Lauris, Norberts

Garda maltīte, mājīga atmosfēra, lieliska kompānija

Durvis ir vēris Kļaviņu ģimenes mājas restorāns "popup10". Mājas restorāns ir restorāns mājā ar omulīga prieka pieskārienu un siltuma sajūtu sirdī, neaizmirstams vakars vai arī romantika privātā vidē, par svinību norisi zinās tieši tik personas, cik pats būs vēlējies viesību rīkotājs. Ekskluzīvs veids kā pārsteigt kādu.

Pamanīju kādā mājas lapā uzrakstu, kas raisīja interesi: "Mājas restorāns, kas patiešām ir mājas mūsu ģimenei. Mēs esam 3 – Kalvis dejo virtuvē un rada mīlestības pilnus ēdienus, Liene runā ar visiem un par visu, Jonatāns pulē grīdas un izklaidē viesus." Devos iepazīties ar Kļaviņu ģimeni.

Kas ir mājas restorāns?

Liene: Katram droši vien ir sava interpretācija par to. Tas ir tā, ka mūsu mājā, mūsu ģimenē ir pašiem savs pavārs, kurš lieliski gatavo. Pie mums nāk viesi un jūtās lieliski, jo apkārt virmo mājas atmosfēra. Tā dēvētie pop - up restorāni radušies Kubā, pirms sešdesmit gadiem, pēc tam šādi restorāni parādījās Ņujorkā un Maskavā. Savukārt Sanktpēterburgā ir ļoti ekskluzīvi mājas restorāni, kur ielūgums ir dzīvokļa atslēga.

Kalvis: Mājas restorāns ir restorāns mājā. Pop - up restorāns var atrasties jebkurā vietā.

Liene: Mēs reiz prātojām, ka būtu feini ierīkot restorānu tramvajā.

Kā radās šī lieliskā ideja par mājas restorānu? Kā jūs līdz tam tikāt?


Liene, Kalvis: Mēs sapratām, ka Latvijā atvērt savu restorānu ir ļoti grūti. Esam novērojuši, ka lieliskas iestādes veras vaļā un tikpat ātri arī ciet. Un mūsu draugs Artūrs Līmanis mums ieteica šādu ideju un mūs tas ieinteresēja. Viņš mums arī sākotnēji palīdzēja finansiāli. Tad mēs sākām meklēt atbilstošu dzīvokli, ar terasi un plašām telpām. Un atradām!

Tas ir no bērnības izlolots sapnis?


Kalvis: Nē.

Liene: Man vienmēr ir paticis uzņemt viesus, tikai nekad nebiju iedomājusies, ka par to var prasīt naudu.

Kur un kā jūs smēlāties iedvesmu šādam interjeram un tam kā pasniegt ēdienu?

Liene: Šo mājvietu jau mēs atradām mēbelētu, bet nedaudz akcentus nācās piepirkt pašiem. Šeit dominē skandināviskais starp latvisko. Arī traukus mums bija viegli izvēlēties, jo abi esam vienisprātis par šo tēmu. Mums abiem ļoti patīk balti trauki, lieli un masīvi. Mūsu interjers ir tīrs un vienkāršs, lai viesiem ir ko elpot un lai ēdiens īpaši izceļas, jo Kalvja gatavotais ēdiens ir spilgts un krāsains, tam vajag savu telpu.

Nez kāpēc man nav šāda ideja nākusi prātā? Vai jūs Latvijā esat pirmie?

Kalvis: Tas nav tik viegli, kā izskatās.

Liene: Bet, ja tu proti labi gatavot, ir visas iespējas. Nepieciešams plašs paziņu loks un vēlme darboties. Mēs neesam pirmie Latvijā, ir gan zināmi mājas restorāni, gan tādi kuri ir, bet vēl nav dzirdēts. Londonā ir ļoti daudz pop - up restorāni, tā vien šķiet, ka tur drīz vairs parasto restorānu nebūs.

Kā, Tu, Kalvi, kļuvi par pavāru?

Nekļuvu, mani apmācīja. Mani izmeta no iepriekšējās skolas, mamma raudāja, es pats nezināju, kur man iet, un tad mani aizrunāja Viesītē par pavāru. Es atsēdēju tajā skolā trīs gadus, neko neiemācījos. Iemācījos tad, kad sāku praktiski ar to nodarboties. Strādāju "Lāču maizē", tad dažādās valstīs. Sāku strādāt Anglijā, bet tur man gāja grūti, jo nezināju valodu. Atradu vietu par trauku mazgātāju vienā Itāļu restorānā, un vienubrīd bija ļoti daudz cilvēku restorānā, salātu pavārs bija izgājis ārā, un es pagatavoju viņa vietā salātus. Tad boss apjautājās, kas tos salātus gatavoja? Tā arī es tiku pie sava pavāra amata un puisis, kurš bija izgājis, mazgāja turpmāk traukus. Un tad jau arī es iemācījos angļu valodu un itāļu valodu. Esmu strādājis 23 restorānos Latvijā un 23 ārvalstīs.

Liene, kāda ir Tava profesija?

Esmu meklējusi savu ceļu ļoti ilgi. Pirmā augstskola, kurā es mācījos bija "Biznesa augstskola Turība", tur studēju sabiedriskās attiecības vienu gadu, laba skola, bet tad man piedāvāja mācīties dziedāt džezu. Šobrīd es mācos pie Rēzijas Kalniņas studijā un menedžēju restorānu. Nākotnē es turpināšu studēt uzņēmējdarbību.

Kā jūs tiekat galā ar saviem darbiem?

Liene: Ja tas ko dara, sagādā prieku, tad kādēļ gan nē? Mūsu restorāns nav katru dienu vaļā un tad, kad ir atvērts, mums tie ir kā svētki.

Kāda virtuve ir jūsu iecīnītākā un ko visvairāk vēlas jūsu viesi? Kas visvairāk garšo Jonatānam?


Kalvis: Visiecīnītākā ir itāļu virtuve.

Liene: Man iet pie sirds svaigēšana. Kalvim vislabāk Padodas gatavot itāļu lazanju, britu pudiņu. Jonatānam visvairāk garšo lazanjas iekšas – gaļa. Mums ar Kalvi vislabāk garšo kartupeļi, jebkādā veidā.

Kur, Tu, Kalvi rodi idejas receptēm, kā tās top?


www. (smejas). Ir tā, ka es savas receptes redzu sapņos. Galvā salieku visas garšas kopā un ķeros pie darba. Ir receptes, kas palikušas prātā no tiem 56 restorāniem.

Kādi hobiji jums ir vēl bez ēdiena gatavošanas?

Kalvis: Makšķerēšana, skriet no rītiem basām kājām katru rītu 12 km (naudu nevajag tērēt sporta apaviem), datorspēle 20 gadus veca, stratēģiska.

Liene: Man ļoti patīk gleznot, dziedāt, dejot un arī šī datorspēle.

Ko vislabprātāk dara Jonatāns, kamēr Kalvis dejo pa virtuvi un Liene sarunājas ar viesiem?

Liene: Viņš sēž savā krēsliņā, ēd un aizmieg. Vai arī iet ciemos pie mūsu mammām. Dažreiz izklaidē viesu bērnus.

Liene, tavuprāt, lielākā Kalvja izdošanās?

Jonatāns būs lielākā izdošanās, tas, ka viņš apprecēja mani un tas, ka viņš prot mani nolikt  pie vietas. Virtuvē – nakts vidū cepti kartupeļi, un Kalvja ēdieni, vienmēr tik gardi pagatavoti.

Kalvi?

Izrāde, kurā Liene piedalījās brīvā dabā, neskatoties uz to, ka gaidīja Jonatānu sestajā mēnesī. Vispār viņai viss izdodas.

Vai jūs esat iedomājušies, ar ko nodarbotos, ja nebūtu šis mājas restorāns?

Liene: To pašu, ko pirms tam.

Kalvis: strādātu par šefpavāru.

Ko jūs varētu ieteikt cilvēkiem, kas vēlas uzsākt kaut ko līdzīgu?

Kalvis, Liene: Atnākt pie mums, apskatīties, izmēģināt. Noteikti neaprobežoties ar stereotipiem, atcerēties, ka ir daudz un dažādi varianti videi, receptēm un izdomāt kaut ko neparastu.

Jaunākie raksti