Labākā operas soliste – Liene Kinča
Balvu kā labākā operas soliste saņems Liene Kinča. Kinča dziedāšanu apguvusi pie Margaritas Gruzdevas. 2006.gadā absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmiju Sergeja Martinova klasē. Vokālo meistarību papildinājusi pie Irēnas Milkevičutes Viļņā un pie Oslo Karaliskās mūzikas akadēmijas profesores Barbru Marklundas-Pētersones.
Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Kinča debitēja 2005.gadā, atveidojot Karolku Leoša Janāčeka operas "Jenūfa" iestudējumā. Kinčas balss – skaists, visos reģistros izlīdzināts spinto soprāns – ir īpaši gaidīts visās operas trupās. Kinča ļoti strauji attīstās, repertuārā ienākot ar lielām lomām – Amēliju operā "Masku balle", ar divām galvenajām sieviešu lomām "Triptihā". Šajās lomās parādās viņas talanta plašā amplitūda un vēl viena īpaša iezīme – jaunā dziedātāja nebaidās no sarežģītiem uzdevumiem.
Labākais operas solists – Jānis Apeinis
Balvu kā labākais operas solists saņems Jānis Apeinis. Viņš ir absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu (2002) un maģistrantūru (2004) pie profesora Arvīda Imanta Lustes. LNO debitējis 2003.gadā.
2010./2011.gada sezonā Apeinis LNO ar panākumiem dziedājis gan jauniestudējumos (titulloma Pētera Čaikovska "Jevgenijā Oņeginā" un Figaro Džoakīno Rosīni "Seviljas bārddzinī"), gan repertuāra izrādēs – titulloma Volfganga Amadeja Mocarta "Donā Žuanā", Eskamiljo Žorža Bizē "Karmenā", Jeļeckis Pētera Čaikovska "Pīķa dāmā" un Šārpless Džakomo Pučīni "Madama Butterfly".
Balva par ieguldīto mūža darbu mākslinieciskajā jomā – Andris Blaumanis
Balva par ieguldīto mūža darbu mākslinieciskajā jomā piešķirta Andrim Blaumanim. Blaumanis dzimis 1935.gadā, operā debitējis 1966.gadā kā Burtnieks "Ugunī un naktī". 1969.gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatoriju un pievienojies operas trupai. LNO Blaumanis nostrādājis 40 gadus, šai laikā viņš dziedājis vairākus desmitus lomu, piedalījies vairāk nekā 1400 izrādēs. Piemēram, Džuzepes Verdi "Traviatā" Blaumanis dziedājis gandrīz 300 reižu, tāpat Žorža Bizē "Karmenā".
Balva par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem iepriekšējā sezonā – Kristīne Opolais
Balvu par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem iepriekšējā sezonā saņems operzvaigzne Kristīne Opolais. Dziedātāja studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, profesionalitāti papildinājusi pie Margarētes Honigas Amsterdamā. No 2003. līdz 2007.gadam Opolais bija LNO soliste. Šodien viņa nes Latvijas vārdu pasaulē, veiksmīgi piedalās gan operu iestudējumos, gan koncertos Eiropā un Āzijā.
2010./2011.gada sezonu Opolais sāka Bavārijas Valsts operā Minhenē ar titullomu Antonīna Dvoržāka operas "Nāra" jauniestudējumā, kam sekoja atgriešanās Rīgā LNO jauniestudējumā ar Tatjanas lomu Pētera Čaikovska operā "Jevgeņijs Oņegins", atgriešanās Milānas operā "La Scala" ar Nedas lomu Rudžjēro Leonkavallo operas "Pajaci" jauniestudējumā.
Februārī viens no lielākajiem laikrakstiem Bavārijā "Abendzeitung" pasniedza ikgadējās balvas "Gada zvaigznes" par 2010.gadu, un Opolais saņēma "Gada zvaigznes" titulu kategorijā "Opera". Martā Opolais sniedza solokoncertu LNO, bet maijā dziedāja trīs koncertuzvedumus Džakomo Pučīni operas "Māsa Andželika" titullomā Vācijā, tad sekoja debija Japānā Džakomo Pučīni operā "Madama Butterfly". Sezonas izskaņā Opolais uzstājas Minhenes Operas festivālā ar divām izrādēm un titullomu Antonīna Dvoržāka "Nārā". Bet 25.jūnijā viņa debitēja Londonas Karaliskajā Koventgārdena operā ar titullomu Džakomo Pučīni operā "Madama Butterfly", ar savu sniegumu izpelnoties ne tikai skatītāju stāvovācijas, bet arī spožas kritiķu atsauksmes.
Leģendārs mūžs mākslā – baleta soliste, repetitore, pedagoģe, baletmeistare Irēna Strode
Nominācijā "Leģendārs mūžs mākslā" balvu saņems Irēna Strode. Strode dzimusi 1921.gadā un vairāk nekā 50 darba gadus veltījusi baletam – kā baleta soliste, repetitore, pedagoģe, baletmeistare. Absolvējusi Nacionālās operas baleta skolu, 1939.gadā, viņa pievienojas LNO baleta trupai. Otrais pasaules karš aizveda Strodi uz Krieviju, kur viņa stažējas Maskavas Horeogrāfijas skolā un dejoja Latvijas mākslas ansamblī Ivanovā. No 1944. līdz 1957.gadam Strode bija Rīgas Operas un baleta teātra soliste, viņas repertuārā bija daudz atbildīgu lomu. Kopš 1948.gada Strode strādājusi arī kā baleta trupas repetitore, pievērsusies baletmeistares darbam.
Daudzus gadus Strode strādājusi par pedagogu Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Viņas audzēkņu vidū ir tādas izcilas balerīnas kā Velta Vilciņa, Larisa Tuisova, Inese Dumpe, Gunta Bāliņa, Zane Lieldidža, Tatjana Repina. Daudzas dejas Strode iestudējusi kā Tautas deju ansambļa "Daile" baletmeistare. Par viņas darbiem priecājušies ne vien pašmāju, bet arī ārzemju skatītāji. 2008.gadā māksliniece kļuva par Atzinības krusta kavalieri – par mūža ieguldījumu Latvijas baleta mākslas attīstībā un popularizēšanā Latvijā un pasaulē.
Labākais orķestra mākslinieks – trombonu grupas mūziķis un koncertmeistars Uldis Zilberts
Balvu kā labākais orķestra mākslinieks saņems trombonists Uldis Zilberts. Viņš Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis bakalaura un maģistra grādu pie Boļeslava Voļaka. Turpinājis mācības Enshedes Mūzikas konservatorijā (Holandē), kā arī pilnveidojis meistarību meistarklasēs pie pasaules labākajiem trombonistiem.
Kopš 1991.gada Zilberts ir LNO orķestra trombonu grupas mūziķis, no 1996.gada vada trombonu grupu kā koncertmeistars, un viņa darbs daudzu gadu garumā bijis izcils.
Labākā baleta soliste – Elza Leimane-Martinova
Balvu kā labākā baleta soliste saņems Elza Leimane-Martinova. Viņa 2001.gadā absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu Sarmītes Jakses-Graudiņas klasē. Meistarību papildinājusi ārzemēs. Dejotāja ir vairāku Latvijas un starptautisko konkursu laureāte.
2010./2011.gada sezonā Leimane-Martinova dejojusi vadošās lomas visās Latvijas Nacionālā baleta pirmizrādēs: Helēnu Fēliksa Mendelszona "Sapnis vasaras naktī" un Margaritu Gotjē Ferenca Lista "Kamēliju dāmā", kā arī Princesi Auroru Pētera Čaikovska "Apburtās princeses" pirmizrādē.
2010./2011. gada sezonā Leimane-Martinova piedalījusies gala koncertos ar pasaules baleta zvaigznēm ASV, Somijā, Vācijā, Igaunijā, Dienvidāfrikas Republikā un Latvijā. Tāpat šai sezonā Leimane-Martinova piedalījās LNO baleta viesizrādēs Itālijā un Igaunijā. Rīgā šai sezonā Leimane-Martinova dejojusi vadošās lomas baleta izrādēs "Dons Kihots", "Bahčisarajas strūklaka", "Gaišais strauts", "Kopēlija", "Korsārs", "Riekstkodis", "Smilšu vīrs", "Tango plus. Ceļojumi" un "Žizele".
Labākais baleta solists – Raimonds Martinovs
Balvu kā labākais baleta solists saņems Raimonds Martinovs. Viņš 2000.gadā absolvējis Rīgas Horeogrāfijas skolu Jura Kaprāļa klasē. LNO baleta trupā ir kopš 2000.gada.
2010./2011.gadā Martinovs dejojis visās LNO baleta pirmizrādēs: Oberonu Fēliksa Mendelszona "Sapnis vasaras naktī" un Armānu Divālu Ferenca Lista "Kamēliju dāmā", kā arī Princi Dezirē Pētera Čaikovska "Apburtajā princesē".
2010./2011.gada sezonā Martinovs piedalījusies gala koncertos ar pasaules baleta zvaigznēm ASV, Somijā, Vācijā, Igaunijā, Dienvidāfrikas Republikā un Latvijā, kā arī LNO viesizrādēs Itālijā un Igaunijā. Aizvadītajā sezonā Martinovs dejoja vadošas lomas arī baletu "Anna Kareņina", "Bahčisarajas strūklaka", "Dons Kihots", "Gaišais strauts", "Gulbju ezers", "Kopēlija", "Korsārs", "Riekstkodis", "Smilšu vīrs", "Tango plus. Ceļojumi" un "Žizele" izrādēs.
Balva par ieguldīto mūža darbu LNO tehniski administratīvajā jomā – Jānis Plānics
Plānics ir LNO apavu izgatavošanas un remonta daļas vadītājs, darbu operā sācis 1973.gadā kā kurpnieku sektora vadītājs. Viņš ir lielisks meistars vēsturisko apavu izgatavošanā. Kolēģi viņa raksturojumam netaupa labos vārdus, norādot, ka Plānics ir ļoti apzinīgs, akurāts, precīzs, atsaucīgs un izpalīdzīgs.
Tradīcija ik gadu pasniegt balvas Operai tika iedibināta 1997.gadā. Toreiz to uzsāka LNO ģenerālsponsors AS "Aldaris", šobrīd tradīciju turpina LNO patrons – AS "Latvijas Gāze". AS "Latvijas Gāze" sadarbību ar LNO uzsāka 2005.gadā, kad uzņēmums kļuva par lielāko atbalstītāju Operas vēsturē. Balvā tiek pasniegta mākslinieka Alda Lorenca veidota skulptūra un naudas prēmija 1000 Ls (pēc nodokļu nomaksas).
Balvas komisija – LR kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, LNO direktors Andrejs Žagars, AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētāja vietnieks Jorks Tummats, LNO galvenais baletmeistars Aivars Leimanis, SIA "Itera Latvija" prezidents Juris Saviskis, "Latvijas Radio 3 Klasika" direktore Gunda Vaivode, mākslas zinātniece Helēna Demakova.
Balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts tiks rādīts arī LTV 1.programmā 24. septembrī.
