2011. gadā četriem latviešu komponistiem tiek svinētas nozīmīgas jubilejas – Artūram Grīnupam un Romualdam Jermakam – 80, bet Paulam Dambim un Romualdam Kalsonam – 75. Savukārt godinot šogad mūžībā aizgājušo komponistu Agri Engelmani, koncerta programmā iekļauta viņa Simfonija. LNSO kopā ar diriģentu Andri Vecumnieku no sirds sveic latviešu mūzikas klasiķus un aicina klausītājus pievienoties veltījuma koncertā.
Koncerta apmeklētājus gaida ne viens vien pārsteigums un sen nedzirdēts skaņdarbs, piemēram, komponista Paula Dambja "Simfonija" ir vienīgā komponista simfonija lielam simfoniskam orķestrim, kura 1971. gadā pabeigta pēc PSRS Kultūras ministrijas pasūtījuma, bet 1972. gada jūlijā to pirmatskaņoja Radio simfoniskais orķestris Leonīda Vīgnera vadībā. 2010. gadā komponists radīja simfonijas otro redakciju, un šajā koncertā tā piedzīvos otro atskaņojumu pēc 40 gadu pārtraukuma.
Komponista Romualda Jermaka končertīno "Do-Mi-Sol" ir komponista otrais žanra paraugs divdesmit koncertu vidū. Končertīno jeb neliels koncertskaņdarbs klavierēm un simfoniskajam orķestrim sacerēts 1974. gadā, un tā paša gada novembrī pianistes Ilzes Matules (Dzērves), diriģenta Tovija Lifšica un Latvijas Filharmonijas kamerorķestra interpretācijā piedzīvoja pirmatskaņojumu.
Savukārt Romualda Kalsona svīta "Gadskārtu ieražu dziesmas" sacerēta 1985. gadā, un šī ir otrā no trim komponista tautasdziesmu svītām. Tai ir piecas daļas, kas no Ziemassvētku noskaņām cikla pirmajā daļā Allegro vivace aizved līdz Jāņu vakaram ceturtajā daļā un Mārtiņdienas dziesmām finālā. "Skaņdarbā redzams kā pilnīgi citā ietērpā var pasniegt un parādīt latviešu tautasdziesmu. Kalsons šeit sasniedz tādu profesionālu meistarību, ka to uztveram kā spožu latviskās mentalitātes lidojumu. Pats galvenais – bez sāpēm, bez ciešanām un grūtsirdības, bet dzīvi, brīžiem ironiski un draiski, un pat sarkastiski komponists caur tautasdziesmu atskatās uz mūsu vēstures likteņiem", skaņdarbu komentē koncerta diriģents Andris Vecumnieks.
Komponists Artūrs Grīnups savu Devīto simfoniju radījis 1988. gadā. Tas ir komponista pēdējais opuss, kā arī viņa simfoniskās mūzikas stilistikas spilgtākais paraugs. Jānis Kudiņš, apskatot Grīnupa daiļradi, raksta, ka nevienā no iepriekšējām komponista simfonijām nav tik krasi akcentēti divi polāri pretēji tēli un konflikta attīstība. Šķiet, ka savā pēdējā simfonijā Grīnups summē dzīves notikumus un īstenības uztveri, sev tuvos, uz pesimismu vērstos A. Šopenhauera filozofijas pamatpostulātus.
Savukārt šogad mūžībā aizgājušā komponista Agra Egelmaņa Simfonija (1980), līdzīgi kā citi komponista simfoniskās mūzikas opusi, nav plaši izvērsta – tā ir viendaļīga, taču nereti tiek dēvēta par komponista radošā kredo kvintesenci. "Simfonija ir ārkārtīgi īpatnēja un rosina uz pārdomām. Dēvētu to drīzāk par simfoniju poēmu, kurā dominē ritmiskais un agresīvais elements", teic diriģents Andris Vecumnieks, pēc kura iniciatīvas programma tika papildināta ar šo skaņdarbu.
Koncerta soliste – pianiste Agnese Egliņa, diriģents - Andris Vecumnieks.
28. oktobrī, plkst. 19.00 Lielajā Ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) aicina visus latviešu mūzikas cienītājus uz koncertu "Latviešu komponistu jubilāru koncerts".
