Līgo svētkus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem, kur būtiska ir auglība un saule. Īsti latviski Līgo svētki sākas ar dziesmām – mūsu folklorā ir pat tūkstošiem Līgo dziesmu, kuras agrāk pirmie esot sākuši dziedāt gani, lai ātrāk sagaidītu svētkus. Gatavošanās svētkiem sākas jau agri – ne tikai ar sētas sakārtošanu, bet arī alus darīšanu un siera siešanu, kas ir saimnieka un saimnieces ziņā.
Sevis un savas apkārtnes pušķošana
Tā kā saulgriežu laikā daba ir pilnā plaukumā, un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk, tad šajā laikā vāktām Jāņu zālēm piemīt īpašs spēks. Tādēļ aktualitāti nezaudē gan dzīvojamo telpu un apkārtnes pušķošana ar koku zariem un Jāņu zālēm, gan ziedu un ozolu vainagu pīšana. Jāpiemin, ka Jāņos pušķošanai izmanto dabas materiālus. Turklāt vainagā sapīti ziedi, zāles un koku lapas ir dabas svētības, skaistuma un mūžības simbols.
Pirts rituāls
Pirtī iešana nozīmē fizisku un garīgu attīrīšanos, sevis harmonizēšanu un visu funkciju uzlabošanu. Šajā dienā grieztās pirtsslotas satur maksimāli iespējamo enerģijas daudzumu.
Jāņuguns
Jāņuguns izgaismo laukus no saules rieta līdz lēktam, lai ne mirkli nepaliktu bez gaismas. Tā kā uguns simbolizē siltumu, gaišumu, svinīgumu, labā uzvaru pār ļauno un gaismas uzvaru pār tumsu, tad svētki bez ugunskura vai lāpu uguns nav iedomājami. Agrāk Jāņuguni dedza iespējami augstākā vietā vai kārts galā, lai tā apspīd iespējami plašāku teritoriju.
Jāņa mielasta baudīšana
Tradicionāli svētku galdā tiek likts siers, pīrāgi, rauši, plāceņi, pašcepta maize, maizītes, alus, kvass. Mūsdienās arvien vairāk galdā liek arī citus senlatviešiem neraksturīgus ēdienus, piemēram, grilētu gaļu, zivis, šašliku, ķiploku grauzdiņus.
Aplīgošana un papardes zieda meklēšana
Būtībā nav nozīmes vai svētkus pavada estrādes koncertā, vai draugu un radu pulkā brīvā dabā. Galvenais ir līksmošana un dziesmu dziedāšana līdz pat saules gaismai. Neparasta un noslēpumaina ir arī papardes zieda meklēšanas tradīcija. Varbūt izdodas to atrast!
Kam tad ticēja senie latvieši svinot saulgriežus?
• Kas Jāņos līgotājus aizraida, tam gaidāma kāda nelaime.
• Pie Jāņu alus darīšanas nedrīkst laist klāt svešu cilvēku, savādāk alus nerūgst.
• Jāņu dienas vainagi jānes uz kūti, lai govs piens treknāks.
• Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas.
• Jāņa dienā vajagot zirgu ar olām dzirdīt, tad tie esot stipri un apaļi.
• Jāņu vakarā laukā, kur aug kāposti sprauž liepu zarus, lai mīksti kāposti izaugtu, bet rudzos - ozolzarus, lai cieti zari. Pie vārtiem liek pīlādzi, lai sātans netiek iekšā, bet pie kūts - mežrozes, lai raganas netiek govis slaukt. Savukārt, ēkas dekorē ar pīlādža zariem, lai pērkons nespertu.
• Jāņu vakarā jārunā ar kaimiņienēm, lai nebūtu jāstrīdas.
• Jāņu vakarā plūktās Jāņu zāles der visām slimībām.
• Pļavās, kurām pāri Jāņu naktī iet līgotāji, aug labāka zāle.
• Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi, un labība to gadu labi izdodoties.
• Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteni.
• Jāņu naktī vajag kailam apskriet lauku, tad labāk aug raža.
• Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož.
• Kas Jāņu nakti guļ, tam visu vasaru nāks miegs.
• Jāņu naktī velnu varot redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.
• Ja Jāņu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselība iemantota visai dzīvei.
• Kas Jāņu naktī redz papardi ziedam, var izteikt vēlēšanos - tā piepildīsies.
• Ja Jāņu naktī govis mauj, tad būs lietains rudens.
• Jāņu naktī jāsviež ābelē ozola vainagu - cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi vēl līdz precībām.
• Jāņu naktī meitai jānoģērbjas kailai un jāuzliek galvā rožu vainags. Kurš puisis meitu noķers, tas būs viņas nākamais vīrs.
• Ja Jāņu vakarā meita skatās ezerā, tad ūdenī var redzēt precinieka atspulgu.
• Jāņu rītā, kamēr nav saule vēl aususi, jādodas mazgāt mute, lai būtu skaists.
