Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujas dalībnieku Lieldienās grasās tērēt tikpat vai vairāk naudas nekā pērn. Tāpat šogad par 6% sarucis to respondentu īpatsvars, kuri Lieldienu svinībām plāno tērēt mazāk naudas nekā gadu iepriekš. Tai pat laikā taupīgākas Lieldienas šogad ieplānojuši 46% aptaujāto, – šis lēmums joprojām tiek skaidrots galvenokārt ar ienākumu samazināšanos un kopējā cenu līmeņa celšanos.
"Lai arī vēl joprojām liela daļa Latvijas iedzīvotāju svētku tēriņus plāno samazināt, aptaujas rezultāti kopumā liecina par zināmu optimisma pieaugumu un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos – šogad, lai arī nedaudz, tomēr palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri uz Lieldienu svinību rēķina negrasās taupīt, bet – gluži pretēji – ir gatavi tērēt mazliet vairāk nekā pērn," saka "Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš.
Vairākums Lieldienas pavadīs mājās
Taujāti par Lieldienu svinību vietu, pārliecinošs vairākums – 74% respondentu norādījuši, ka Lieldienas pavadīs mājās, savukārt 13% iecerējuši tikties ar draugiem, paziņām un kolēģiem. Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku plāno apmeklēt arī Lieldienām veltītus pasākumus, piemēram, koncertus un izstādes.
Respondentiem daloties savās iecerēs par svētku galda sarūpēšanu, atklājies, ka lielāko daļu svētku mielasta paši gatavos 57% aptaujāto, savukārt, salīdzinot ar aptaujas rezultātiem pērn, par 11% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pilnīgi visu svētku maltīti apņēmušies gatavot saviem spēkiem, nepērkot jau gatavu produkciju. Rezultāti arī liecina, ka svētku galds Lieldienās nebūtu iedomājams bez olām, svaigiem augļiem un dārzeņiem, svaigas gaļas, kā arī maizes izstrādājumiem un saldumiem.
Lieldienās būs šūpošanās un olu kaujas
Tādas Lieldienu tradīcijas kā olu krāsošanu un ripināšanu, olu kaujas un šūpošanos ievēro 87% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet desmitā daļa šīs tradīcijas ievēro neregulāri.
Interesanti, ka uz olu divkauju Latvijas iedzīvotāji vislabprātāk izaicinātu "Ugunsgrēka" Leonu – tā norādījuši 14% respondentu. Desmitā daļa aptaujas dalībnieku gribētu mēroties spēkiem ar maestro Raimondu Paulu, savukārt 9% labprāt sacenstos ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu un spēkavīru Raimondu Bergmani.
Skaidrojot šūpošanās tradīciju Lieldienās, trīs ceturtdaļas ir pārliecināti, ka tā būs iespējams izvairīties no odu kodumiem vasarā, tomēr 6% pauž pretēju viedokli, uzskatot, ka bez šūpošanās tikpat labi var arī iztikt, jo nu jau odi vasarā nesaudzē nevienu. Tāpat 9% uzskata, ka tikai šūpojoties var cerēt uz bagātu un veiksmīgu gadu.
Savukārt, ja pūpolsvētdienā ir aizmirsies sarūpēt pūpolus, tad par labāko situācijas risinājumu 53% aptaujāto uzskata savas aizmāršības atzīšanu un došanos pūpolu meklējumos, 15% domā, ka ģimene gluži vienkārši jāieper ar iedomātu pūpolu bunti, savukārt 12% ir pārliecināti, ka pūpoli jāaizstāj ar jebkuru citu līdzīgu priekšmetu.
Lai arī 49% respondentu uzskata, ka mītam par Lieldienu zaķi, kas atnes olas, ir pārāk sena vēsture un tā pirmsākumi ir neizdibināmi, 17% ir pārliecināti, ka tas ir bērnu vecāku radīts mīts, lai vieglāk atkautos no jautājumiem par krāsainu olu un dāvanu parādīšanos. Desmitā daļa aptaujāto norādījuši, ka zaķis gluži vienkārši ir visātrākais, 8% Lieldienu zaķa mītu skaidro ar faktu, ka Ziemassvētku vecīti divreiz gadā izmantot nav iespējams, turpretī 7% domā, ka vistas no šī pienākuma atteicās, tādējādi arī radot mītu par Lieldienu zaķi.
Aptauja veikta marta beigās, un tajā piedalījušies 1514 respondenti.
