Lai arī vasaras pēdējais mēnesis Liepājā bija kultūras un citu pasākumu pārsātināts, brīžiem pat pārklājoties trim pasākumiem, kas raisīja bažas apmeklētājiem, kā redzēt un dzirdēt pēc iespējas vairāk, un saskaroties ar vairākiem citiem sarežģījumiem, festivāls „Via Baltica” šogad piedzīvoja rekordlielu klausītāju skaitu – 2300. „Senās uguns nakti” vien apmeklēja ap 2000 skatītāju, kas trīs gadu laikā, kopš tā iekļauta festivāla programmā, ir četrkāršojies. Pilns apmeklētāju skaits gan būs zināms tikai 6.septembrī pēc izstādes „Balta lapa” slēgšanas.
Festivāla „Via Baltica” koncerti norisinājās no 21. līdz 29.augustam Liepājā un 23.augustā Kuldīgā. Jau piekto gadu organizācija „Via Cultura” aicināja festivāla „Via Baltica” apmeklētājus uz dažādiem kultūras pasākumiem – divām izstādēm, sešiem koncertiem, kā arī mūzikas nodarbībām bērniem un vecākiem, pulcējot deviņpadsmit mūziķus un divdesmit piecus māksliniekus no visām trim Baltijas valstīm.
Festivāla ieskaņā no 19.jūnija līdz 19.jūlijam Kuldīgas Mākslas namā bija apskatāma izstāde „Balta lapa”. Tajā piedalījās divdesmit septiņi jaunie mākslinieki no visām Baltijas valstīm. Izstāde tika veltīta vēsturiskā Baltijas ceļa atcerei, un tās dalībnieki, perspektīvi un profesionāli mākslinieki, ir radījuši darbus oriģinālā un mūsdienīgā redzējumā, atbilstoši savai akcijas “Baltijas ceļš” izjūtai. Lietuvas mākslinieku savienība un mākslas galerija “Arka” Viļņā pamatekpozīciju izveidoja jau pērn par godu Baltijas ceļa 25.gadadienai. Līdz šim izstāde bijusi skatāma jau Lietuvā, Igaunijā, kā arī Rīgā, Valmierā un Kuldīgā. Liepājā divdesmit piecu mākslinieku darbi atrodas no 13.augusta un būs skatāmi līdz 6.septembrim Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos” un „Promenade Hotel” Hika un Vites zālēs.
15.augustā festivāla rīkotāji sadarbībā ar Yamaha mūzikas skolu priecēja jaunākos no festivāla apmeklētājiem ar mūzikas nodarbībām bērniem un pusaudžiem Liepājas Latviešu biedrības namā. Tur visas dienas garumā tika piedāvāta kopīga dziesmu dziedāšana, dejošana, ritmizēšana, dažādu instrumentu spēlēšana un vienkārši laba laika pavadīšana.
Tālāk festivāls turpinājās ar vairākiem koncertiem Liepājā un Kuldīgā, tā iezīmējot festivāla galveno daļu.
Atklāšanas koncerts „Tuvu tuvumā” notika 21.augustā Liepājā „Promenade Hotel” Hika zālē. Koncertā piedalījās pazīstamais klarnetists Egīls Šēfers, pie klavierēm – Toms Ostrovskis, izpildot izcilu Baltijas un Rietumeiropas komponistu kamermūziku. Programmā bija dzirdami darbi no Roberta Šūmaņa, Igora Stravinska, Kloda Debisī, Svena Dāvida Sandstrēma, Stīva Reiha, igauņa Arvo Perta un pašmāju iemīļotā komponista Ērika Ešenvalda. Muzicēšanu papildināja Literatūras gada balvas ieguvēja Liāna Langa ar savu aktuālo, emocionāli un sociāli uzlādētās dzejas lasījumu un Jāņa Deinata fotogrāfijas, tā izvēršot koncertu par mulitmediālu priekšnesumu. Šāda veida koncerts festivāla vēsturē notika pirmo reizi, taču, spriežot pēc skatītāju aplausiem un labajiem komentāriem pēc tam, koncerts bija vairāk nekā izdevies.
23.augusts, Baltijas ceļa gadadiena, šogad sakrita ar festivāla koncertiem Kuldīgā. Kuldīgas novada pašvaldības zālē Spīķeru kvartets izpildīja trīs ļoti atšķirīgu un dažādu paaudžu latviešu komponistu – Imanta Zemzara, Rutas Paideres un Helmera Pavasara – darbus stīgu kvartetam koncertā „Kvartets un latvieši”. Spīķeru kvartets ir Latvijā labi pazīstams un mīlēts, tajā spēlē orķestra Sinfonietta Rīga koncertmeistare Marta Spārniņa, viņas vietnieks Anti Kortelainens no Somijas, orķestra altu grupas mūziķe Ineta Abakuka un Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars Ēriks Kiršfelds. Vakarā Kuldīgas kultūras centrā kuldīdznieki dzirdēja jau Liepājā izskanējušo koncertprogrammu „Tuvu tuvumā”. Abi koncerti Kuldīgā bija bez maksas, tādējādi aicinot un iepazīstinot daudz plašāku apmeklētāju loku ar kamermūziku un klasisko māklsu.
Kuldīgas koncertiem sekoja divi koncerti Liepājā – „Roks Baroks” 27.augustā un „Lettonia” 28.augustā.
Koncertprogramma „Roks Baroks” bija trīs lietuviešu mākslinieku – kontrabasista Daniela Rubina, Židres Ovsjukaites (vijole) un Ugnes Petruskaites (alts) – veidota. Programmā tika apvienoti dažādu laikmetu un žanru skaņdarbi, izpildot gan mūzikas dižgaru Johana Sebastiana Baha un Leopolda Mocarta, gan jaunāku laiku autoru darbus. Piemēram, koncertā skanēja norvēģa Johana Halvorsena (1864–1935) darbs, kas balstīts uz Georga Frīdriha Hendeļa darbu tēmām. Tāpat izkanēja arī citi ļoti interesanti 20. un 21.gadsimta autoru darbi – lietuviešu Vitauta Barkauska un Ģedimina Gelgota, Frenka Proto un pat mūsu pašu jaunā latviešu komponista, operas „Šahs. Mihails un Mihails spēlē šahu” autora, Kristapa Pētersona kontrabasa solo. Šāda veida koncertprogrammas vienmēr klausītājos raisa pozitīvas emocijas, un arī šoreiz pēc koncerta ovācijas bija tik lielas, ka mākslinieki tika atsaukti atpakaļ un lūgti nospēlēt vēl vienu skaņdarbu.
Koncerts „Lettonia” bija veltīts latviešu kamermūzikai un tās komponistiem, sākot ar kamermūzikas pirmsākumiem un Jāzepu Vītolu, beidzot ar mūsdienu latviešu komponistiem Imantu Zemzari, Tālivaldi Ķeniņu, Pēteri Plakidi, Jēkabu Mediņu, Pēteri Vasku un Paulu Dambi. Koncertā izskanēja sonātes, prelūdijas, „Mazā rokmūzika” un daudzi citi interesanti darbi, pārsteidzot klausītājus ar latviešu komponistu ļoti dažādo un emocionālo daiļradi. Koncertā piedalījās pasaulē pazīstamā latviešu flautiste Dita Krenberga, Latvijas Nacionālas operas un baleta orķestra čellu grupas koncertmeistare Inga Sunepa un Juris Žvikovs – lielisks pianists un kamermūzikas entuziasts.
Noslēguma koncerts notika 29.augustā Liepājas pludmalē, pieminot „Senās uguns nakti”. Augusta pēdējās sestdienas vakarā apdzīvotās vietās ap Baltijas jūru tiek iekurti ugunskuri, lai atgādinātu sev un citiem par kopīgo vēsturi un kultūras mantojumu, kā arī vienkārši pieminētu jūru, kas mums ir kopīga un sargājama. Arī festivāls „Via Baltica” piedalījās šajā gadskārtējā akcijā. Par spīti spēcīgajam Liepājas vējam, paralēli lielā ugunskura un svecīšu aizdegšanai, skanēja Latvijā plaši pazīstamā mūziķa Kaspara Zemīša ģitārspēle kopā ar stīgu kvartetu – Līva Plociņa (vijole), Madara Gaile (vijole), Inteta Abakuka (alts) un Madara Norbūte (čells). Mūziķi izpildīja latviešu tautasdziesmu aranžējumus, Emīla Dārziņa skaņdarbus, Astora Pjacollas argentīniešu tango un daudzus citus brīnišķīgus skaņdarbus, kas lieliski derēja naksnīgam vakaram pie ugunskura un svecītēm.
Festivāls notika ar Valsts Kulūrkapitāla fonda, Liepājas Kultūras pārvaldes un Kuldīgas novada pašvaldības atbalstu. Kopējās izmaksas neņemot vērā sponsorējumus, brīvprātīgo darbu un bartera darījumus, bija 22 350 euro. No kuriem aptuveni 66% ir finansēts no vairākām valsts finansējuma konkursu programmām, pārējo nosedzot Liepājas pašvaldībai (26%), Kuldīgas novada pašvaldībai (7%), savukārt, ieņēmumiem no biļetēm sedzot tikai 1% no visām izmaksām.
Festivāls „Via Baltica” tiek rīkots katru gadu augustā, kad tradicionāli atzīmē Baltijas ceļa gadadienu. Plašāka informācija par festivālu „Via Baltica” pieejama interneta vietnē www.viacultura.lv, kā arī sociālajos portālos twitter.com/via_baltica, draugiem.lv/viabaltica un facebook.com, kur apskatāmas arī šā gada fetivāla pasākumu bildes.
Sestdien, 29.augustā, izskanēja pēdējais kamermūzikas festivāla „Via Baltica” koncerts „Senās uguns nakts” Liepājas pludmalē.
