Leopolds, Undīne, Unda

Diplomātisks šopings

Ak, šis saldais vards - šopings... Gan akcija, gan izklaides pasākums, gan antidepresants, reizēm protests, bet vislabāk - diplomātisks gājiens: tā, lai i pašai prieks, ij vīram patīk, un lai maciņš pārāk necieš. Dāmas, kas kādā no septembra pēcpusdienām atnāca iepirkties uz Latvijas modes veikalu KLASE, diplomātiju pieņēmušas par savu dzīves stilu - kā nekā, visas ir ārvalstu diplomātu sievas!

Draudzīgais dāmu pulciņš ieradās superorganizēti, kādu laiku veltīja atkalredzēšanās bučām un dzirkstošā vīna baudīšanai, un tad ķērās pie galvenās lietas – tērpu laikošanas.

Šajā procesā dāmām ļoti labprāt palīdzēja modes mākslienieks Aleksandrs Pavlovs – pirms došanās uz Ņujorku viņš paguva sagatavot rudens kolekciju arī vietējām sava talanta cienītājām. Īpaši tuvas attiecības Aleksandram izveidojušās ar Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā viceprezidenti Ilzi Jurkāni – stilīgā dāma nevairās pat no košākajiem dizainera darinājumiem, viņas garderobē jau izveidojusies  Pavlova minikolekcija, kuras „nagla” ir drosmīga, koši oranža kleita . Mākslinieks gan bija tik laipns, ka šoreiz „atļāva”  savai klientei uzlaikot arī citu dizaineru darinājumus...

Un tā, Jurkānes kundzes garderbe beidzot būs ieguvusi vienu no retajiem  melnajiem  tērpiem: „Melnu velku tikai uz bērēm,” smejas Ilze, „bet te nopirku elegantu melnu kleitu – tāpēc vien, ka tā ir ar krāšņu, izšūtu jostu. Pirms tam vienīgo mazo melno kleitiņu reiz uzvilku ar milzīgām, efektīgām  neapstrādāta tirkīza rotām – tās izglāba sērīgo paskatu!” atceras Jurkāne. Jaunā tērpa pirmā „parāde” paredzēta jau drīzumā – vīra dzimšanas dienas svinībās, pēc tam tā kopā ar īpašnieci dosies uz Ameriku: „Man patīk draugiem atrādīt lietas no Latvijas,” smaida Jurkāne. Un vēl viņa nopūšas: „Kurpes šeit ir ļoti skaistas... bet es vairs nevalkāju tik augstus papēžus.”

Tā pati melnā kleita ar grezno jostu – ar „leiblu” Sniegbaltīte, starp citu - iepatikās teju vai visām diplomātu kundzēm – īpaši Ķīnas un Japānas pārstāvēm. „Jā, jaunie ķīnieši lielākoties izvēlas melnu apģērbu,” priekštatu par Ķīnas tradicionālo brūni zilo krāsu gammu sagrauj Ķīnas vēstnieka kundze. „Bet redzu, ka te mazliet ir pārstāvēta arī ķīniešu tautas klasika,” viņa smaida, lūkojoties jauno un „trako” dizaineru tērpu virzienā, „apģērbs sarkanā, šafrāna, koši zaļā krāsā. Es pati gan izvēlētos kādu no tiem pelēkajiem lietusmēteļiem,” viņa pamāj uz Pavlova tērpu statīvu, „bet man tas šķiet mazliet par īsu – tikai līdz celim, bet mums, ķīniešiem, modē ir midi.”

Jaunākie raksti