Pirms 100 gadiem šo komponistu agresīvā un ritmiski sakāpinātā mūzika izraisīja tam laikam vēl nepieredzētu skandālu, bet, gadiem ritot, tā kļuvusi par klasiku un XX gs. skaņu vēstures rokasgrāmatu. Savukārt koncerta ievadā – liepājnieka Agra Engeļmana tautiskā tonī iegaismotā sēpijas ainava.
Pianiste Lauma Skride S.Prokofjeva 2. klavierkoncertu atskaņos pirmo reizi savā mūziķes karjerā, un viņai ir īpašs stāsts par šo notikumu: "Jau kopš 15 gadu vecuma šo skaņdarbu es vienkārši dievinu. Vienu vasaru, paralēli obligātajām studijām, es pavadīju stundām ilgi, mācoties koncerta 1. daļu, kas man tolaik bija daudz par grūtu. Cēlos pl.6 no rīta, lai varētu paspēt mācīties gan "neuzdoto" Prokofjevu, gan uzdoto repertuāru. Skolotājai es nemaz neatzinos, ka biju to iemācījusies. Esmu ļoti priecīga un pateicīga Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim par iespēju, ko esmu gaidījusi vairāk nekā 10 gadus!"
Laumas Skrides klavierspēle ir "brīnišķīgi jūtīga; tai piemīt lieliska toņa kvalitāte un vienmēr – izteikti virtuoza enerģija," – tā kādā recenzijā izsakās Bavārijas raidsabiedrība "Bayerischer Rundfunk". Savienojumā ar spožu tehniku tās ir īpašības, kas Laumai Skridei ļāvušas apburt klausītājus pasaules lielākajās koncertzālēs – gan kā solo māksliniecei, gan koncertējot kopā ar citiem kamermūziķiem.
Pēdējo koncertsezonu laikā Lauma Skride uzstājusies kopā Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Drēzdenes filharmonisko orķestri, Roterdamas filharmonisko orķestri un Grankanārijas orķestri. Pagājušajā sezonā Lauma Skride koncertēja ar Berlīnes kamerorķestri un Markusu Pošneru, bet kopā ar savu ilggadīgo kamermūzikas partneri Baibu Skridi un Dānijas Karalisko orķestri un Zviedrijas kamerorķestri viņa piedalījās Hansa Abrahamsena jaunā dubultkoncerta pasaules pirmatskaņojuma priekšnesumos.
Lauma Skride, 2008. gada Bēthovena Gredzena saņēmēja, izpelnījusies izcilu reputāciju ar savām vācu klasiskās un romantiskās mūzikas skaņdarbu interpretācijām. Viņas plašajā repertuārā iekļauti gan Haidna un Šūmaņa opusi, gan daudz retāk atskaņotie Klāras Šūmanes un Fanijas Mendelszones skaņdarbi. Lauma Skride sadarbojas ar tādiem diriģentiem kā Andris Nelsons, Kristians Jervi, Anu Tali, Muhajs Tans, Peters Ružičks, Džons Storgords, Pedro Halfters, Andrē de Riders, Jans Paskāls Torteljē un Korneliuss Meisters.
Lauma Skride turpina regulāri muzicēt duetā ar savu māsu Baibu. Kopā ar Eiropas kamerorķestri un Cīrihes kamerorķestri māsas nesen atskaņoja Haidna un Mendelszona dubultkoncertus vijolei un klavierēm. Kopā ar Janu Fogleru viņas sadarbībā ar Sinsinati simfonisko orķestri koncertā spēlēja Bēthovena Trīskāršo koncertu, kā arī koncertēja Sinsinati un Sanfrancisko – gan kā duets, gan arī kā trio. Kaismīga enerģija, jauneklīgs spars un muzikāla iejūtība – tādas ir Skridu dueta īpašās iezīmes, un tieši tās abas māsas klausītājiem nodemonstrēja arī koncertā Hamburgas Laishallē 2010. gada jūnijā. Pagājušajā sezonā māsas atgriezās arī Londonas Vigmorholā, kur atskaņoja Prokofjeva un Mocarta darbus.
Laumas Skrides kamermūzikas partneru vidū ir arī čellisti Daniels Millers-Šots, Dzjina Džao, ar kuru viņa 2010. gada decembrī uzstājās Tokijā un Osakā, kā arī Sols Gabeta un Julians Štekels, ar kuru Skride pagājušajā sezonā koncertēja Zārbrikenē, Štutgartē, Esenē un Cīrihē.
2007. gadā Lauma Skride kompānijas "Sony" paspārnē ierakstīja Fanijas Henzelas klavierciklu "Gads" (Das Jahr), par ko saņēma Vācijas ierakstu akadēmijas klasiskās mūzikas balvu ECHO kā gada labākā jaunā māksliniece.
Lauma Skride dzimusi 1982. gadā Rīgā, Latvijā, un ir jaunākā no trim meitām, kas uzauga šajā muzikālajā ģimenē. Klavierspēli viņa sāka mācīties piecu gadu vecumā un vēlāk kļuva par Anitas Pāžes skolnieci Rīgas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Pēc skolas beigšanas Lauma Skride turpināja mācības Hamburgas Mūzikas un teātra universitātē pie Folkera Banfīlda. Kopš vienpadsmit gadu vecuma viņa piedalījusies neskaitāmos starptautiskos konkursos, tajā skaitā Marijas Kanalsas konkursā Spānijā un Klīvlendas Starptautiskajā pianistu konkursā Savienotajās Valstīs, un izcīnījusi vairākas balvas.
20. septembrī plkst 19.00 Lielajā Ģildē, vēl pirms oficiālās sezonas atklāšanas, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) klausītājiem piedāvās atkalredzēšanos ar izcilo latviešu pianisti Laumu Skridi un mūsdienu mūzikas Maestro – diriģentu Žoltu Naģu. Viņu interpretācijā skanēs divu pagājušā gadsimta sākuma muzikālo provokatoru – Sergeja Prokofjeva un Igora Stravinska skaņdarbi.
