KRISTAPU EPNERU par personālizstādi “Vingrinājumi” peldošajā mākslas centrā “Noass” (20.05.–24.07.2016.).
Nominācijas pamatojums: “Izstādē video un instalācijas formātā notikusi iedziļināšanās profesionāla vingrotāja ikdienā. Inscenēts, fragmentēts dokumentālisms kā metode māksliniekam ļauj ne vien bezkaislīgi fiksēt, bet arī apbrīnot specifisko vidi un mērķtiecību, koncentrēšanos, neatlaidību, kas vērojama sportista it kā monotonajā dzīvē, tiecoties pēc skaidri definēta ideāla (šķietami kontrastējoša radošo profesiju pārstāvju dzīvesveidam). Interaktīvais, komunikablais iekārtojums minimālisma estētikā ieturēto ekspozīciju padara saistošu arī jaunākās paaudzes izstāžu apmeklētājiem,” skaidro mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.
“Izvērsts, labi strukturēts un detaļās izstrādāts darbs, kas rāda laikmetīgajai mākslai neērtu vielu – fiziski trenētus un disciplinētus ķermeņus. Kvalitatīvi veidotais video “ievelk”, neļauj atslābt uzmanībai, kā virstēmu izvirzot sportu kā rituālu un meditatīvu, personību izsakošu praksi,” papildina mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
ANDU LĀCI par performanci “Atindēšana” izstādes “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība” ietvaros laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas (10.06.2016.).
Nominācijas pamatojums: “Latvijas performanču mākslā ir viena spilgta autore, un tā ir Anda Lāce. Viņas pēdējā performance “Atindēšana” ir kā daudzpakāpju ekoloģiski femīna raķete (Dišāna un Brūsa Naumana “strūklakas”, citāti, muzikāli čuksti, indivīds un sabiedrība, mākslinieks un publika...), kas piezemējusies “uz mākslas jumta” (tiešā un pārnestā nozīmē). Šo darbu nevar atstāt neievērotu, lai arī tas bija aplūkojams tikai dažas stundas,” ekspertu viedokli pamato filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.
“Andas Lāces performance saistīja ar tās vizuālo un emocionālo slāņainību, ko veidoja gan savstarpēju kontrastu, gan saplūstoši pavedieni-motīvi. Tie reizē bija ļoti konkrēti, bet arī trausli un nenoteikti, dadaistiski melanholiskai poētikai mijoties ar gotisku monotoniju. Šie pavedieni bija, piemēram, paša notikuma un tā publikas neskaidrā sapulcēšanās naksnīgajā pilsētas vidē, mākslinieces romantiskais tēls ledus bruņās, no kurām plūst nebeidzama tumša viela, garāmstaigājošo runātāju-dziedātāju rečitatīvie tekstu fragmenti no Bībeles, ūdens ķīmijas aprakstiem, mitoloģijas un ārstniecības augu rokasgrāmatām u.tml., dziedinošie sūkļi, kas tikai šķietami var dziedināt jeb mazināt indi. Kad performances noslēgumā tumšā viela mirdzošajās bruņās izsīkst, runātāju nosacīti absurdie teksti pārvēršas muzikālos čukstos, bet blīvais, uzsūcošo tēlu-elementu paklājs no stikla jumta / grīdas ir pārvietots un kļuvis par izlietotu, amorfu masu, atsedzas banāls attēls – kaķis. Tajā ir kaut kas, kas atlaiž melanholiski monotono spriedzi. Siltums un maigums,” stāsta lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
INGU MELDERI par personālizstādi “Māja pie ūdenskrituma vai Krāsojamās grāmatas pieaugušajiem” “Temnikova & Kasela galerijā” Tallinā / House by the Waterfall or Colouring Books for Adults / Temnikova & Kasela Gallery (05.05.–18.06.2016.).
Nominācijas pamatojums: “Reizē daudzveidīga un viendabīga izstāde, kurā gan viegli, gan grūti atpazīt Ingu Melderi. Viņas intelektuāli un tehniski noslīpētais rotaļīgums liek domāt par cita šīs paaudzes autora, dzejnieka Kārļa Vērdiņa krājumu “Pieaugušie” un tajā aktualizētajām pārdomām. Māksliniece šķietami gan priecājas, gan brīnās par savu pieaugšanu, stilistikā un tēlu kombinācijās virtuozi žonglējot ar jokiem un nopietnību, atsaucēm uz miesisko un morāli cēlo, klasisko un populāro. “Lapaspuses” no viņas “krāsojamās grāmatas” imitē vai draiski falsificē Rietumu mākslas vēstures klasiku – sākot no antīkās senatnes un beidzot ar postmodernismu. Lietojot dažādus tehniskos paņēmienus un variējot medijus, viņa palielina izstādes intrigu, katrā atsevišķā darbā un ekspozīcijas koptēlā saglabājot skaidrību un tīrību,” uzskata mākslas zinātniece Daina Auziņa.
“Nominēju šo izstādi par kritisko domu par pašas mākslas attīstību uz… ne uz kurieni. Izstāde problematizē mūsdienu mākslas situāciju, kurā grūti kaut ko nebijušu izdomāt. Pat mākslinieki ķeras pie savas mākslas kā “krāsojamās grāmatas”. Var izmantot banalitātes no privātās un kolektīvās vēstures, var vērsties pie antīkiem sižetiem, atpazīstamām ornamentācijām, rotaļāties ar tām. Pasaulē netrūkst attēlu – gatavu paraugu, kurus var izmantot mākslas tapšanai. Māksla top kā kaut kādu nedefinētu un sentimentālu atmiņu un fragmentu kolāža, kurai var arī “uztaisīt” labu formu,” papildina ekspertu darba grupas vadītāja, mākslas zinātņu doktore Elita Ansone.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 10 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā:
• Mētras Saberovas gleznu “Milda rij Mildu. Goija” izstādē “Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā III” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (01.04.–29.05.2016.);
• Miķeļa Fišera videoinstalāciju “Nemūžamnepiedošanas ekspresis” fonda “Mākslai vajag telpu” Vasaras mājā;
• Andreja Strokina ekspozīciju izstādē “Olimpiskais ķermenis” Mūkusalas Mākslas salonā (15.04.–28.05.2016.);
• Raita Hroloviča instalāciju “Fragments no “izrāde bedre”” izstādē “Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā III” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (01.04.–29.05.2016.);
• Vinetas Kaulačas personālizstādi “Virsmas atmiņa” galerijā “Māksla XO” (14.04.–10.05.2016.);
• Dueta “Skuja Braden” darbus “Atmiņas”, “Forma un tukšums”, “Medūzas smiekli”, “Dzīve un nāve”, “Puķu seja”, “Konceptuālais mēsls” un “Senatnes zupa” izstādē “Greizā attīstība” Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (03.06.–28.08.2016.);
• Līgas Spundes personālizstādi “Pārgājiens” RIXC Mediju telpā (15.06.–20.06.2016.).
Laika posmā no 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja Dr. art. Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Dr. phil. Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus laika posmā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2017. gada februārī, nominējusi trīs autorus:
