Aldis, Alfons, Aldris

Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties dzeramo ūdeni

Pasaules ūdens dienai veltītā VENDEN aptauja liecina, ka 20 % Latvijas iedzīvotāju vissvarīgākais faktors izvēloties ūdeni ir tā sastāvs. Gandrīz tikpat daudzi (19 %) ir norādījuši, ka viņiem ārkārtīgi svarīga ir kvalitāte, un vēl gandrīz trešdaļa (30 %) aptaujāto ir minējusi ūdens garšu, kuras viens no ietekmes faktoriem ir ūdens iegūšanas veids. Eksperti informē, kā saprast uz etiķetes rakstīto, kādas ir atšķirības starp dzeramo ūdeni un minerālūdeni un kam vēl līdztekus cenai būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ūdeni.

1. No kurienes tiek iegūts ūdens un kādas ir ūdens veidu atšķirības? Vispirms ir jāskatās, kāds ūdens veids ir norādīts uz etiķetes. Ir ļoti daudz nosaukumu, ko mārketinga speciālisti izmanto uz etiķetēm, lai radītu patērētāju uzticēšanos, piemēram, avota ūdens, dabīgais minerālūdens, dabīgais gāzētais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no pazemes atradnēm, gāzēts minerālūdens vai vienkārši dzeramais ūdens — pircējiem nav viegli izprast visas terminu variācijas. Tāpat daudzi zīmoli nosaukumos apspēlē dažādas vārdu kombinācijas, jaucot kopā, piemēram, jēdzienus „ dabīgais” un „dzeramais” ūdens, kas nav korekti.

„Eiropas Savienībā un Latvijā pastāv šāda ūdens gradācija: dzeramais ūdens, avota ūdens un, visbeidzot, dabīgais minerālūdens,” stāsta Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Solvita Muceniece. „Minerālūdens pieder pie dabiskiem ūdeņiem, to iegūst no pazemes ūdens nesējslāņiem, saglabājot visas sākotnējās īpašības un tas nav apstrādāts”.

Minerālūdens garša ir atkarīga no ūdens ieguves vietas un dziļuma, jo tas ietekmē minerālūdens sastāvdaļas jeb minerālsāļus. Minerālūdens var būt arī gāzēts - dabīgajam minerālūdenim papildus pievienojot pārtikā izmantojamo ogļskābo gāzi. Tā ir vienīgā viela, ko drīkst pievienot dabīgajam minerālūdenim. Lai veikala plauktos nonāktu Latvijā iegūtais dabīgais minerālūdens, tam jābūt reģistrētam un publicētam Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājas lapā, kā arī produktam un tā ražotnei jāveic obligātā sertifikācija.

Savukārt, avota ūdens ir pazemes saldūdens kas, pateicoties augstajai kvalitātei, ko sniedz daba, neprasa papildu apstrādi, izņemot smalko mehānisko daļiņu filtrēšanu.

Dzeramais ūdens var būt iegūts no visdažādākajām vietām: ezera, upes, ūdensvada, tāpēc ražotājiem ir nopietni jāizturas pret tā attīrīšanu un tas jādara atbilstoši noteiktajiem standartiem.

“ES un Latvijas normatīvie akti diemžēl neuzliek dzeramā ūdens ražotājam pienākumu norādīt ūdens ieguves vietu. Tas nozīmē, ka „dzeramā ūdens” gadījumā patērētājs pat nenojauš, kādu ūdeni iegādājas. Izvēloties „dzeramo ūdeni”, jābūt pārliecībai, ka tas tiek regulāri testēts pēc likumdošanā noteiktajām prasībām, pārbaudīta kaitīgo vielu klātbūtne. Taču labāk izvēlēties ūdeni, kur ir norādīta tā ieguves vieta un ķīmiskais sastāvs,” stāsta VENDEN izpilddirektors Aldis Škutāns. Eksperts skaidro, ka „dzeramais ūdens” tiek iegūts no neprecizētā avota, kas netiek norādīts uz etiķetes un tiek pakļauts nopietnai attīrīšanai; avota ūdens tiek iegūts tikai no avotiem un ir dabīgs, tā kvalitāte jau ir daudz labāka. “Par augstāko klasi varam uzskatīt minerālūdeni, kas satur vērtīgus mikroelementus un sāļus. Kvalitāte attiecīgi ietekmē arī cenu: minerālūdens atrodas augstākajā cenu segmentā, jo ir arī pats kvalitatīvākais ūdens veids,” papildina A. Škutāns.

2. Nav ieteicams dzert sāls ūdeni un hloru saturošu ūdeni. Izvēloties ūdeni, ir svarīgi pievērst uzmanību tā sastāvam. Zinot sastāvu arī ir iespējams izvairīties, piemēram, no nātrija vai hlora papildus lietošanas.

Minerālūdeņi ir ar dažādām atšķirīgām mineralizācijas pakāpēm - no 0.01 līdz pat 14 g/l. Ūdeni ar augstu mineralizācijas pakāpi nedrīkst dzert nekontrolēti, jo, lietots neierobežotā daudzumā, lielais minerālsāļu saturs var negatīvi ietekmēt organismu. Ja uz etiķetes ir rakstīts, ka ūdens mineralizācijas pakāpe ir virs 2 g/l, ieteicams izvēlēties ūdeni ar zemāku mineralizācijas pakāpi. Ja ūdens sastāvā ir daudz nātrija un hlora jonu, šāds ūdens tiek uzskatīts par sāļu, bet sāli Latvijas iedzīvotāji ikdienā jau tā patērē pārāk daudz. Atsevišķas cilvēku grupas (zīdaiņi, bērni, veci cilvēki u.c.) šādus minerālūdeņus var lietot tikai ārsta uzraudzībā. Par optimālu mineralizācijas pakāpi var uzskatīt 0,5–1,5 g/l. Turklāt, ja jums ir svarīga augsta ūdens kvalitāte, ieteicams dot priekšroku dabiskam minerālūdenim. „Ne velti VENDEN pārdošanas rādītāji liecina, ka ar katru gadu pieaug pieprasījums pēc minerālūdens,” stāsta VENDEN izpilddirektors Aldis Škutāns, “Latvijas iedzīvotāji tomēr cenšas dzert pēc iespējas kvalitatīvāku ūdeni”

3. Gāzēts ūdens neveicina celulīta veidošanos un citas kaites. Mēdz uzskatīt, ka labāk dzert ūdeni bez gāzēm. VENDEN aptauja parādīja, ka ne vien 77 % respondentu dod priekšroku negāzētam ūdenim, bet arī 29 % uzskata šo faktoru par vienu no trim svarīgākajiem, izvēloties ūdeni. „Patiesībā pieredze liecina, ka gāzēts ūdens nemaz nav sliktāks par negāzētu, lai gan bieži ir sastopami mīti, ka gāzēti dzērieni izraisa celulītu, kaitē kuņģim un tā tālāk,” stāsta uztura speciāliste un fizioloģe Baiba Grīnberga. „Citiem vārdiem sakot, šajā jautājumā ir ieteicams paļauties uz savām izjūtām. Ja gāzēts ūdens izraisa vēdera uzpūšanos, tas nozīmē, ka labāk atteikties no tā, bet, ja nekādas nepatīkamas sajūtas nerodas un jums šāds ūdens garšo labāk, droši dzeriet bez raizēm par kuņģa un zarnu traktu vai apelsīna miziņas veidošanos uz dibena.”

Jaunākie raksti