Rietumu Bankas Labdarības fonds kļuvis par uzticamu muzeja atbalstu situācijās, kad negaidīti tiek piedāvāts iegādāties hrestomātiskus, Latvijas mākslas vēsturei ļoti nozīmīgus eksponātus, kas palīdz pilnveidot un bagātināt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) dekoratīvi lietišķās mākslas krājumu. Dāvinātie darbi – pēc Romana Sutas skicēm darinātie divi keramikas šķīvji un viena vāze – 2017. gada aprīļa beigās papildinās projekta “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula” izstādes sadaļu, kura būs parādīta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) Lielajā zālē. Vēlāk šie vērtīgie jaunieguvumi tiks iekļauti DMDM pastāvīgajā ekspozīcijā.
Šogad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs svin izcilās 20. gadsimta 20.–30. gadu mākslas avangarda personības – gleznotāja, grafiķa, scenogrāfa un lietišķās mākslas projektu autora Romana Sutas (1896–1944) 120. dzimšanas dienu. Šai jubilejai veltītie pasākumi norisināsies arī nākamā gada sākumā, kad LNMM galvenajā ēkā (K. Valdemāra ielā 10) un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20) vienlaicīgi tiks atklātas divas vērienīgas mākslinieka daiļradi raksturojošas izstādes projektā “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula”. LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē būs skatāms spožākais meistara veikums glezniecībā un grafikā. Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā plānotajā izstādē paredzēts atspoguļot līdz šim mazāk apzinātu un pētītu Sutas radošā mantojuma daļu – lietišķo mākslu, dizainu, scenogrāfiju un kino, kas kopumā ir ļoti būtiska un arī skaitliski nozīmīga. Izstādes mērķis ir jaunā gaismā akcentēt Romanu Sutu ne tikai kā latviešu tēlotājas mākslas klasiķi, bet arī kā vienu no novatoriem, kas lika Latvijas dizaina pamatus.
Romana Sutas ieguldījums lietišķās mākslas attīstībā parasti asociējas ar porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” (no latīņu “Baltijas māksla”, 1924–1928) izveidi, darbību un pārliecinošajiem panākumiem. Tas tiek vērtēts kā latviešu mākslinieku vislielākais pienesums Eiropas un pasaules mākslas porcelāna kontekstā, turklāt “Baltars” porcelāns iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā daļa no izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopuma, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā, ar ko Latvija pamatoti var lepoties.
Pētniecībā mazāk ievērota palikusi Romana Sutas darbība keramikā – māla vāžu un šķīvju formveidē un apgleznojumu realizācijā, lai gan nacionālās mākslas dizaina koncepcijas kopainā šim aspektam ir svarīga nozīme. Par mākslinieka interesi keramikā liecina fakts, ka vēl pirms “Baltars” dibināšanas Romans Suta bija iecerējis apgleznot nevis porcelānu, bet tieši māla priekšmetus. Ar savu aizrautīgo degsmi pārliecinājis Austru Ozoliņu Krauzi – veiksmīgu Latvijas 20.–30. gadu uzņēmēju, žurnālisti un sabiedrisko darbinieci – finansiāli atbalstīt pirmos eksperimentus keramikas ražošanā, Suta izveidoja keramikas darbnīcu, bet produkcijas izlaide diemžēl tehnisku iemeslu dēļ tā īsti nesākās. Ar keramiku gan mākslinieks vēlāk saskārās, strādājot A/S “M. S. Kuzņecovs” porcelāna fabrikā, kur zīmēja skices keramikas un porcelāna izstrādājumu ražošanai un apmācīja trauku apgleznotājus.
Keramika bija Romana Sutas pirmais solis, izmēģinot savas prasmes ceļā uz “Baltars” panākumiem nākotnē. Taču arī “Baltars” savulaik izstrādātie skiču motīvi vēlāk, 20. gadsimta 30.–40. gados, radīja atbalsi kvalitatīvos Kuzņecova fabrikas keramikas pasūtījuma darbu un citu izstrādājumu apgleznojumos. Par to liecina arī trīs jauniegūtie priekšmeti, kas ir bezgala vērtīgs dāvinājums muzeja kolekcijā.
Pateicoties Rietumu Bankas Labdarības fonda atsaucībai un finansiālajam atbalstam, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) dāvinājumā saņēmis trīs keramikas darbus, kas veidoti Kuzņecova porcelāna fabrikā pēc ievērojamā latviešu mākslinieka Romana Sutas skicēm. Divi eksponāti ir Latvijas senvēstures tematikai veltīti apgleznoti keramikas šķīvji ar nosaukumu “Div’ dūjiņas”, trešais priekšmets ir vāze ar māksliniekam tuvās jūras tematikas dekoratīvu risinājumu.
