Dzintaru koncertzālē krāšņi koncerti aprīlī un maijā

Baiba un Lauma Skrides ciklā “Dzimuši Latvijā” 23. aprīlī plkst.19:00

Apdāvinātās māsas, kas kopā koncertē jau kopš bērnības, tagad bauda klausītāju atzinību un aplausus slavenākajās Londonas, Berlīnes un Ņujorkas koncertzālēs. Dabiskums, muzikālā inteliģence, temperaments un virtuozitāte, kas žib gar acīm gan Baibas vijoles balsī, gan klavieru taustiņos zem Laumas rokām. Koncerta ziemeļu ainavā ar romantisku jūsmu un tautisku melodiju pieskaņu paveras lappuse no zviedru klasiķa Vilhelma Stenhammera vijoļsonātes. Skandināvisks skaudrums un melanholija pavīd Karla Nilsena Otrajā vijoļsonāte, bet iemīlējies Edvards Grīgs medusmēnesī uzraksta savu Otro vijoļsonāti. Iepretim ziemeļnieku kompānijai ieskaņa no lēnām tuvojošamies Latvijas vasaras Pētera Vaska ''Mazajā vasaras mūzikā''. Skaista Abava, 1985. gada saulaina vasara, plaša panorāma un Vasks pirmo reizi raksta vijolei un klavierēm...

Baleta izrāde Karmena. 5 Tango 30. aprīlī. plkst.19:00

Karmena zina savu likteni. Viņa to ir izzīlējusi. Taču viņa nedomā bēgt: lai! Mīlestība ir nelaime. Gan Karmenai, gan Hosē, gan varbūt arī Toreadoram, aiz kura maskas, viltīgi smīnot, paslēpies pats Liktenis. Latvijas publikas iemīļotais poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors („Bīstamie sakari”, „Tango” u.c. iestudējumi) Prospera Merimē klasisko noveli ietērpis mūsdienīgā un ekspresīvā horeogrāfijā. Manā versijā Likteni un Toreadoru atveido viens mākslinieks, jo pēdējais piliens Hosē greizsirdības kausā ir Karmenas kaislība pret Toreadoru, kurš šādā veidā kļūst par viņu abu likteni.”

Elzas Leimanes-Martinovas baleta viencēliens „Tikko” ir stāsts par trīs sievietēm. “Rekonstruēts laikā, tas pārklājas un jau atkal saplūst vienā, jo jūtu pasaule mums ir tik dažāda un vienlaikus – visiem līdzīga. Atmiņās klejojot, nereti mēdzam notikumus aizvien izdzīvot no jauna, varbūt cerībā, ka tajos kas mainīsies,” par savu iestudējumu stāsta Elza Leimane-Martinova. Uzvedumā piedalās solisti: Viktorija Jansone, Baiba Kokina, Ieva Rācene, Aleksandrs Osadčijs, Ringolds Žigis un Arturs Sokolovs.

Izrādē skan Žorža Bizē un Rodiona Ščedrina "Karmensvīta", Kaspara Kurdeko “Tikko” un citu autoru skaņdarbi.

Pētera Vaska jubilejas koncerts 6. maijā plkst. 19:30

Pēteris Vasks ir viens no pirmajiem latviešiem, kura mūzika atbalsojusies vistālāk pasaulē, taču, lai kāda būtu Vaska muzikālā valoda un izteiksme, tās uzdevums visos laikos palicis nemainīgs –  uzturēt gaismas stariņu un uzrunāt cilvēka dvēseli.

Izcilā latviešu komponista 70 gadu jubilejai veltītajā koncertā RIX klavieru kvartets un Latvijas Radio kora grupa, diriģenta Kaspara Putniņa vadībā atskaņos trīs Pētera Vaska skaņdarbus – Trīs Česlava Miloša poēmas, Kvartetu vijolei, altam, čellam un klavierēm, kā arī pirmatskaņos Latvijā 2014.gadā sakomponēto skaņdarbu „Castillo Interior”.

Pēteris Vasks saņem kompozīcijas pasūtījumus un sadarbojas ar dažādu pasaules valstu pazīstamiem mūziķiem (piemēram, Ostrobotnijas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu, vijolnieku Gidonu Krēmeru un orķestri Kremerata Baltica, čellistu Dāvidu Geringu, Kronos kvartetu,The Hilliard Ensemble, Latvijas Radio kori). Viņš arī aktīvi piedalās dažādos starptautiskos mūzikas projektos (Stokholmas Jaunās mūzikas festivāls, Mūzikas festivāls Lokenhauzā, Austrijā u. c.). Vairākus P. Vaska skaņdarbus izmantojuši dažādu valstu horeogrāfi oriģinālbaletu iestudējumos.

Antonio Vivaldi “Gadalaiki” 7. maijā plkst. 19:00

Antonio Vivaldi “Gadalaiki” ir viens no skaistākajiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem kurā apvienoti četri vijoļkoncerti, kas ataino četrus gadalaikus – pavasari, vasaru, rudeni un ziemu. Īpašs priekš, ka šo brīnišķīgo skaņdarbu vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē varēsim baudīt izcilās latviešu vijolnieces - Vinteas Sareikas, igauņu klavesīnista Reinuta Tepa un Sinfonietta Rīga atskaņojumā, diriģenta Normunds Šnē vadībā.

Pēc uzvarām vairākos starptautiskos konkursos un iekļūšanas prestižā Karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa laureātu vidū, 2009. gadā Briselē latviešu vijolniece Vineta Sareika sāka daudzsološu karjeru gan kā soliste un kamermūziķe, gan arī kā orķestra koncertmeistare. Vineta ir sadarbojas ar daudziem ievērojamiem Eiropas simfoniskajiem orķestriem un diriģentiem; viņa ir viena no starptautisku konkursu laureāta „Trio Dali” dibinātājām. 2011. gadā V. Sareika kļuva par Flandrijas Karaliskā filharmoniskā orķestra koncertmeistari. Kopš 2012. gada Vineta Sareika ir pasaulslavenā „Artemis Quartet” pirmā vijole. Vinetas spēle novērtēta ar vairākām balvām, tostarp „Latvijas Lielo mūzikas balvu 2010” kategorijā „Par izcilu interpretāciju”.

Sarah McKenzie kvartets ciklā Jūrmala Jazz 14. maijā plkst.19:00

Vitāli dzīvīgs, dabisks muzicēšanas prieks un spodri bagātīgs mecosoprāns ir tie uzlecošās austrāliešu džeza zvaigznes – pianistes un komponistes Saras Makenzī trumpji, kas nesagatavotu pārsteidza pasaulē ievērojamākā džeza mūzikas festivāla Umbria Jazz Festival konkursa žūriju. Par aizrautīgo un nesamāksloto sniegumu Sāra Makenzī toreiz ieguva stipendiju pilna laika studijām prestižajā Berklijas Mūzikas koledžā, ASV. “Viņa ir īsts mūzikas brīnums”, kopīgi veidojot koncertus sacījis britu dziesminieks Džeimss Morisons.

Uzreiz pēc studijām Ņujorkā sadarbības līgumu jaunajai dziedātājai piedāvājusi ietekmīgā franču mūzikas producenta Žana Filipa Arāra paspārnē esošā ierakstu kompānija impulse! , un aizvadītā gada nogalē klajā nācis Makenzī Eiropas debijas albums, kas viņas dzimtajā Austrālijā jau ieguvis balvu kā 2015. gada labākais vokālā džeza ieraksts. Jaunā albuma We Could be Lovers pasaules tūres ietvaros aizrautīgais dabas bērns – Sara Makenzī dziedās arī Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā. Līdzās viņas oriģinālkompozīcijām albumā ieskaņoti arī džeza leģendu - Džordža Gēršvina, Betijas Kārteres, Koula Portera, Djūka Ellingtona, Džeroma Kerna, Henrija Mansīni un citu komponistu džeza standarti.

Sarah McKenzie kvarteta dalībnieki:
Sāra Makenzija (vokāls, klavieres)
Gregorijs Hačinsons (sitaminstrumenti)
Džefs Gaskons (bass)
Džo Kalebs (ģitāra)