Konkursā pavisam piedalīsies 27 jauni džeza talanti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Beļģijas, Polijas, Uzbekistānas, Francijas, Ungārijas, Itālijas, Vācijas, Slovēnijas, Krievijas, Turcijas, Apvienotās Karalistes un ASV, tādēļ gluži visu konkursa finālistu sniegtās atbildes uz konkrētiem jautājumiem neatspoguļosim, izceļot kolorītākās.
Kādēļ nolēmi piedalīties konkursā “Riga Jazz Stage”?
Kristīne Liede: “Nolēmu piedalīties konkursā, jo tā, manuprāt, ir lieliska iespēja uzstāties ar vieniem no labākajiem džeza mūziķiem Latvijā brīnišķīgā koncertzālē, kā arī, lai parādītu sevi plašākai auditorijai un savā ziņā vērstu uzmanību arī uz džeza mūzikas izglītību Latvijā, kas man ir ļoti palīdzējusi attīstīties.”
Ēriks Loithausers (Vācija): “Par šo konkursu man pastāstīja draugs un arī džeza dziedātājs Eizs Tanrikulu. Tajā esot daudz lielisku dziedātāju un instrumentālistu, daudz draudzīgu cilvēku. Pamatā neesmu liels konkursu fans, it īpaši, ja runa ir par mūziku. Bet šī ir lieliska iespēja satikt burvīgus mūziķus, iepazīties un kopā uzspēlēt. Domāju, ka interesantākā konkursa sadaļa būs mūzika, ko spēlēsim koncertos un arī improvizācijas sesijās, nevis tas, kurš būs uzvarētājs!”
Lora Lenhārta (Vācija): “Es nolēmu piedalīties “Riga Jazz Stage” tāpēc, ka to man ieteica draugi un kolēģi. “Riga Jazz Stage“ man nozīmē vienu no vislabāk organizētajiem un starptautiski atzītajiem džeza konkursiem. Bez tam man patīk uzsvars uz vokālo sacensību un man šķiet, ka konkurss ir brīnišķīgs starptautisku dalībnieku un fantastisku žūrijas locekļu sajaukums.”
Džesika Redklifa (Lielbritānija): “Es nolēmu piedalīties, jo šī izklausās pēc lieliskas iespējas uzstāties starptautiski atzītai žūrijai. Man arī ļoti simpatizē uzvaras gadījumā dotā iespēja uzstāties citos starptautiskos pasākumos, kā arī iespējamība satikt un kopā uzdziedāt ar jauniem mūziķiem no ļoti dažādiem planētas nostūriem.”
Anasteiša Raisefa (ASV): “Es nolēmu piedalīties “Riga Jazz Stage”, jo tā būs lieliska iespēja izpildīt džeza mūziku ārzemēs. Man ļoti patīk dziedāt un džezu mācos kopš 13 gadu vecuma. Turklāt šo semestri studēju ārzemēs, Parīzē, kas ceļojumu uz Rīgu padara daudz vienkāršāku.”
Matiass Paps (Ungārija): “Es studēju Grācā un daži no studentiem jau ir piedalījušies šajā konkursā. Viņi ieteica pamēģināt arī man!”
Polina Tarasenko (Ukraina): “Pateicoties šim konkursam šogad varu piedalīties kā tromboniste! Šo konkursu esmu gaidījusi jau ļoti ilgu laiku, jo trombonam tā ir reta iespēja. Es mīlu gan džeza, gan klasisko trombonu.”
Ar kuru mākslinieku tu vēlētos kopā uzstāties?
Elīza Baķe: “Man ir ļoti iepaticies Šarenī Veidas (Charenee Wade) nesen izveidotais albums ar Džila Skota-Herona (Gil Scott-Heron) un Braiena Džeksona (Brian Jackson) mūziku. Man ļoti patīk viņas tembrs un atraktivitāte.”
Kristīne Liede: “Šobrīd es nevaru sagaidīt uzstāšanos kopā ar Viktoru Ritovu, Edvīnu Ozolu, Arti Orubu un Rihardu Gobu, tas būs brīnišķīgi.”
Ēriks Loithausers (Vācija): “Es vēlētos uzstāties kopā ar Džonu Hendriksu (Jon Hendricks). Viņš ir viens no maniem iecienītākajiem džeza vokālistiem, kurš joprojām uzstājas. Man ļoti patīk bebop mūzika un viņš ir viens no labākajiem šā stila improvizētājiem, ja runājam tieši par dziedātājiem.”
Dorota Zigadlo (Polija): “Es vēlētos uzstāties kopā ar Dī Dī Bridžvoteru (Dee Dee Bridgewater). Viņa dzied franciski un esmu liela viņas mūzikas fane. Tas nav iespējams, bet es sapņoju par duetu ar Četu Beikeru (Chet Baker). Viņa vokāls un trompete mani saviļņo vienmēr.”
Anasteiša Raisefa (ASV): “Ja es varētu uzstāties ar jebkuru mākslinieku, tad es izvēlētos Esperansu Spaldingu (Esperanza Spalding) tāpēc, ka viņa ir ārkārtīgi talantīga un uzstājoties apveltīta ar neticamu enerģiju.”
Lorena Lī (ASV): “Man patīk sastrādāties ar jauniem cilvēkiem. Ja es varētu uzstāties ar ikvienu, kurš joprojām ir dzīvs, tad es izvēlētos Bjorku.”
Sabīna Mustajeva (Uzbekistāna): “Es vēlētos uzstāties kopā ar Toniju Benetu (Tony Bennett), Ledisi, Bejonsi (Beyonce) un Semu Smitu (Sam Smith).”
Jana Kuta (Igaunija): “No senākām dienām es vēlētos dalīt skatuvi ar Četu Beikeru (Chet Baker) un viņa grupu. Tā kā rakstu pati savu mūziku, mans lielākais sapnis ir kādā jaukā dienā izpildīt to kopā ar “Metropole Orkest”!”
Simons Kintops (Vācija): “Ar ikvienu mākslinieku, kurš var klausīties, seko savai sirdij un ir aizrāvies ar mūziku.”
Robinsons Urī (Francija): “Viennozīmīgi ar Vintonu Marsalisu (Wynton Marsalis) un Džefu “Tain” Votsu (Jeff “Tain” Watts)!”
Federiko Pierantoni (Itālija): “Tas ir supergrūts jautājums! Es tiešām nevaru nosaukt kādu vienu mākslinieku. Es vēlētos uzstāties ar Lī Konicu (Lee Konitz). Sapņos, jo viņi jau ir miruši, arī ar Bilu Evansu (Bill Evans), Leniju Tristano (Lennie Tristano) un Bobu Brukmeijeru (Bob Brookmeyer). Un vēl ar Djūku Elingtonu (Duke Ellington), Gijorgiju Ligeti (Gyorgy Ligeti) un Debisī (Debussy)!”
Deniss Starčenko (Krievija): “Ar ikvienu slavenu džeza trombonistu vai trompetistu!”
Kuru cita mākslinieka radītu skaņdarbu tu būtu vēlējies sakomponēt?
Elīza Baķe: “Tā varētu būt kāda no Ērikas Badū (Erykah Badu) kompozīcijām.”
Kristīne Liede: “Es uzskatu, ka katrs cilvēks ir unikāls tieši ar savu stāstu un gaumi, ko viņš ieliek mūzikā, tāpēc ikviens ir neatkārtojams un vēlēties uzrakstīt cita cilvēka stāstu būtu neordināra darbība mūzikā.”
Līva Dumpe: “Es būtu vēlējusies uzrakstīt kompozīciju “Closer”, ko izpilda norvēģu grupa “Beady Belle”. Šo kompozīciju es esmu atskaņojusi neskaitāmas reizes, un ir sajūta, ka tā ir gandrīz kā manējā – tieši teksta un harmoniju dēļ.”
Nauris Strežs: “Dvoržāka 9. simfoniju.”
Lorija van Gremberge (Beļģija): “Kīta Džareta (Keith Jarrett) “Prism”, Džonijas Mičelas (Joni Mitchell) “Both Sides Now”, Bila Evansa (Bill Evans) “Waltz for Debby” un Djūka Elingtona (Duke Ellington) “Queen's Suite”.”
Kinga Pruša (Polija): ““You Don’t Know What Love Is”, ko sarakstījuši Dons Rajs (Don Raye) un Džīns Depols (Gene de Paul).”
Ēriks Loithausers (Vācija): “Es tiešām mīlu brazīliešu mūziku. Sāra Vona (Sarah Vaughan) pēdējo albumu ierakstīja ar Miltonu Naskimento (Milton Nasciemento) un citiem lieliskiem brazīliešu mūziķiem. Tajā CD ir dziesma "Obsession", kas mani nokautēja jau pirmajā reizē, kad to dzirdēju.”
Aušra Paliuše (Lietuva): “Jebkuru Roberta Glaspera (Robert Glasper) kompozīciju.”
Dorota Zigadlo (Polija): “Džona Koltreina (John Coltrane) “Resolution” – tā ir mana mīļākā džeza kompozīcija. Ārpus džeza mans iecienītākais albums ir “Princesses nubiennes”, ko radījis afro-franču duets “Les Nubians”. Es vēlētos rakstīt savas kompozīcijas šādā neo soul/smooth jazz stilā.”
Svitlana Varava (Slovēnija): “Es teiktu, ka “Falling Grace”, ko sarakstījis Stīvs Svalovs (Steve Swallow).”
Džesika Redklifa (Lielbritānija): “Koledžas pirmajā gadā draugs aizveda mani uz Ambrozija Akinmusires (Ambrose Akinmusire) albuma “When the Heart Emerges Glistening” atklāšanu. Es biju vārda tiešā nozīmē mēma no tās mūzikas un kopš tā laika tas ir viens no spēlētākajiem albumiem manā “iPod”. Es sarakstīju savus vārdus dziesmai “Henya” un man patīk to dziedāt līdzi.”
Anasteiša Raisefa (ASV): “Es būtu vēlējusies sacerēt "For No One", ko radīja “The Beatles”. Melodija un vārdi ir melanholiski, bet brīnišķīgi.”
Jana Kuta (Igaunija): “No džeza standartiem es patiesi mīlu "Stella by Starlight". No modernās mūzikas es izvēlētos "Gretel", ko izpilda “Snarky Puppy” un “Metropole Orkest”.”
Laura Marti (Ukraina): “Daudzas brīnišķīgas dziesmas… Ja jāizvēlas viena, tad lai būtu “When October Goes”, ko izpilda Barijs Manilovs (Barry Manilow).”
Simons Kintops (Vācija): “Sergeja Prokofjeva, Morisa Ravēla un Boba Brukmeijera (Bob Brookmeyer) mūziku.”
Robinsons Urī (Francija): “Ambrozija Akinmusires (Ambrose Akinmusire) vai Bena Vendela (Ben Wendel) mūziku.”
Matiass Paps (Ungārija): “Man ļoti patīk Irvinga Berlinga (Irving Berling) mūzika. Es plānoju uztaisīt koncertu tikai ar viņa kompozīcijām.”
Federiko Pierantoni (Itālija): “Pilnīgi noteikti “Track B – Duet Solo Dancers” albumā “Black Saint and the Sinner Lady”, ko radījis Čārzls Minguss (Charles Mingus).”
Deniss Starčenko (Krievija): “Deivida Fostera (David Foster) mūziku.”
Polina Tarasenko (Ukraina): “Sergeja Prokofjeva mūziku baletam “Romeo un Džuljeta”.”
Ouvens Davsons (Lielbritānija): “Leonarda Bernšteina “Mass”.”
Ipeks Ektašs (Turcija): ““Born to Be Blue”, ko sarakstījuši Mels Tormē (Mel Tormé) un Roberts Velss (Robert Wells).”
Tavs iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids ārpus mūzikas.
Elīza Baķe: “Mans iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids ārpus mūzikas varētu būt iešana uz kādu labu filmu kinoteātrī.”
Kristīne Liede: “Man ļoti patīk ceļot, atpūsties pie dabas, kā arī regulāri sportot – vingrot, skriet, braukt ar riteni. Šīs aktivitātes dod enerģiju.”
Nauris Strežs: “Viss par un ap motocikliem.”
Lora Lenhārta (Vācija): “Es tiešām ticu, ka viss ir saistīts ar mūziku. Taču, ja kaut kas jānosauc, tad tā laikam būs joga, gleznošana un atvērti, draudzīgi cilvēki apkārt.”
Dorota Zigadlo (Polija): “Ārpus mūzikas esmu franču valodas studente. Es mīlu franču kultūru un man ir mājaslapa par franču filmām. Man patīk arī ceļošana, sportošana un itāļu valoda un literatūra. Es vēlētos kļūt par tulku vai mūzikas menedžeri.”
Džesika Redklifa (Lielbritānija): “Tā kā bērnībā biju cītīga dejotāja, tad pirms dažiem gadiem pievērsos svinga dejošanai un tā momentāni kļuva par atkarību! Tu vari jebkurā nedēļas dienā dejot vismaz piecās Londonas vietās, bieži pat dzīvās grupas pavadībā.”
Anasteiša Raisefa (ASV): “Brīvajā laikā man patīk lasīt, skriet, pavadīt laiku mākslas muzejos un man ļoti patīk ceļot, kad vien tas ir iespējams.”
Jana Kuta (Igaunija): “Man relaksāciju sagādā ēst gatavošana, tādēļ pēdējā laikā daudz laika pavadu virtuvē, izmēģinot dažādas receptes.”
Robinsons Urī (Francija): “Ēst gatavošana un galda spēles ar draugiem.”
Polina Tarasenko (Ukraina): “Man patīk lasīt grāmatas, (“Harijs Рoters”, Artūrs Konans Doils, Rejs Bredberijs), skatīties filmas (“Harijs Рoters”, “Bada spēles”), dejot (salsa, balets) un veidot māla figūras.”
Ipeks Ektašs (Turcija): “Man patīk gatavot ēst un spēlēt datorspēles!”
Trīs lietas, kas tavu dzīvi padara skaistāku.
Kristīne Liede: “Dzīve jau ir skaista, tikai citreiz to aizmirstam, jo cilvēka raksturā ir neticēt labajam, tomēr, ja runa ir tieši par lietām, tad tie vairāk ir rituāli – būšana ar līdzcilvēkiem, rīta kafija, būšana mājās, bet, ja vairāk par parādībām, tad mūzikas radīšana, mīlestība un skatīšanās apkārt, nekad nevar zināt, kas tieši šodien iepriecinās.”
Kinga Pruša (Polija): “Mana māsasmeita, manas ģimenes māja laukos un cilvēki, ar kuriem radu mūziku.”
Ēriks Loithausers (Vācija): “Mūzika, būšana jaunam un dzīvošana Berlīnē.”
Aušra Paliuše (Lietuva): “Spēja radīt, ceļošana un jaunu cilvēku satikšana.”
Svitlana Varava (Slovēnija): “Laba mūzika, labas grāmatas un labi cilvēki.”
Džesika Redklifa (Lielbritānija): “Man ļoti patīk pastaigas. Britu lauki ir neticami – katrs krasts izskatās citādāk un ainavas ievērojami mainās, tādēļ iespēju netrūkst. Es esmu arī aizrautīga skolotāja, bet visvairāk man patīk smieties (un ļoti skaļi)!”
Lorena Lī (ASV): “Trīs lietas, kas manu dzīvi padara brīnišķīgāku ir mans līgavainis, dzīvnieki un kafija.”
Sabīna Mustajeva (Uzbekistāna): “Mana ģimene, mūzika un garšīgs ēdiens!”
Simons Kintops (Vācija): “Dziedoši putni, individuālā katras vīna pudeles garša un klusums.”
Matiass Paps (Ungārija): “Džezs, alus, sievietes!”
Federiko Pierantoni (Itālija): “Draudzība, zinātkāre un trekings.”
Polina Tarasenko (Ukraina): “Mūzika, mans kaķis Saksofons un mana ģimene!”
Ouvens Davsons (Lielbritānija): “Gurķi, ceļojumi ar autobusu un antikvariāti.”
Iepazinušies esam, laiks doties paklausīties viņus dziedam un spēlējam konkursa koncertos!
Kā zināms, paralēli konkursa koncertiem 6., 8. un 9. aprīlī notiks arī improvizācijas vakari mūzikas namā “Daile”.
Biļetes uz konkursa koncertiem nopērkamas “Biļešu servisa”, bet uz improvizācijas vakariem – “Biļešu paradīzes” kasēs.
Starptautiskais džeza mākslinieku konkurss “Riga Jazz Stage 2016” notiks “Splendid Palace” no 7. līdz 9. aprīlim un tajā jaunie izpildītāji no visas pasaules sacentīsies divās nominācijās – “Džeza vokāls” un “Džeza trombons”. Ir skaidrs, ka finālā iekļuvuši vokālisti un trombonisti, kuri jau māk dziedāt un spēlēt. Lūkojām iepazīties ar viņiem tuvāk tieši kā ar personībām un, kā izrādās, arī zinošiem melomāniem.
