Tava veiksme - esi Tu pats
Savu dienu zeltītā rotā,
Jo uz cerību
kāpnēm stāv
dzīve, īsti vēl nedzīvotā.
Tava veiksme - esi Tu
pats,
Tiecies augšup, pie zvaigznēm ir droši:
Pat ja atgriezīs
zemes gūsts,
Tavi spārni vienmēr būs spoži.
***
To starojumu lai Tu vienmēr proti saskatīt,
kas ceļā Tev no mīļām sirdīm krīt!
Lai zinātkāre allaž Tavā sirdī mīt,
un darba tikumu lai proti dzīves godos vīt.
Ar mīlestību mācēsi, ja mīlestību gūt,
tad lielās dzīves ceļos spēsi laimīgs būt.
***
No šī brīža izvēle ir dota
ceļš pa karu pretī savam liktenim iet
vienīgi pašu varā savas dzīves galotnes rotāt
vai arī gājumu tukšu vēju savītā mezglā siet.
No šī brīža izvēle ir brīva
savas debesis cerību saullēktiem vērt
atsaukties gaismai lai saulē starotu
dzīve zelta graudus nākotnes apcirkņos bērt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
nezināmās virsotnēs kāpt,
dzīves ziedošās galotnēs,
kuras liek pēc zvaigžņotām debesīm slāpt.
Tev ir simtiem iespēju šodien,
mainot pasauli, avotam būt,
savu gaitu kurš neraksta smiltīs,
bet prot gaismas dzintaru gūt.
Tev ir simtiem iespēju šodien
savas nākotnes durvis vērt,
vai aiz kurām lāse pa lāsei
savu laimi un likteni svērt.
Būt kustībā vienmēr, būt ceļā, kas ved
pret gudrības virsotņu laimi;
būt debesīm, zvaigzni tumsā, kas met,
un izzināt kāro saimē!
Būt krietnam un mīlošam, lepnumu just par laiku,
kas skolā ir vadīts,
un savam mērķim nepieļaut zust,
bet pamatus drošus tam radīt!
***
Cauri melnajām dienām
Atrast baltāko taku.
Ticēt, gaidīt, kaut gadi
Par zeltainām saulgriezēm kļūst.
Izplaukt līdzi tām dienām,
Kad laime soli liek blakus,
Mīlēt dzīvi tik stipri,
Ka ikdiena cerību gūst.
Zināt gudrības vārdus,
Paliekot patiesībā:
Otra dvēseli izprast -
Ir pašam spārnus sev dot.
Meklēt vienīgi sevī
Uguni, vēju un sauli,
Ceļazīmes, pēc kurām
Dzīvība mūžību rod.
***
Katrs brīdis ir ota,
ar kuru savas dienu krāsas
uz liktens audekla liec.
Pašam Tevī arī
iespēja dota
paveikt ko nebijušu,
galu galā Tu esi
debesu radīts
dzīvības zieds.
Ne vienmēr grūtums
mūsu spārnus saista,
ne vienmēr vieglums
vieglus spārnus dod.
Vissvarīgākais,
lai kā putni skaisti
līdz savam mērķim
protam aizlidot.
***
Lai gaisma vienmēr
Tavās acīs
Kā skatiens mīļš,
Ko citiem pasniegt vari.
Lai sirdī allaž
Puķu maigums lās
Un vizbulīšu
dāvāts pavasaris.
Lai izturēt
Pa spēkam neveiksmes.
lai es - tā kā
Jāņuzāļu pļava,
Kur vējo trejdeviņu
Zāļu spēks,
Kas pakrist neļautu
Pirms mērķa sava.
***
Lai brīžiem būtu
Gars ka mēnesstars,
Kas gaismu siet,
Pat nelaimē
Lai esi tāds, kas var
Ar smaidu gaismas
Brīdim pretī iet.
Lai esi tāds,
Kas nepierod,
Ka ikdienība
Savā gūsta sien,
Lai pāri sīkumiem
Tavs lidojums -
Kā putniem,
Kas pie mākoņiem arvien.
Lai nešaubies
Par to, ko izvēlies,
Ja vajag, esi
Pastāvīgs un ciets,
Bet tikai vienmēr
Visa pamatos
Kā stūrakmeni
Mīlestību liec!
***
Paliec vienmēr Tu pati,
Ar dvēseli savu un seju,
Vienalga, - vai kopsi dārzu,
Vai arī rakstīsi dzeju.
Paliec vienmēr Tu pati,
Godīga visā, ko dari.
Un būs tad esībai Tavai
Kā ābelei auglīgai zari.
Paliec vienmēr Tu pati,
Neviltota un īsta!
Patiesie - likteni pieveic,
Patiesos - nelaime bīstas.
Paliec vienmēr Tu pati,
Ar sapratni dvēseles dzīlēs,
Aicinās vienmēr kurš Tevi
Ļaudis un pasauli mīlēt.
