Koncertos skanēs Hendeļa, Vialdi, Baha, Čaikovska, Mendelszona un citu mūzikas dižgaru skaņdarbi. Klausītājus priecēs Valsts akadēmiskais koris "Latvija", "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio koris, Rīgas Doma zēnu koris, baroka orķestris "Collegium Musicum Rīga", senās mūzikas ansamblis "Hortus Musicus", Tallinas baroka orķestris, Sergejs Jēgers, Elīna Šimkus u.c. Festivāla koncerti notiks Liepājā, Ventspilī, Mazsalacā, Viļānos, Bauskā un Jelgavā.
"Eiropas Ziemassvētku" atklāšanas koncertā 7. decembrī Lielajā ģildē pirmo reizi kopā ar "Sinfonietta Rīga" uzstāsies jaunais latviešu diriģents Andris Poga, kura profesionālā meistarība augstu novērtēta gan Parīzē, gan Bostonā. Andra vadībā skanēs Fēliksa Mendelszona piecpadsmit gadu vecumā komponētā "Pirmā simfonija", Fransisa Pulenka Sinfonietta un Elīna Bērtiņas solo rotāts Morisa Ravela klavierkoncerts.
9. decembrī Lielajā ģildē igauņu senās mūzikas ansamblis "Hortus musicus" savā četrdesmit gadu jubilejas koncertā atskaņos Vidusjūras reģiona un austrumzemju mūziku. Ansamblim raksturīgā radošā izdoma un kvēlais muzicēšanas stils sola improvizāciju gaisotnē pavadītu vakaru. "Hortus Musicus" pirmo koncertu sniedza 1972. gadā ansambļa dibinātāja Andresa Mustonena vadībā. Līdz ar to "Hortus Musicus" var uzskatīt par senāko joprojām koncertējošo senās mūzikas ansambli Austrumeiropā un par vienu no ilgāk strādājošajiem visā Eiropā.
Savukārt 11. decembrī Lielajā ģildē skanēs viens no klasiskās mūzikas superhitiem – Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls "Gadalaiki". Kopā ar spožā formā esošo kamerorķestri "Kremerata Baltica" spēlēs jaunais krievu vijolnieks Sergejs Dogadins, kurš ir viens no daudzsološākajiem Krievijas jaunajiem mūziķiem – deviņu starptautisku konkursu laureāts. Uzstājies kopā ar Karalisko filharmonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Igaunijas un Lietuvas nacionālajiem simfoniskajiem orķestriem, Olsteras simfonisko, Budapeštas simfonisko, Taipejas simfonisko, Sanktpēterburgas filharmonisko orķestri u.c. Sergejam bijis gods spēlēt paša Nikolo Paganīni un Johana Štrausa vijoli. 2008. gadā nāca klajā mūziķa pirmais soloalbums "Dogadin", ko laida klajā Minhenes aģentūra "Solo musica".
14. decembrī Lielajā ģildē "Sinfonietta Rīga" izcilāko mūziķu parāde solistu ampluā. Dzirdēsim Vivaldi un Baha mūziku. "Sinfonietta Rīga" mentors Normunds Šnē koncertā piedalīsies gan kā obojists, gan kā diriģents.
Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 18. decembrī skanēs Johana Sebastiāna Baha "Augstā mesa", kas ir ir viens no klasiskās mūzikas visu laiku dižākajiem sacerējumiem – apjomīga mesa ar tradicionālo latīņu tekstu, monumentālu izvērsumu un saturiski dziļu tvērumu. Atskaņojumā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas solisti Inga Šļubovska un Viesturs Jansons, Latvijas Radio kora soliste Ieva Ezeriete, brīnišķās balss īpašnieks Sergejs Jēgers un Anglijā dzīvojošais kompetentais bass Pauls Putniņš, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un baroka orķestris "Collegium musicum" Rīga, kas spēlē vēsturiskos instrumentus. Atskaņojuma vadītājs būs Saimons Mērfijs.
Savukārt 21. decembrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā tiks atskaņota Georga Frīdriha Hendeļa "Mesija". Tā ir viena no visu laiku izcilākajām sakrālajām oratorijām, kuras pamatā ir Kristus dzīves gājums, caur ko tā īpaši piemērota atskaņojumiem baznīcas gada lielākajos svētkos – Ziemassvētkos un Lieldienās. Pie diriģenta pults – izcils baroka mūzikas lietpratējs Māris Kupčs. Viņš pulcējis vienkop lieliskos solistus Elīnu Šimku, Sergeju Jēgeru, Viesturu Jansonu un Paulu Putniņu, Rīgas Doma zēnu kori, kas daudzkārt apliecinājis prasmi spoži pievārēt baroka laika partitūru vokālās grūtības, un paša vadīto baroka orķestri "Collegium musicum" Rīga, kas, spēlējot uz vēsturiskiem instrumentiem, ļauj mums pilnībā iztēloties, kā attiecīgā mūzika skanējusi 18. gadsimta vidū.
21. decembrī Spīķeru koncertzālē dzirdēsim "Sinfonietta Rīga" kameransambļus, atskaņojot Gētes Fausta lapotņu vēja un niedrāju šalku caurstrāvoto Mendelszona Oktetu un Čaikovska "Atmiņas par Florenci" – meistarīgu veltījumu sešām laimīgām nedēļām, kas vadītas, Arno upes krastos komponējot "Pīķa dāmu".
Otrajos Ziemassvētkos – 25. decembrī – Rīgas Domā uz koncertu aicina Latvijā iemīļotais kontrtenors Sergejs Jēgers. Koncertā skanēs Baha – Guno "Ave Maria", Tosti "Ave Maria", ārija "Dignare" no Hendeļa kantātes "Dettingen Te Deum", kā arī citi populāri un iemīļoti sakrālie opusi, savukārt Pirmo Ziemassvētku noskaņas izbaudīšanai dziedātājs apsolījis iekļaut programmā skaistākās Ziemassvētku melodijas. "Katra lūgšana ir saruna ar Dievu, un mana saruna ar Dievu notiek mūzikā," saka Sergejs un aicina uz koncertu, kurā pie Rīgas Doma ērģelēm sēdīsies Diāna Jaunzeme, ar kuru dziedātājam izveidojusies pastāvīga radošā sadarbība.
"Latvijas Koncertu" tradicionālais gada nogales koncerts Torņakalna baznīcā notiks 29. decembrī, šoreiz dāvinot klausītājiem Johana Sebastiāna Baha "Magnificat" – formā koncentrētu, noskaņās daudzkrāsainu un bezgala pacilājošu sakrālo šedevru. Baha mūzikas kvēls cienītājs Sigvards Kļava muzicēs kopā ar paša vadīto Latvijas Radio kori, Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" un solistiem – Latvijas Nacionālās operas balsi Ingu Šļubovsku, soprānu Elīnu Šimku, kontrtenoru Sergeju Jēgeru, igauņu tenoru Mati Turi un jauno, strauji uzplaukstošo baritonu Kalvi Kalniņu.
Festivāls "Eiropas Ziemassvētki" noslēgsies 30. decembrī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā ar Georga Frīdriha Hendeļa oratoriju "Salamans", kas ir samērā reta viešņa ne tikai Latvijas, bet arī pasaules koncertzālēs. Pie diriģenta pults stāsies Latvijā pazīstamais un cienītais igauņu jaunais maestro Risto Josts – teicams un aizrautīgs 18. gadsimta mūzikas speciālists. Viņa kolēģi būs angļu dziedātāji Anna Denisa un Saimons Vols, igauņu solisti Kedija Plāsa un Tēle Jeksa, Austrālijas kontrtenors Kristofers Fīlds un Anglijā dzīvojošais Latvijas bass Pauls Putniņš, kā arī Igaunijas kolektīvi – Risto Josta savulaik izveidotais koris "Voces musicales Tallinn" un Tallinas baroka orķestris.
Festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros 22. decembrī Spīķeru koncertzālē notiks koncertuzvedums pirmsskolas vecuma bērniem "Sniegbaltītes Ziemassvētki". Sniegbaltītes lomā iejutīsies Elīna Šimkus, prinča loma uzticēta Jānim Kurševam, bet ļaunās karalienes ādā iejutīsies Ilona Bagele. Septiņus rūķīšus atveidos septiņi mežradznieki no Pāvula Jurjāna mūzikas skolas. Koncertā skanēs gan populāras ziemassvētku melodijas, gan skaista klasiskā mūzika. Koncertuzvedumu kuplinās dejotāji no baleta studijas "Freska".
Vairāk informācijas: www.latvijaskoncerti.lv.
Ikgadējais festivāls "Eiropas Ziemassvētki" sāksies 7. decembrī ar koncertu Lielajā ģildē – "Medelszona simfonija un Ravela klavierkoncerts". Kā vēsta festivāla rīkotāji, "Latvijas Koncerti" pārstāvji, šogad festivāls izskanēs diapazonā no rotaļīgas kamermūzikas līdz apjomīgām oratorijām.
