“Liela daļa par savu izskatu aktīvi rūpējas tieši pavasarī, vasarā atpūšas un sauļojas, bet rudenī, atnākot uz salonu, redzu, cik ļoti strauji daudzu sejā parādījušās novecošanās pazīmes. Protams, ka novecošanās procesu pēcāk var mazināt, bet man ir žēl, ka cilvēki nezināšanas dēļ vai apzināti nenovērtē riskus, daudz sauļojas un šādi tik nevērīgi izturas pret savu ķermeni tikai tāpēc, lai iegūtu iedegumu. Mēs novecojam – gribam to, vai negribam, tādēļ prieks, ja cilvēki par sevi rūpējas visu gadu, nevis vasarā par sevi aizmirst un iepriekš ieguldītās kopjošās procedūras ir vējā. Atceramies, ka senāk tieši gaiša āda tika novērtēta kā skaista. Tie, kuri varēja atļauties, nebija jāstrādā uz lauka, saulē ilgi neuzturējās. Tagad sabiedrība augstāk vērtē tumšu ādas iedegumu, bet no veselības viedokļa tas nav atbalstāmi, jo sauļošanās ietekmē strauji notiek fotonovecošanās. Priecē, ka šī intensīvās sauļošanās tendence pamazām, bet tomēr mainās, un daudzi vairs necenšas katru brīvo brīdi pavadīt, sauļojoties atklātā saulē pie jūras. Tiešām nav loģiski apzināti vasarā bojāt ādas veselību, lai pēc tam atkal ieguldītu laiku un naudu, lai uzlabotu izskatu. Apsveicami, ka esam tikuši arī pāri bumam, kad bija moderni sauļoties solārijos. Kad es caur palielināmo stiklu skatos, piemēram, sievietes ādu, tad nosauļotai 25 gadus jaunai sievietei tā izskatās pat kā 50 gadus sasniegušai – āda kļūst raiba, paplašinās asinsvadi utt. Izskatās neglīti!” secina estētiskās medicīnas un lāzerkosmetoloģijas klīnikas Panacea Pro vadītāja – ārste Ludmila Stavro-Freiberga.
Latvijā arī derētu ievērot siestu un dienas vidū nesauļoties
Izplatīts uzskats ir, ka mēs sauļojamies, lai uzņemtu mums tik svarīgo D vitamīnu, kura daudzums Latvijā dzīvojošajiem pārsvarā ir zems. Jāatgādina, ka D vitamīnu mēs varam uzņemt tikai pirmajās 10 – 15 minūtēs, kad atrodamies saulē. Nevajag sevi mānīt un, it kā D vitamīna dēļ speciāli sauļoties, jo pēc minētajām minūtēm D vitamīna uzņemšana vairs nenotiek. Ja cilvēka ādai jau ir izveidojies iedegums, tad arī D vitamīns vairs netiek uzņemts.
“Latvijā dominē tumšais laiks, tādēļ saprotami, ka psihoemocionāli vēlamies baudīt sauli pēc iespējas vairāk. Jā, cilvēkiem ir jāiet laukā, bet te jāatgādina, ka sauli arī var baudīt dažādi. Nevajag gulēt atklātā saulē, bet izvēlēties nojumīti, saulessargu, ēnu. Var staigāt pa mežu un arī baudīt sauli,” rosina Ludmila Stavro-Freiberga.
Atklātajā saulē noteikti nevajadzētu atrasties no pulksten 11.00 – 15.00. Diemžēl lielai daļai tieši šāds ir dienas plāns – vēlu pamosties, pabrokastot un tad doties uz jūru, bet tur nonākot saule ir jau zenītā. Ja nu pavisam neizdodas ievērot minēto laiku, kad neatrasties saulē, tad pilnīgi noteikti to nevajadzētu darīt no plkst. 12.-14.00. “Ne velti siltajās zemēs ir siesta, kad visi atrodas telpās un atpūšas, nevis dodas saulē. Diemžēl mani vērojumi liecina, ja mūsu cilvēki sagatavojas doties uz jūru, tad viņi turp dodas uz visu dienu. Ieteiktu šajā laikā apmeklēt arī kafejnīcu, pastaigāt ēnā. Būtu jauki, ja paņemtu līdzi savu saulessargu, vai izmantotu nomas punktu piedāvātos,” piebilst Ludmila Stavro-Freiberga.
Ģenētiski ādas tipus sadala sešās kategorijās, Latvijā dzīvojošajiem var sastapt 1, 2, 3 un 4 tipus, bet pamatā ir 2. un 3. ādas tips. Piemēram, pirmajam tipam, āda ir ļoti gaiša, izteikti vasaras raibumi, cilvēki ar šādu ādas tipu neiedeg, bet bieži apdeg. 2. ādas tips ir eiropiešu gaišais, bet 3. eiropiešu tumšais ādas tips. 2. ādas tipa īpašnieki gaišās ādas dēļ slikti iedeg, āda ātri kļūst sarkana, apdeg. 3. ādas tips ir tumšāks un iesauļojas mērenāk. Pārējie ādas tipi ir tumšāki. Ādas tipi arī parāda, cik cilvēks var atrasties saulē, līdz viņam bez jebkādas ādas aizsardzības parādās pirmie ādas bojājumi. Līdz ar to 2. ādas tipa īpašnieki saulē var atrasties 10 – 20 minūtes, bet 3. tips līdz pusstundai. Katram jāsaprot, kurš āda tips viņam ir.
“Pie mums meklē palīdzību arī cilvēki, kuriem ir saules apdegumi. Piemēram, vienai klientei gados apsvila ceļgali un apakšstilbi, tikai tāpēc, ka viņam bija pa ceļam apsēdusies un 15 minūtes atpūtusies. Izrādījās, ka tajā dienā bija augsts ultravioletā starojuma indekss un pietika ar tik īsu laiku, lai nopietni bojātu ādu. Saules apdegumi izskatās līdzīgi kā jebkurš apdegums, sākumā būtiski maksimāli šo vietu atdzesēt. Reizēm parādās mazi ādas pūslīši, ko var saukt par alerģiju pret sauli. Agrāk šādus veidojumus pēc saulē pavadītā laika nenovērojām. Svarīgi atcerēties, ja labi sauli panesam Latvijā, tad tas nenozīmē, ka tā būs arī citur pasaulē. Līdz ar to ceļojumos vērts izvēlēties līdzi spēcīgākus saules aizsargkrēmus,” iesaka estētiskās medicīnas un lāzerkosmetoloģijas klīnikas Panacea Pro vadītāja – ārste Ludmila Stavro-Freiberga.
Raksturīgākās sauļošanās kļūdas
Daudzi izvēlas klāt saules aizsargkrēmus dodoties uz darbu birojā, bet tur nonāk pirms laika, kad saules stari kļūst bīstami un mājās atgriežas vakarā, tādēļ ikdienā viņiem nebūtu aktuāli lietot saules aizsargkrēmu. Citi lieto tos visu gadu, bet tā nevajadzētu darīt. Saules aizsargkrēmiem ir fiziskā, vai ķīmiskā aizsardzība, vai abas kopā. Jā līdzeklī tiek izmantota fiziskā aizsardzība (tādi krēmi pārsvara ir ar biezāku konsistenci), tad aizsardzība rodas uzreiz tos uzklājot uz ādas. Jāņem vērā, ka krēmiem, kuriem ir paredzēta ķīmiskā aizsardzība ir vajadzīgs laiks, aizsardzības procesi sākas vēlāk – 20 minūtes pēc uzklāšanas. “Tātad āda jāsasmērē ātrāk – pirms sauļojamies, bet daudzi pieļauj šādu kļūdu, līdzeklis vēl neiedarbojas, un gaišākie cilvēki apdeg. Citi uzskata, ja uzklāj vienreiz aizsargkrēmu un var gulēt visu dienu saulē – tā nav! Krēms oksidējas, tā sastāvā notiek pārmaiņas, tādēļ ik pēc 2 stundām krēmu vajadzētu uzklāt no jauna. Saules aizsarglīdzekli nevajadzētu atstāt atklātā saulē, jo iepakojuma sastāvs šādi bojājas, un vairs tik labi neiedarbosies,” brīdina Ludmila Stavro – Freiberga.
“Onkoloģiskā statistika liecina, ka pasaulē 1. vietu ieņem ādas onkoloģija. Nezinu, kāpēc, bet cilvēkiem šķiet, ka Latvijā ir maz saules, un ādas onkoloģijas problēmas uz šejieniešiem neattiecas. Taču ādas onkoloģijas viens no būtiskiem iniciatoriem ir tieši ultravioletais starojums. Iespējams, šis ir vienīgais vēža paveids, kuru cilvēki var apzināti neiegūt, regulējot savu uzvedību saulē. Ja tā notiktu, netiktu ierosināti ļoti daudzi no ādas vēža gadījumiem! Piemēram, ir pieejams arī speciāls apģērbs, kas nelaiž cauri ultravioleto starojumu un arī šādi var aizsargāt sevi no ādas vēža rašanās organismā. Pasaulē tirdzniecībā parādījušās arī iekšķīgi lietojamas tabletes, kas pasargā no ultravioletā starojuma,” pasaulē gūtajās zināšanās dalās Ludmila Stavro Freiberga.
Ādas kopšana vasarā
Cilvēkiem, kuriem ir taukaina āda, vasarā tā var taukoties vēl vairāk, jo vairāk izdalās sviedri. Līdz ar to vēlams taukainu ādu attīrīt vismaz divas reizes dienā, piemēram, ar kosmētisko pieniņu.
Raksturīgi, ka vasarā dabīgā vajadzība ir lietot vieglākas konsistences sejas krēmus, ne tik biezus kā aukstajā laikā.
Vajadzētu lietot mazāk kosmētiku, jo, piemēram, klājot krēmu un tonējošo krēmu, vasarā ādai rada lieku slodzi.
Var izvēlēties BB krēmus, kuri palīdz gan kopt ādu, gan rada dekoratīvo efektu.
Saules stari veicina brīvo radikāļu rašanos ādā, tādēļ labāk izvēlēties kosmētiku, kurā ir vairāk antioksidantu.