Kā vēsta rīkotāji, klausītājus gaida tikšānās ar fadu mūzikas dīvu Žoanu Amendoeiru, pianistu Vestardu Šimku, maestro Raimondu Paulu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio kori, Valsts akadēmisko kori "Latvija" un citiem Latvijas un ārvalstu māksliniekiem.
Festivāla īpašais notikums ir Pekinas Nacionālās operas viesizrāde, kas priecēs skatītājus ar krāšņu skatuvisko ietērpu – tradicionālajiem ķīniešu tērpiem un autentiskajiem instrumentiem.
Rīgas festivālu 30. maijā Rīgas Domā atklās Arvo Perta, Gijas Kančeli un Pētera Vaska mūzika "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Radio kora izpildījumā. Diriģents Sigvards Kļava, solists Jurijs Savkins (vijole).
Latvijas Nacionālajā operā 1. jūnijā Rīgas festivāla apmeklētājiem tiek piedāvāta krāšņa Pekinas Nacionālās operas viesizrāde "Jan ģimenes varones". Izrāde ir tradicionālās ķīniešu dziedāšanas, pantomīmas, cīņas mākslas, akrobātikas un nacionālās dejas apvienojums, ko skaņās ietērpj Ķīnas tradicionālo instrumentu skanējums.
Rīgas Kongresu namā 4. jūnijā Raimonda Paula un Gijas Kančeli kinomūzikas satikšanās. Koncertā dzirdēsim Latvijas Radio bigbendu, "DD orķestri", kontrabasistu Andri Grunti un sitaminstrumentālistu Māri Briežkalnu. Pie klavierēm maestro Raimonds Pauls.
Ziemeļnieciska atturīguma, mītiska spēka un bagātīgas pieredzes apveltītais igauņu diriģents Tenu Kaljuste tiksies ar Sinfonietta Rīga Lielajā ģildē 5. jūnijā. Koncerta programmā Gustava Mālera Ceturtā simfonija, Jozefa Haidna koncertārija "Berenice, che fai?" ("Bereniče, ko tu dari?") un Breta Dīna skaņdarbs "Carlo".
6. jūnijā Dzintaru koncertzālē koncertuzvedums "Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas". Režisore Rēzija Kalniņa par tematisko asi izvēlējusies Raiņa un Aspazijas saraksti, kas aptver 35 gadus abu dzejnieku radošajā mūžā. Raiņa un Aspazijas vēstulēs pausto poētiski papildinās mūzika, kas iedvesmojusi abus dzejniekus, kā arī dziesmas, kurās otru mūžu radusi Raiņa un Aspazijas dzeja. Spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, dziedās jauniešu koris "Kamēr...". Diriģents Ainārs Rubiķis.
Savukārt 13. jūnijā Dzintaru koncertzālē uzstāsies fadu dīva Žoana Amendoeira (Joana Amendoeira). Fadu mūzika dzimusi Portugālē, un tās saknes meklējamas laikos, kad portugāļu jūrasbraucēji, okeāna krastā atstādami sievas, bērnus un mīļotās, devās pretī nezināmajam. Kopā ar Žoanu uzstāsies viņas vecākais brālis Pedro, kurš ir viens no labākajiem fadu ģitāristiem Portugālē, kā arī vēl divi tautieši – Bruno Torress da Fonseka (klasiskā ģitāra) un Antonio Kvinčino (kontrabass).
16. jūnijā Mazajā ģildē skanēs nepazīstamās un neatklātās Mocarta mūzikas pērles, Franča Šūberta un Roberta Šūmaņa skaņdarbi klarnetista Egīla Šēfera, dziedātājas Ingas Šļubovskas un pianista Toma Ostrovska atskaņojumā. Savukārt 19. jūnijā Mazajā ģildē dzirdēsim vienu no mūsdienu neparastākajiem mūziķiem - amerikāņu vijolvirtuozu Žilu Apapu, muzicējot kopā ar Latvijā dzimušo Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas profesori, pianisti Diānu Ketleri. Koncerta programmā: Francis Šūberts, Moriss Ravels, Sergejs Prokofjevs.
Pulcējot starptautisku mākslinieku buķeti, uz himniska prieka nots izskanēs Rīgas festivāls 20. jūnijā Dzintaru koncertzālē.
Klausīsimies Ludviga van Bēthovena grandiozo Devīto simfoniju – vienu no vispopulārākajiem darbiem visu laiku rietumu mūzikas vēsturē un Sergeja Prokofjeva dinamisko Trešo klavierkoncertu pianista Vestarda Šimkus izpildījumā. Koncertā piedalīsies – solisti: Liene Kinča, soprāns; Oļesja Petrova (Олеся Петрова), mecosoprāns (Krievija); Andreass Šāgers (Andreas Schager), tenors (Austrija); Rihards Mačanovskis, bass. Dzirdēsim Valsts akadēmisko kori "Latvija" un Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Modesta Pitrena (Modestas Pitrenas) vadībā.
Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs.
"Latvijas Koncertu" organizētais Rīgas festivāls no 30. maija līdz 20. jūnijam notiks Rīgā un Jūrmalā, piedāvājot klausītājiem dažādu noskaņu mozaīkas. Pa meditatīvu pārdomu ceļu klausītājus vedīs Arvo Perta, Gijas Kančeli, Pētera Vaska mūzika, savukārt Ludviga van Bēthovena, Volfganga Amadeja Mocarta un Sergeja Prokofjeva dinamiskie skaņdarbi izskanēs kā apliecinājums prieka piepildītai dzīvei.<br /><br />
