Aldis, Alfons, Aldris

Kā izvēlēties vārdu jaundzimušajam?

Vārds ir kā cilvēka slepenais kods, līdzgaitnieks visam mūžam, tā ir cilvēka identitāte, tāpēc atbildība, bērnam dodot vārdu, ir ļoti liela. Pētījuma dati liecina, ka Lielbritānijā topošie vecāki ik gadu kopā patērē ap 30 miljoniem stundu, lai izvēlētos savam bērniņam vārdu. Kā ir Latvijā?

Pēc cilvēka vārda mēdz tulkot arī viņa likteni un rakstura īpašības. Bet, ja cilvēks ar savu vārdu īsti nesadzīvo un to jūt arī viņa līdzcilvēki, rodas dažādas iesaukas vai palamas, kas konkrēto cilvēku raksturo precīzāk. Bērnam piedzimstot gan būtiskākais, pēc kā vadās vecāki, dodot vārdu, ir pašu intuīcija un sajūta par to, cik labskanīgs ir izvēlētais vārds. Tātad būtiskākais parasti ir vecāku gaume. Bet, ja intuīcija gaidot mazuli, klusē?

Te vēl daži ieteikumi, kas, iespējams, nedaudz atvieglos piemērotākā vārdiņa meklējumos:

Der painteresēties, kā izvēlētais vārds skan citās valodās, vai kādā valodā tā tulkojums nav rupjš un nepatīkamas emocijas raisošs.

Atskaņas latviešu valodā ir arguments, ko jāņem vērā vecākiem, kuri satraucas par to, kā bērns var tikt saukāts. Jānis - bānis, Dainis - spainis, Anna- kanna u.t.t.

Septiņreiz nomērīt ieteicams vecākiem, kuri prāto bērniem dot seriāla varoņa, slavenības vārdu. Vai pieaudzis bērns būs priecīgs, ja viņu sauks Dolārs vai Brūka?

Jāmēģina uzrakstīt un izrunāt, kā dažādi vārdi saskan ar uzvārdu, te klasisks un bieži pieminēts vārda/uzvārda salikums ir Stīvs Gulbis, par kuru ikvienam gribas pasmaidīt.

Ja grūti izvēlēties starp vairākiem vārdiem, bērnam var dot arī divus vai pat vairāk vārdus. Te gan jāizvērtē, vai būsiet gatavi vairākas reizes gadā atzīmēt bērna Vārda dienu.

Galvenais instruments, kas palīdz Vārda došanā, ir kalendārs. Protams, tas nenozīmē, ka obligāti ir jāiekļaujas kalendāra vārdu listē.

Folkloristi uzskata, ka latviešiem ir jāizvēlas latviski vārdi, kas ir gadu simtos pārbaudīti un kuru skanējums apveltīts ar īpašu vērtību un noskaņu. Katrai tautai esot jānēsā tās nacionālie vārdi.

Vārdu tulki mēdz teikt, ka zēna vārdā vajadzīgs burts „R”, tas puisim piešķirot īpašu spēku un aizsardzību (rūnu rakstā burtam atbilst rūna Raido, kuras aizgādnis ir Pērkons). Protams, to varam uzskatīt vien par māņticību.

Ja patīk vārds, kas nav kalendārā

Ja bērnam izvēlēts vārds, kura nav kalendārā, Vārda dienu var svinēt 22.maijā, kas ir visu kalendārā neierakstīto vārdu diena, taču var mēģināt panākt vārda iekļaušanu kalendārā. Lai pieteiktu jaunu vārdu iekļaušanai kalendārā, jāraksta iesniegums Valsts valodas centram. Iesniegumā brīvā formā jālūdz iespēju iekļaut konkrēto vārdu kalendārā. Vēlams lūgumu pamatot ar faktiem, no kuriem visbiežāk vērā tiek ņemta statistika par to, cik cilvēkiem ir šāds vārds, kura pagaidām kalendārā nav. Par vārda iekļaušanu kalendārā lems speciāla komisija, kas vēlāk sniegs atbildi par savu lēmumu.

Bet senie latvieši...
Agrāk vārda došanai tika piešķirta pat lielāka nozīme nekā mūsdienās. Jaundzimušā vārdu izvēlējās ļoti rūpīgi, neiztiekot arī bez kāda vieda cilvēka padoma. Savulaik latviešiem to izvēlējās krustvecāki kopā ar dzimtas zintnieku. Viņš viedi lūkojās jaundzimušā nākotnē un zēnam vārdu izvēlējās atkarībā no tā, par ko bērnam bija jākļūst – par karotāju, mednieku, zvejnieku, kāda amata pratēju vai zemes kopēju. Meitenēm bija jākļūst par labām saimniecēm un saimes pavarda turētājām. Dotajam vārdam bija jāpalīdz tā nēsātājam visa mūža gājumā. Vēlākos laikos par tradīciju kļuva dzimtas vārdi, kas gāja cauri daudzām paaudzēm. Tiesa, ja kāds vārds atnesa sev līdzi traģiskus notikumus un īpaši grūtu dzīves gājumu, no tā turpmāk mēdza vairīties un to jaundzimušajiem nelika.

Iestiprināmais vārds
Katoļi un pareizticīgie kristībās bērniem dod arī otro vai trešo vārdu, tādējādi nododot kristāmo kāda konkrēta svētā aizbildniecībā. Šis vārds parasti tiek izvēlēts no baznīcas kalendāra un saskaņā ar tradīciju, to izvēlas krustvecāki. Iestiprināmais vārds visbiežāk netiek publiskots, tas zināms vien bērna tuvākajiem cilvēkiem un dod bērniņam papildus aizsardzību.

Populārākie vārdi TOP 10 *
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotās statistikas no Iedzīvotāju reģistra, pagājušajā gadā populārākie personvārdi jaundzimušajiem zēniem ir bijis Roberts (272), Markuss (247), Daniels (209), Aleksandrs (195), Maksims (195), Artjoms (169), Adrians (163), Ralfs (161), Kristers (160), Emīls (149) bet meitenēm vecāki visbiežāk devuši vārdu - Anastasija (258), Viktorija (228), Sofija (207), Alise (197), Evelīna (196), Marta (170), Katrīna (165), Anna (150), Darja (144), Emīlija (135).

*Informācija sagatavota pēc Iedzīvotāju reģistra datubāzes stāvokļa uz 17.12.2009 

Jaunākie raksti