Sadurstīti pirksti, nogurdinošs un skrupulozs darbs nebaida dejotājas izšūt vainadziņus, papildināt un atjaunot esošos tautas tērpus, kas jau pilnā krāšņumā būs skatāmi „Teiksmas” jubilejas koncertos 17. un 18. jūnijā Ķīpsalas hallē.
Kā radās ideja pašām šūt vainagus? Izrādās – doma nākusi no „Teiksmas” repetitores Aijas Ērgles, jo vienam no Latgales tautas tērpam līdz šim nav bijis piemērots vainadziņš. Turklāt kolektīvā dejo arī rokdarbniece jau trešajā paaudzē Agate Anusāne. Tieši viņa iedrošināja ķerties klāt pie vainadziņu šūšanas pat tās dejotājas, kas ar rokdarbiem ir „uz jūs”. Tagad ar gatavo rezultātu meitenes ir ļoti apmierinātas, tādēļ vēlas arī tevi aicina uzšūt vainadziņu un labprāt dalās dažos padomos.
Ar ko sākt?
Vispirms izlem, kādu vainadziņu vēlies. Vai tas būs pieskaņots jau esošajam tautas tērpam vai arī ar vainadziņu tikai sāksi veidot savu tautas tērpu?! Izvēloties galvasrotu, Agate iesaka pēc padoma un etnogrāfiski pareizos vainagus lūkot pie tautas tērpu centra „Senā klēts” speciālistiem vai Marutas Grasmanes grāmatā “Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana”, arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izdotajā grāmatā „Latviešu tautas tērpi”.
Izvēlies materiālus!
Kad ir ideja vainagam skaidra, atliek vien atrast visus nepieciešamos materiālus. Darinot vainadziņus, meitenes izmantoja vidēji biezu vilnas audumu, trīs krāsu čehu stikla pērlītes, līmdrēbi un kartonu. Protams, darbam ir nepieciešams arī atbilstošas krāsas diegs (var izmantot arī makšķerauklu) un adatas, kas piemērotas pērlīšu vēršanai. Būtiski, ka līdzīgi vainadziņi veikalos maksā aptuveni no 50 līdz 70 eiro, taču, šujot pašai, materiāla izmaksas ir vismaz 10 reizes mazākas! Piemēram, materiāls vienam „Teiksmas” vainagam izmaksāja vien 3,75 eiro!
Precizitāte un rūpība pāri visam!
Nu, laiks ķerties klāt darbiņam! Tagad ir īstā reize vēlreiz ielūkoties gudrajās grāmatās, lai pārliecinātos par pareizajiem vainaga izmēriem un rakstiem. Kad pareizais auduma izmērs ir piegriezts (neaizmirsti pierēķināt klāt arī vīļu tiesu!), jāver adatā diegs un jāsāk pērļot! „Ļoti svarīgi ir ievērot precīzu pērlīšu skaitu rakstā, un, ja gadās kļūdīties – bez žēlastības jāārda ārā! Kad pērļošanas darbi ir pabeigti, vilnas audumam kreisajā pusē ir jāpiestiprina līmdrēbe un jāpielīmē kartons, kas vainagam piedod formu. Tad abi vainaga gali ir jāsašuj, veidojot apaļu vainaga formu. Un nobeigumā vainagam ir jāiešuj arī odere jeb iekšpuse, kas noslēpj kartonu un līmaudumu,” ar praktiskiem ieteikumiem dalās Agate.
Atrodi domubiedrus!
Vainadziņa šūšana ir ļoti rūpīga un uzmanību paģēroša nodarbe, tādēļ ir nepieciešama liela pacietība. Vidēji viena vainadziņa šūšana dejotājām aizņēma aptuveni četras darba dienas. Tādēļ, lai šūšana labāk veiktos, meitenes iesaka atrast domubiedrus. „Bariņā darbs sokas raitāk!” atzīst dejotāja un arī stjuarte Katrīna Miglāne, kurai rokdarbi nav pati mīļākā nodarbe. Liene Krauze, kas no „Teiksmas” brīvajā laikā ir personāla atlases speciāliste, aicina šajā nodarbē iesaistīties arī citus deju kolektīvus un piebilst: „Kopīgi šujot, viena otrai spējam palīdzēt ne tikai ar praktisku padomu! Kopīgā darbā un sarunās lieliski varam iepazīt viena otru un kopīgi piedzīvot jautrus brīžus. Nu, gluži kā vakarēšana sentēvu laikos!”
Katrai meitenei savu tautas tērpu!
„Nav jāgaida līdz Latvijas simtgadei, lai rotātos tautas tērpā,” ir pārliecinātas čaklās rokdarbnieces un mudina meitenes nevilcināties darināt savu vainadziņu. „Rotājies ar pašdarinātu tautisku galvasrotu, un jau jūnijā tiekamies „Teiksmas” jubilejas koncertos!” tā „Teiksmas” dejotājas.
Tautasdziesmas skandēdamas, TDA „Teiksma” dejotājas ansambļa 70. jubilejas priekšvakarā pašas šuj pērļu vainadziņus un aicina arī tevi darināt skaistu kroni, ar ko rotāties un lepoties!
