Skaidrs, ka kristības ir ļoti īpašs un individuāls pasākums un katram ir sava sajūta par to, kādam jābūt šim rituālam. Esam apkopojuši vien to, kā kristību plānošana un rituāls notiek vairumā gadījumu, taču teju nekas no tālāk rakstītā nav strikti un obligāti pildāms.
Praktiskas un organizatoriskas lietas
1. Krustvecāku izvēlē nepastāv nekādu normu un noteikumu, izņemot to, ka jāmeklē krustvecāki, kuriem jābūt stiprai ticībai, kā arī spējīgiem un gataviem palīdzēt jaunkristītajam viņa kristīgās dzīves ceļā. Ir ģimenes, kurās šo godu uztic radiem, taču citas apzināti krustvecākus izvēlas no draugu loka, uzskatot, ka radi tāpat vienmēr būs blakus. Bērniņam var būt arī tikai viens vai vairāku krustvecāki, galu galā kristībās var iztikt arī pavisam bez tiem. Atkarībā no baznīcas, kurā bērns tiks kristīts, var būt baznīcas prasība par piederību kādai noteiktai konfesijai.
2. Baznīcā ar mācītāju jāizrunā būtiskākās lietas, kopā ar krustvecākiem jāvienojas par kristību datumu un laiku. Ir baznīcas, kas kristības iekļauj svētdienas dievkalpojumā, ir arī tādas, kurās notiek īpaši kristību dievkalpojumi, kuros krista visus bērniņus, kas noteiktajā laikā ir pieteikušies.
3. Ja vien tas ir iespējams, vēlams kristību plānošanā ņemt vērā kristāmā bērna dienas režīmu. Tas ir īpaši būtiski, ja bērniņš ir vēl ļoti mazs un noteiktos laikos guļ.
4. Dažādās baznīcās kristību rituāli notiek nedaudz atšķirīgi. Novērots, ka luterāņu kristības parasti ir īsākas un formālākas, taču katoļu – ģimeniskākas un ar lielāku rituālu skaitu. Visvairāk dažādu rituālu ir pareizticīgo kristībās, un tās ir stingri reglamentētas. Pareizticīgo baznīcās var izvēlēties, vai mazo krista ar iemērkšanu vai tikai uzlejot ūdeni uz galviņas.
5. Kristībās galdā visbiežāk ceļ baltus, gaišus ēdienus. Tādu ir daudz – vistas gaļa, gaiši kartupeļi, piena produkti, ar pūdercukuru apkaisīti našķi, baltas konfektes u.t.t. Lielāka bērna kristībās galdā ceļ viņa iemīļotos ēdienus.
6. Mazuļus, kas vēl nestaigā, visbiežāk tērpj baltās garās kleitās (arī puisīšus) un cepurītēs. Aukstākā laikā jāpadomā arī par āra apģērbu. Arī vasarā noderēs gaiša jaciņa, kas pieskaņota tērpam. Puišus nereti ģērbj uzvalciņos vai jūrnieku tēmas apģērbos. Vēsā laikā ieteicams padomāt par kādu dvielīti vai drāniņu, ar kuru nosusināt bērnam matiņus, taču ir cilvēki, kas uzskata, ka kristību ūdeni neslauka, bet tam jāļauj nožūt pašam. Skaisti, ja bērna apģērbs saskaņots ar vecākiem/krustvecākiem vai brāļiem un māsām. Ļoti mazu bērnu apģērbā jādomā par knupīša piestiprināšanu vai mīļmantiņas ņemšanu līdzi.
7. Kristībās parasti apdāvina kristāmo bērnu. Tradicionālākās dāvanas ir gravētas sudrablietas (krustiņš, karotīte, piemiņas kulons, sudraba biķeris u.tml.), juvelierizstrādājumi, bībele, u.c. Var apdāvināt arī krustvecākus, to parasti dara kristāmā bērna vecāki.
8. Ļoti bieži kristības tiek svinētas mājās – tā ir bērniņam pierasta vide, visiem mierīgāk un vieglāk. Taču var svinēt arī ārpus mājas – ģimenei mīļā vietā, vasarā var braukt piknikā. Ja bērni ir lielāki, tad var padomāt par kādiem priekiem viņiem.
9. SVARĪGI: Neatlikt plānošanu uz pēdējo dienu! Tādēļ lieti var noderēt pirms kristībām veicamo darbu saraksts:
• Saskaņot kristību datumu un laiku baznīcā.
• Jāizlemj, jāsarunā svinību vieta.
• Jādomā par galda klājumu, gardumiem, dekoriem.
• Jāsarūpē kristību apģērbs bērnam.
• Kā rotāt auto? Kā visiem ērti nokļūt uz baznīcu un svinību vietu.
• Jāieplāno pietiekams laiks bērna sapošanai pirms baznīcas.
• Ja tiks pieaicināts profesionāls fotogrāfs, tas jāsarunā laikus.
• Laikus jāsagādā kristību dāvana. Ja vēlas dāvanu ar gravējumu, tā jāsarūpē laikus, jo gravēšana var aizņemt līdz pat 4 dienām.
• Var padomāt par nieciņiem – mazām dāvaniņām, atklātnītēm visiem viesiem, galdakartēm vai tml., kas kristību dienu padarīs no vēl īpašāku.
