Ir vīns – nav krīzes
Interesanta sakarība (bet varbūt tā tikai liekas?) – jo dziļāk slīgstam ekonomiski politiskajā depresijā, jo vairāk daudzveidīgu alkohola baudīšanas vietu piedāvā mūsu galvaspilsēta. Proti, 10. un 11. jūnijā Konventa sētā savus draugus un interesentus jau piecpadsmito reizi pulcēja Vīna festivāls, kas kļuvis ne tikai par vietējo vīna gourmet obligāti apmeklēto pasākumu, bet arī par vilinājumu ārzemju viesiem.
Svētki bez kritušajiem
Ar vīnu ir tāpat, kā ar mūziku – dzirdēt jau dzirdi, bet ne vienmēr saproti. Vīnu iemalkot var katrs, bet ne visi – izbaudīt. Tautiešu izglītošana vīnu kultūrā ir viens no festivāla rīkošanas galvenajiem mērķiem, kas arī parasti tiek sasniegts, ja vien “skolnieki” ar degustēšanu neaizraujas pārmērīgi…
Jāsaka, “kritušos” nemanīja arī šogad; blīvajā, vasarīgajā apmeklētāju pūlī īpaši nebija kur izvērsties, arī nogaršot visu 16 vīna importētāju piedāvātos “dievu dzērienus” nav iespējams vienā reizē, bet vairāk par vīnu spirdzināja bārmeņu un dalībnieku atraktivitāte, profesionalitāte un draudzīgums.
Saprotams, ka nogaršoto dzērienu cena ir augstāka par piecu latu vērto ieejas biļeti vienai pasākuma dienai, bet pavisam nenovērtējama ir jaukā gaisotne. Un kāda gan tā vēl varētu būt, glāzēs putojot dažnedažādiem dzirkstošiem vīniem (uz tiem šoreiz tika likts lielāks uzsvars), kas tā vien rosina svētku sajūtu un, jā – apetīti?!
Ar tradicionālām vīna uzkodām – siera un augļu platēm izsalkušos vīna baudītājus cienāja restorāns Raibais Balodis, Otto Schwarz pavāri bija radikālāki, piedāvājot burvīgu, pašceptu graudu maizi ar grilētu cūkgaļu, ceptiem sīpoliem un sinepēm. Izsmalcinātām dvēselēm baudu noteikti sagādāja rokām darinātas šokolādes trifeles. Savukārt vasarīgos vīnus un pārkarsušās garšas kārpiņas, kā allaž šajos gardēžu svētkos, atvēsināja Lāču ledus.
Zināmā mērā arī vīna festivāls ir pielīdzināms mūzikas un mākslas pasākumiem – kā nekā vīns ir drīzāk garīga, nevis miesīga substance!
