Jūrmala pasniedz Gada balvas kultūrā 2014

Aizvadītajā gadā Jūrmalā notikuši vairāk nekā 700 dažāda mēroga kultūras pasākumu. Pērn kūrortpilsētas kultūras dzīvi bagātināja pasākumi atjaunotajās Jūrmalas Kultūras centra telpās un Aspazijas mājā, tāpat daudzveidīgas kultūras norises tika piedāvātas gan Kauguru kultūras namā, gan Jūrmalas pilsētas muzejā un Jūrmalas Mākslinieku namā, Jūrmalas teātrī, Dzintaru koncertzālē, kā arī pilsētas muzejos un bibliotēkās.

Gada balvu konkursam kopumā tika pieteikti 33 pasākumi, un katrs no tiem atspoguļo Jūrmalas kultūrvides notikumu daudzveidību. Jūrmalas "Gada balvas kultūrā 2014" tika pasniegtas deviņās nominācijās.

"Gada balva kultūrā 2014" piešķirta jūrmalniekam, Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pedagogam, komponistam Rihardam Dubram. R. Dubra 2014. gadā uzrakstījis savai pilsētai un Dubultu baznīcai veltītu skaņdarbu – "Jūrmalas partitu". „Jūrmalas partita” ir „Triloģijas Latvijas ērģelēm” pirmā daļa, tās pirmatskaņojums notika "Rīga 2014" koncertu cikla "Ērģeļmūzika BACH zīmē" noslēguma koncertā Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Ar šo triloģiju noslēdzās koncertu cikls „Ērģeļmūzika BACH zīmē Jūrmalā, Liepājā un Rīgā”. Komponistam šogad nācis klajā arī mūzikas disks "Skaņdarbi ērģelēm", viņš radījis arī muzikālo partitūru dokumentālajai filmai "Segvārds Vientulis".

Nominācijā "Par izcilu kultūras pasākumu" par laureātu atzīts projekts "Ērģeļmūzika BACH zīmē Jūrmalā, Liepājā un Rīgā". Projekta mākslinieciskā vadītāja ir ērģelniece Edīte Alpe, projekta vadītāja – Gunta Liepiņa. Koncertu ciklā "Ērģeļmūzika BACH zīmē Jūrmalā, Liepājā un Rīgā’’ no maija līdz septembrim tika noorganizēti kopā 18 koncerti Jūrmalā, Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Liepājas Trīsvienības katedrālē un Rīgas doma baznīcā. Projekta izskaņā visās pilsētās tika atskaņots pirmatskaņojums – “Triloģija Latvijas ērģelēm” –, ko radījuši komponisti Rihards Dubra ("Jūrmalas partita"), Jānis Lūsēns ("Urbānā fantāzija ar BACH") un Ēriks Ešenvalds ("Okeāna alkas"). Projekts "Ērģeļmūzika BACH zīmē Jūrmalā, Liepājā un Rīgā" tika veidots ar Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējumu, un tas bija iekļauts Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – svētku programmā. Projekta nozīmīgumu apliecina arī noslēguma koncerta pārraide Latvijas televīzijā un Latvijas radio programmā "Klasika".

Nominācijā "Par veiksmīgu jaunradi" par teicamu režiju un aktieru veikumu balva tika piešķirta Jūrmalas teātra iestudētajai Leldes Stumbres lugai "Spalvas". Izrādes režisors – Imants Jaunzems. Latvijas Nacionālā kultūras centra skatē Jūrmalas teātra izrāde atzīta par laureātu un saņēmusi  novērtējumu „Gada labākā kamerzrāde 2014”.

Jūrmalas teātris ar šo iestudējumu 2014. gadā pārstāvēja Jūrmalu Latvijas amatierteātru salidojumā, un Latvijas Amatieru teātru asociācija izvirzījusi Jūrmalas teātri 2015. gadā pārstāvēt Latviju pasaules amatieru teātru festivālā AITA/IATA Beļģijā, kā arī saņemts Krievijas Teātra darbinieku savienības uzaicinājums piedalīties Starptautiskajā jauniešu teātra festivālā Tjumeņā, Krievijā, un Lietuvas Amatierteātru asociācijas uzaicinājums piedalīties festivālā „Aidas” Jonavā, Lietuvā.

Nominācijā "Par izciliem sasniegumiem Latvijas un starptautiskajos konkursos" apbalvota Jūrmalas Kultūras centra "BG deju studija", kuru vada Brigita Gulbe. "BG deju studija" aizvadītajā gadā piedalījusies starptautiskās deju organizācijas IDO rīkotajā  Pasaules džeza, laikmetīgās, baleta, šova, hip-hop un disko deju čempionātā Polijā, kur 24 valstu konkurencē  "BG deju studija" startēja gan ar bērnu, pusaudžu un jauniešu sastāvu, gan pieaugušo grupu, kura nominācijā „Modern adults” ieguva godpilno 1. vietu.

"Par Jūrmalas bērnu un jauniešu sasniegumiem konkursos, skatēs, Latvijā un citur pasaulē" balvu saņēma Jūlijas Tihomirovas vadītā bērnu baleta grupa "Arabeska". Deju kolektīvs „Arabeska” 2014. gadā svinēja sava darba 20. gadskārtu un tieši aizvadītajā sezonā „Arabeskas” audzēkņi kopumā no dažādiem festivāliem un konkursiem, apceļojot vairākas valstis, atveda Jūrmalai 20 zelta medaļas. „Arabeska” piedalījusies daudzos augsta līmeņa festivālos, piemēram, „Dzintara kubs”, Eiropas moderno deju čempionātā, Starptautiskajā dejas olimpiādē un daudzos citos.

Nominācijā "Par Jūrmalas tēla popularizēšanu" balva piešķirta Jūrmalas māksliniekiem Imantam Ozoliņam un Inai Intai Liniņai-Ozoliņai par izstādi "Jūrmala–Eslingene" (Vācijā). Balva piešķirta par sarīkoto augsta līmeņa izstādi, kas maijā un jūnijā bija skatāma Vācijā, tādējādi popularizējot Jūrmalas pilsētu. Mākslinieku grafiku un foto izstāde bija apskatāma arī Jūrmalas pilsētas muzejā.

"Par kultūras pieejamības veicināšanu" balvu saņēma Jūrmalas Kultūras centra rīkotais pasākums – nakts ekspedīcija ģimenei "Nestāsti pasaciņas!". Nakts ekspedīcija ģimenei Jūrmalā tika rīkota pirmo reizi, pasākums Dzintaru mežaparkā notika augustā, un to apmeklēja vairāki tūkstoši interesentu  – ģimenes ar bērniem, jaunieši un pusaudži kopā ar vecākiem. Nakts ekspedīcijā par spilgtiem piedzīvojumiem gādāja gan tēli no senām pasakām, gan mūsdienu supervaroņi.

Šogad pirmo reizi gada garumā pilsētas iedzīvotājiem bija iespēja nobalsot par savu spilgtāko notikumu Jūrmalas kultūras dzīvē, un nakts ekspedīcija ģimenei "Nestāsti pasaciņas!" ieguva arī balvu nominācijā "Skatītāju simpātiju balva par spilgtāko kultūras pasākumu Jūrmalā".

Balva "Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā" tika pasniegta jūrmalniekam, māksliniekam Jānim Veisam.

J. Veiss ir gan aktīvs Jūrmalas mākslinieku grupas biedrs, gan izcils gleznotājs. Viņa glezniecība balstās uz ekspresīvu krāsainību un formu vienkāršojumu, gleznojot gan klusās dabas, portretus, bet īpaši ainavas. Mūsdienu mākslas daudzveidībā mākslinieks ir ienesis arī savu ekspresīvo dabas skatījumu. Visu laiku dzīvodams dzimtajā Jūrmalā, mākslinieks neskaitāmas reizes gleznojis priežu mežu Pumpuros, tuvās Lielupes ainavas un jūras krastu. Tverdams nemierīgās jūras noskaņas, aizstaigājis līdz pat Kolkai un Mazirbei. Latvisko mazpilsētu skaistumu gleznojis Talsos un Kandavā.

Jānis Veiss ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1996. gada. Piedalījies daudzās Jūrmalas mākslinieku grupas izstādēs Rīgā, Jūrmalā, Somijā. Sarīkojis personālizstādes Rīgā, Jūrmalā, Talsos. Darbi atrodas Jūrmalas, Talsu, Aizkraukles, Jēkabpils muzeju fondos, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Krievijā, Anglijā, Somijā, Zviedrijā, Izraēlā, Francijā. Jūrmalas pilsētas dome 2007. gadā māksliniekam piešķīra gada balvu par mūža ieguldījumu mākslā.

Svinīgajā Gada balvu kultūrā pasniegšanas ceremonijā Jūrmalas pilsētas dome pasniedza arī pateicības rakstus par ieguldījumu kultūras dzīves veidošanā Jūrmalā 2014. gadā. Par radošu ieguldījumu Jūrmalas mazo mākslinieku audzināšanā pateicības rakstu saņēma Jūrmalas Mūzikas vidusskolas skolotājs Antons Vaivods, par ieguldījumu Aspazijas mājas pārtapšanā – Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga un par ieguldījumu bērnu un jauniešu interešu izglītības festivāla organizēšanā Jūrmalā – bērnu un jauniešu interešu izglītības iestādes "Rudaga" valdes locekle Inese Testeļeca.

Arī šogad Jūrmalā plānota plaša kultūras pasākumu programma gan atjaunotajā Aspazijas mājā, gan Dzintaru koncertzālē, kas pēc restaurācijas un rekonstrukcijas šovasar vērs durvis apmeklētājiem, gan arī citās pilsētas kultūras iestādēs.

Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā Jūrmalā plānoti gandrīz 20 kultūras pasākumi un norises. Dzintaru koncertzālē taps Rēzijas Kalniņas veidotais Raiņa un Aspazijas sarakstei veltīts koncertuzvedums "Vēstules..." ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un jauniešu kora "Kamēr…" dalību.  Oktobrī Dzintaru koncertzāles atjaunotajā Mazajā zālē tiks atskaņots poētisks Raiņa dzejas atspoguļojums mūzikā "Daugava" Latvijas Radio kora izpildījumā. Savukārt Jūrmalas teātrī tiek gatavots Leldes Stumbres lugas "Aspazija. Vakara laivā" iestudējums, kas šogad piedzīvos savu pirmizrādi.

Novērtējot kultūras dzīves spilgtākos notikumus valsts, pašvaldības un starptautiskajā mērogā, Jūrmalas Gada balvas kultūrā pašvaldība piešķīra jau divpadsmito gadu. Pagājušajā gadā galvenais apbalvojums – "Jūrmalas Gada balva kultūrā 2013" – tika piešķirts Jūrmalas tautas deju kolektīvu virsvadītājam Mārim Subačam un Jūrmalas koru virsdiriģentei Inārai Freimanei. Viņu vadībā Jūrmalas kori un deju kolektīvi uzrādīja augstu sniegumu XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku skatēs.