Elīna Šimkus ir eleganta, sievišķīga dziedātāja, kuras izteiksmīgā un dzidrā balss valdzina melodiskos skaņu vijumos. Viņa ir viena no pieprasītākajām dziedātājām Latvijā, kura īpaši spoži sevi apliecinājusi kā Volfganga Amadeja Mocarta (Wolfgang Amadeus Mozart) un baroka mūzikas izpildītāja. Izteiksmīga aktrise, kura spēj iedzīvināt gan operas tēlu likteņus, gan aizkustināt ar liriskām kamermūzikas lappusēm un sajūsmināt ar solo partijām vokāli simfoniskos skaņdarbos.
Koncerts būs kā retrospekcija par E. Šimkus tapšanas ceļu mūzikā un dziedāšanas mākslā. Meitene no Neretas ar milzīgām darbaspējām 15 gadu vecumā iestājās Mediņskolā Rīgā, lai pulētu Dieva doto dāvanu – balsi. Pēc tam studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Norvēģijas Mūzikas akadēmijā, kur E. Šimkus ieguva maģistra grādu atskaņotājmākslā ar specializāciju V. A. Mocarta lirisko soprānu repertuārā. Uzsākot jau profesionālās dziedātājas gaitas, kā viessoliste E. Šimkus uzstājusies operteātros Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Francijā, Polijā un Krievijā.
Dziedātājas vokālā meistarība un artistiskums īpaši uzplaukst V. A. Mocarta mūzikā – koncertā E. Šimkus iemiesosies viltīgajā Despīnā no operas “Tā dara visas” un šarmantajā Suzannā no operas “Figaro kāzas”, kā arī pasaku meistara Nikolaja Rimska- Korsakova (Nikolai Rimsky-Korsakov) uzburtajā Sniegbaltītes tēlā un emocionāli uzlādētās itāļu verisma lappusēs. Neiztikt arī bez košā baroka ģēnija Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel) operu ārijām, kurās Elīnas balss, šķiet, jūtas kā zivs ūdenī. Skanēs brīnumskaistā Almirēnas ārija no operas “Rinaldo”, kas, iespējams, ir slavenākais baroka lamento dziedājums, un koķeti galantā Atalantas ārija no operas “Kserkss”. Atblāzmās no pavadītā laika Skandināvijā – sapņainais Edvards Grīgs (Edvard Grieg), kurš dziesmā “Gulbis” simboliski atainojis gulbja grāciju un atvadīšanos no dzīves, un 20. gadsimta zviedru komponists Tūre Rangstrēms (Ture Rangström) ar rezignēto noktirni “Lūgšana naktij”. Kā arī vokālās lirikas pērles no ģeniālā krievu melodiķa Sergeja Rahmaņinova (Sergei Vasilyevich Rachmaninoff), trauksmainās dvēseles lidotājas Lūcijas Garūtas un mūsu pašu klasiķa Jāzepa Vītola.
Ārzemju prese Elīnu Šimku raksturojusi kā “spoži skanošu, apveltītu ar skaistu kantilēnu un pārsteidzoši krāšņu un stabilu augšējo reģistru” (OperaNews.Ru, Krievija), “jauneklīgi un svaigi skanošu soprānu” (“Kölner Stadtanzeiger”, Austrija), “enerģisku, muzikālu, apveltītu ar skaistu un elastīgu balsi” (“Gazeta Wyborcza”, Polija), ar “gaišu, lirisku balsi, kas pelnījusi visaugstāko atzinību” (“Der Neue Merker”, Austrija), parādot “apskaužamu meistarību, apvienodama pārliecinošu aktierspēli ar tai atbilstošu vokālo tehniku” (“NRA”, Latvija). “Daudzsološās dziedātājas sniegums ir niansēts, vokālais reģistrs izlīdzināts, augšējā tesitūra skanīga un apveltīta ar lielisku krāsu paleti.” (“Pärnu Postimees”, Igaunija).
Cikla “Brīvdienu mūzikas’’ stundu garajos koncertos tiek gaidītas ģimenes, jaunieši vai seniori, kuri vēlas apmeklēt koncertu dienas gaišajā laikā, apvienojot to ar jauku pastaigu gar jūru un nesteidzīgu brīvdienu maltīti Dzintaru koncertzāles restorānā “Maestro”. Tāpat kā iepriekšējā gadā cikla “Brīvdienu mūzikas’’ koncertus vadīs atraktīvais, publikas un koristu iemīļotais diriģents Jānis Ozols. Viņš koncertus veido kā sarunu ar māksliniekiem par mūziku un dzīvi.
