Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Kristības Romas katoļu baznīcā

Gatavojoties kristībām, kristāmajam un tuviniekiem rodas virkne neskaidru jautājumu, jo parasti ir vēlme visu izdarīt atbilstoši baznīcas noteikumiem un pašu priekšstatiem par sirsnīgu pasākumu. Vislabāk, ja visus savus jautājumus varat uzdot izvēlētās draudzes mācītājam, kura atbildes noteikti būs visprecīzākās.

Kristību būtība
Šis ir ļoti plašs jautājums. Katehismā ir pieejams plašs apraksts par šo tēmu. Saskaņā ar Bībeli, kristība ir nepieciešama pestīšanai, un tā var tikt sniegta jebkuram, kurš atsakās no grēka un apliecina ticību. Mazuļi tiek kristīti vecāku ticībā, tāpēc ir svarīgi, lai arī vecāki būtu kristīti un dzīvotu saskaņā ar savu ticību. Šos jautājumus būtu jāpārrunā ar garīdznieku un nepieciešamības gadījumā varbūt pat jāpiesakās uz svētdienas skolas nodarbībām pieaugušajiem, jo kristības nav tikai svinīgs pasākums - tās ir jaunas dzīves sākums, kas ir saistīts ar nopietnu atbildību.

Formalitātes
Vienīgais nepieciešamais dokuments ir bērna dzimšanas apliecība. Tomēr, lai aizpildītu kristību reģistru, nepieciešama papildus informācija, piemēram, jāzina vecāku un krustvecāku reliģiskā piederība un citas lietas. Par domu kristīt mazuli ir jāinformē vietējā draudze, ļoti vēlams tur ierasties personīgi, taču, ja tas nav iespējams, var sazināties ar tālruņa vai elektroniskā pasta palīdzību.

Katoliskajā Baznīcā par sakramentu saņemšanu nekāda samaksa netiek prasīta. Ziedojums ir brīvprātīga līdzdalība draudzes izdevumu segšanā. Tā faktu un apjomu nosaka pats ziedotājs.

Ja bērns jau ir sasniedzis 7 - 8 gadu vecumu, viņam pirms kristībām būs jādodas t.s. svētdienas skolā, lai iepazītos ar kristīgās ticības pamatpatiesībām. Tas pats attiecas uz jauniešiem un pieaugušajiem.
Kristāmajam tiek dots kāda svētā aizbildņa vārds, kas var tikt pievienots jau esošajam vārdam. Ja vecāki bērnam jau ir devuši kristīgu vārdu, tad otra vārda pievienošana ir iespējama, bet nav obligāta.

Krustvecāki
Saskaņā ar Baznīcas kanoniem, būtu jāmeklē krustvecāki, “kuriem jābūt stiprai ticībai, kā arī spējīgiem un gataviem palīdzēt jaunkristītajam viņa kristīgās dzīves ceļā”. Krustvecāki uzņemas svarīgu pienākumu Baznīcā, tāpēc viņiem ir jābūt ar to vienotiem. Pārējos gadījumos viņi tiek reģistrēti kā kristības liecinieki. Piederība konkrētajai draudzei parasti netiek prasīta, taču jāņem vērā, ka tālu dzīvojošiem krustvecākiem var būt grūtības iesaistīties bērna kristīgajā audzināšanā.

Apģērbs un dāvanas

Kristāmajam ir jābūt ģērbtam baltās drēbēs (vismaz daļēji). Baltajam kristības apģērbam ir dziļi simboliska nozīme. Vecākiem, krustvecākiem un viesiem būtu ieteicams apģērbs, kas atbilst pasākuma nozīmīgumam.

Kopš kristības sakramenta saņemšanas persona var nēsāt krustiņu, kas ir kristiešu simbols. No Baznīcas viedokļa krustiņš ir ļoti piemērota dāvana, ko var pasniegt pēc kristībām. Pirms dāvināšanas vēlams palūgt garīdzniekam to iesvētīt. Jāizvairās no tādām dāvanām, kas ir pretrunā ar kristīgo ticību, piemēram, horoskopa zīmēm u.tml.

Filmēt un fotografēt kristībās ir atļauts, tomēr vēlams to darīt neuzkrītoši, lai netraucētu to norisi.

Jaunākie raksti