ATI JĀKOBSONU par personālizstādi „Dark Matter” Mūkusalas Mākslas salonā (22.05.–27.06.2015).
Nominācijas pamatojums: „Enerģētiska, fascinējoša izstāde, kurā formas perfekcija tikai vairo satura dziļumu – kā tas funkcionēja mākslā pirms izkopta akadēmisma. Tā kā darbu saturs ir kaut kas ārpus mūsu zināšanu apvāršņiem eksistējošs, atpazīstamo ģeometrisko un ainavisko formu kontrasts, ogles un mašīneļļas materialitāte, ūdens virsmas un dzīvnieka ādas pulsācijas kļūst par vārtiem uz tumsas zemi. Ata Jākobsona vienlaikus romantiski konceptuālā, sensuāli izsmalcinātā un vēsi abstraktā pieeja interesanti sasaucas ar vairākām atšķirīgām mākslas vēsturē pieredzētām utopijām, to skaitā K. Maļeviča, E. Ļisicka projektiem,” ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.
„Izstāde iezīmē autora oriģinālo rokrakstu, neaizvietojamo vietu Latvijas mūsdienu mākslā. Motīvi, arī atkārtoti, nekļūst vienmuļi, profesionālā un tehniskā kvalitāte šaubas nerada,” papildina mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
„Jākobsons pievienojies tai mākslinieku strāvai, kurus saista Visuma pētījumi un kuri pēdējā desmitgadē pievēršas fizikas un mistikas krustpunktiem, vēloties atgādināt par to, ka šajā pasaulē ir vairāk nezināmā nekā zināmā. Māksliniekam izdevies radīt viengabalainu, iespaidīgu vizuālo tēlu, kas rosina kā intelektuālās, tā emocionālās maņas,” skaidro mākslas zinātniece Elita Ansone.
ANDU LĀCI par izstādi „Nogrieznis”, kas tapusi sadarbībā ar komponisti Eviju Skuķi un mākslinieku Kristu Pudzenu Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (05.06.–05.07.2015).
Nominācijas pamatojums: „Ekspozīcijas uzbūve ar puslokā, vienlaidus uz grīdas saslietajām lielformāta gleznām („Nogrieznis”) un perpendikulāri pretī organizēto „telpu telpā”, kur ģeometriskā progresijā sarindotas mazākā izmēra kompozīcijas („Pārsāts”), kopā ar Evijas Skuķes skaņdarba atskaņojumu rada teju vai sakrāla pārdzīvojuma iespēju. Abstraktie, ahromātiskie audekli liek domāt par ķermeniskumu, kustību, kaislību, gandrīz horeogrāfisku pasaules un esības izjūtu, nebeidzamu cīņu starp tumšo un gaišo. Dažādie kustības virzieni, mērogu saspēles, skaņas kāpumi un kritumi, virmojošais gleznieciskais atmosfēriskums un tajā smagi krītošie akli melnie akcenti provocē konfrontējošu, dramatisku, bet reizē atbrīvojošu katarsi,” pauž savu viedokli mākslas zinātniece Daina Auziņa.
„Izstāde ir ne tikai nostrādāta līdz detaļām vizuālajā (piemēram, ar roku rakstītie gleznu nosaukumi uz papīra lapām atbilst gleznu izmēram) un skaniskajā elementā (Evijas Skuķes skaņdarbs pūtēju kvintetam, gleznu un skaņu instalācija tapusi sadarbībā ar Eviju Skuķi un Kristu Pudzenu), bet arī veido īpašu darbu lasījumu režiju, kurā vieta atvēlēta arī skatītāja un klausītāja dalībai, kas darbus padara kaut kādā ziņā performatīvus,” uzskata filozofijas doktors Jānis Taurens.
ANNU SALMANI, KRIŠU SALMANI un KRISTAPU PĒTERSONU par izstādi „Dziesma” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (19.06.–26.07.2015).
Nominācijas pamatojums: „Mākslinieki, izpētot Latvijas 1990.–2013. gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tās statistiski saskaitot, konstatē, ka tekstos visbiežāk lietotais vārds ir „saule”, tad seko „meita”, bet trešajā vietā ir „Dievs”. Izstādei izvēlēts vārds „Dievs”, un Kristaps Pētersons veidojis kolāžu „Dievzemīte I” no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas tapusi no Dziesmu svētku ierakstiem. Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas,” izstādi raksturo darba grupas vadītāja Elita Ansone.
„Lielisks starpmediju mākslas darbs, kas tikpat labi nominējams kādai mūzikas balvai,” komentē Latvijas Mākslas akadēmijas asoc. profesors Jānis Taurens.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 8 vizuālās mākslas notikumus.
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi „Netaisnība”.
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus laika posmā no 2015. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2017. gada februārī, nominējusi šādus autorus:
