Nu arī pašmāju “Playboy” komanda sākusi piekopt šo tradīciju, sarīkojot žurnāla prezentācijas pārtiju Galerijā Rīga - precīzi vienu dienu pirms tam, kā jaunais tirdzniecības centrs atvēra savas durvis apmeklētājiem. Tā nu var teikt, ka tieši “Playboy” laupīja Galerijas nevainību.
Tā vai citādi, žurnāls ir iznācis un Latvija ar to ir novēlojusies vien par kādu pusgadsimtu. Spriežot pēc satura un arī pēc moto uz pašmāju “Playboy” vāka, proti – “vīriešu dzīvesstila žurnāls”, pa šiem gadiem izdevums ir pamatīgi mutējis no sākotnējā “entertainment for men”, t.i. – izklaides vīriešiem uz kaut ko pamatīgu, fundamentālu un varbūt pat pamācošu. Par pirmajiem iespaidiem stāsta vietējie pleiboji un citas sabiedrībā pazīstamas personas!
Juris Šleijers, žurnāla “Klubs” galvenais redaktors
- Vai drukātam izdevumam joprojām ir vieta moderna vīrieša dzīvē?
- Amerikāņu pētījumi rāda, ka internets tikai sekmē žurnālu popularitāti un pirkšanu. Internetā informācijas ir tik daudz, tā ir tik dinamiska un ātra, ka aizvien palielinās tā auditorija, kas izvēlas ko lēnāku – ar šo vārdu es domāju izdevumu, ko var paturēt rokā un nesteidzīgi šķirstīt. Lai gan nu jau nesteidzīgi var šķirstīt arī IPodu… Bet manuprāt, drukāto žurnālu niša ir stabila un pamatīga. Tāpat novērots, ka, uzrodoties jaunam, konkurējošam izdevumam, jau esošo žurnālu lasītāju skaits nesarūk – kopumā, ierēķinot arī jaunpienācēju, auditorija tikai palielinās.
- Tomēr, kā attiecaties pret konkurentu?
- Nu, esmu pietiekami daudz strādājis kopā ar Ivaru Āboliņu un Egilu Zirni, un cienu viņu darbu. Tas ir kā boksa ringā – līdzvērtīgs pretinieks uzdzen asinis, ar tādu cīnīties ir daudz interesantāk, nekā ar kādu, kuru var uzveikt uzšķaudot.
Anna Rozīte – latviešu “Playboy” pirmā meitene
Šī bija mana pirmā erotiskā fotosesija… Pieklājīgi erotiskā. Man liekas, sanāca skaisti, tikai vāka bilde man šausmīgi nepatīk… To nācās piefotografēt atsevišķi – pēc divām fotosesijām atklājās, ka tādas īstas vāka bildes nemaz nav. Laikam sasteidzām. Kad iznāca žurnāls, neko īpaši nejutu, toties pirms tam – kad visā pilsētā parādījās mani plakāti – tad gan jutos ļoti dīvaini...
Uģis Joksts, TV sportiskā seja
Nez’ kādēļ vienmēr esmu licis vienādības zīmi starp Playboy un Cosmopolitan – brendu ziņā. Atverot reizi pusgadā Cosmo, vienmēr nosolos sev nekad to vairs nedarīt – tas ir tik šausmīgi! Liekas, ka visas sievietes ir absolūti stulbas! Nu kā var rakstīt tik primitīvas lietas, un galvenais – kas to visu lasa?! Bet par Playboy... Ar baudu izlasīju Vonnegūta stāstu, bet visi tie adoptētie teksti un no Amerikas “adoptētās” nedabiskās daiļavas likās kaut kas tik tāls, tik samākslots.
Ansis Klintsons, grupas “Logo” līderis
Hmm, man kaut kā agrāk likās, ka tas ir žurnāls, kur paskatīties bildītes...
Inta Fogele, aģentūras Miss Latvia dibinātāja
- Vai žurnālu padomi par attiecībām ir izglītojoši vai tomēr lieki?
- Ja vīrietim sekss saistās tikai ar teoriju – žurnāliem, filmām, nedzīvām rotaļlietām u.t.t., tad – iespējams, šādi žurnāli ir ļoti noderīgi! Savukārt tie, kuriem ir vēlme pilnveidot savu praksi, diez vai to uzlabos ar dārgu glancēto žurnālu vākiem un iekšlapām. Praksi gluži bez maksas var pilnveidot arī internetā, neriskējot ne ar ko, turklāt diez vai pat dārgākajā žurnālā būs atrodami meiču tālruņu numuri vai meila adreses… Bez tam interneta izmaksas n-tajos iepazīšanās saitos ir mazāka, nekā viena žurnāla mēneša cena. Bet jauki, ka šis žurnāls vispār līdz mums ir nonācis! Protams, būtu labāk, ja tas te parādītos tajā laikmetā, kad mums it kā nebija seksa. Bet labāk vēlāk, nekā nemaz.
- Kuru no savas dzīves vīriešiem pati varētu nosaukt par pleiboju?
- Jāsaka, tas tomēr nav latvietis – pirms dažiem gadiem kādā žūrijas konkursā Ukrainā biju kopā ar Alēnu Delonu – no viņa sirmās galvas staroja vairāk seksapīla un šarma, nekā no viena otra mūsu žigolo, kas par stundu prasa attiecīgu samaksu . Vienkārši sēžot viņam līdzās pāris krēslus tālāk un velkot krustiņus pretim meiteņu vārdiem, es jutos kā īsta sieviete.
Zane Vaļicka, aktrise
“Mans vīrs nopirka žurnālu, un pēc tam visu vakaru ārkārtīgā sašutumā pukojās: “Kāpēc tā Rozīte nav plika?!” “
Agrāk, cik zināms, tikai radio SWH vienmēr izcēlās ar īpašu korporatīvo tusiņu vietu izvēli – treknajos gados tirdzniecības centri, akvaparki un tamlīdzīgas ietilpīgas un prestižas iestādes auga kā sēnes pēc lietus, un minētā radio ballīšu koncepcijā ietilpa svinības tajās vēl pirms to oficiālās atklāšanas.
