Šis opuss ir salīdzinoši maz pazīstams un reti atskaņots darbs ar interesantu biogrāfiju. Tas ir komponēts itāļu operu komponista Vinčenco Bellīni piemiņai, tomēr palicis nepabeigts un Doniceti dzīves laikā tā arī nav ticis atskaņots, bet izskanējis paša autora pārapbedīšanas ceremonijā 27 gadus pēc viņa nāves. Rekviēmā izcilais itāļu operkomponists ir palicis uzticīgs savam skaņraža rokrakstam un itāļu romantiskās operas labākajām tradīcijām: daiļiem kantilēniem solodziedājumiem un ansambļiem, svinīgiem koriem, krāšņām orķestra krāsām, bet pāri visam – dramatiskam vērienam un itāļu mūzikas sentimentam.
Jalčins Adigezalovs
Slavenas mūziķu dinastijas trešās paaudzes pārstāvis Jalčins Adigezalovs dzimis 1959. gadā Baku zināma azerbaidžāņu komponista Vasifa Adigezalova ģimenē. 1982. gadā beidzis Azerbaidžānas Valsts konservatorijas Klavieru nodaļu. Vēlāk studējis operas un simfoniskās mūzikas diriģēšanu Sanktpēterburgas konservatorijā pie slavenā profesora Iļjas Musina. Divus gadus studējis pie profesora Karla Osterrihera Vīnes Mūzikas un Mākslas akadēmijā, kur saņēmis maģistra grādu diriģēšanā.
No 1991. līdz 1998. gadam bijis Azerbaidžānas Valsts simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. 1993. gadā saņēmis Azerbaidžānas Valsts apbalvojumu kā gada labākais diriģents. Kopš 2000. gada ir Azerbaidžānas Valsts operas un baleta teātra diriģents ("Burvju flauta", "Toska", "Madam Butterfly", "Zemnieka gods", "Pajaci", "Karmena", "Samsons un Dalila", "Šeherezāde", "Romeo un Džuljeta", "Bolero" u.c.).
Kopš 1991. gada Jalčins Adigezalovs kā viesdiriģents tiek aicināts diriģēt orķestrus Ukrainā, Austrijā, Itālijā, Krievijā, Ungārijā, Beļģijā, Turcijā, Rumānijā, Spānijā un ASV. Koncertējis tādās ievērojamās pasaules koncertzālēs kā Londonas Cadogan Hall, Berlīnes Konzerthaus, Maskavas konservatorijas Lielā zāle u.c. 1991. un 1992. gadā ciešā sadarbībā ar Austrijas valdību bijis Mocarta Mūzikas festivāla mākslinieciskais vadītājs. 1998. gadā Adigezalovs bijis galvenais viesdiriģents Krievijas Valsts Radio un TV simfoniskajā orķestrī. No 2001. līdz 2004. gadam diriģējis Stambulas Operas un baleta teātra orķestri ("Samsons un Dalila", "Dons Kihots", "Madam Butterfly" un "Leģenda par mīlestību"). 2003. gadā Aspendos Operas festivālu Turcijā atklāja ar Jalčina Adigezalova diriģēto A. Borodina operu "Kņazs Igors", kas kļuva par nozīmīgu notikumu Turcijas kultūras dzīvē. Kopš 2001. gada azerbaidžāņu diriģents cieši sadarbojas ar Maskavas Helikon-operu, kur diriģējis operas "Karmena", "Viltus dārzniece", "Jevgeņijs Oņegins", "Pīķa dāma", "Traviata", "Sikspārnis" un citas izrādes.
Koncertējis ar izciliem solistiem, tostarp čellistiem Mstislavu Rostropoviču un Ivanu Monigeti, pianistiem Nikolaju Petrovu, Pēteri Jablonski, Borisu Berezovski, vijolniekiem Dmitriju Koganu un Sergeju Stadleru u.c. Anglijā, ASV, Krievijā un Turcijā izdevis 10 mūzikas ierakstu albumus kopā ar Čaikovska Lielo Simfonisko orķestri, Azerbaidžānas Valsts simfonisko orķestri, Stambulas Operas orķestri, kā arī Krievijas Radio un TV orķestri.
Daudzus gadus profesors Jalčins Adigezalovs pasniedz diriģēšanu Baku Mūzikas akadēmijā un Azerbaidžānas Valsts konservatorijā.
Biļetes Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv vai stundu pirms koncerta norises vietā. Biļetes cena - 10 €; pensionāriem, studentiem un skolēniem, uzrādot apliecības – 5 €.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) simfoniskais orķestris aicina visus mūzikas interesentus uz grandiozu koncertu "Doniceti. Rekviēms" ceturtdien, 17. aprīlī plkst. 18 JVLMA Lielajā zālē. Tieši pirms Lieldienām, krāšņo Gaetāno Doniceti "Messa di Requiem" viesdiriģenta Jalčina Adigezalova (Yalchin Adigezalov, Azerbaidžāna) vadībā atskaņos Akadēmijas simfoniskais orķestris, jauktais koris un solisti Laura Teivāne (soprāns), Helēna Zukule (mecosoprāns), Mihails Čuļpajevs (tenors), Rihards Millers (baritons) un Viesturs Vītols (bass).
