dejoja galveno lomu. Aleksandras Fjodorovas veikumam sekoja divi Helēnas Tangijevas-Birznieces iestudējumi – 1948.gadā ar Annu Priedi un 1962.gadā ar Veltu Vilciņu, Ināru Ābeli un Intu Karuli galvenajā lomā. 1975.gadā baletu iestudēja Aleksandrs Lembergs (atjaunojums 1989.gadā), bet 1995.gadā – Aivars Leimanis. Auroru dejojušas Zita Errsa, Larisa Tuisova, Tatjana Jeršova, Lora Ļubčenko, Lita Beiris, Inese Dumpe, Gunta Bāliņa, Jūlija Gurviča, Margarita Demjanoka un Viktorija Jansone, kurām nu piepulcēsies arī Elza Leimane un Sabīne Guravska.
