Lai gan mākslā, atšķirībā no sporta, nav striktu kritēriju izcilības noteikšanai, tomēr ikgadus rudenī tiek sumināti un naudiski apbalvoti tie Latvijas Nacionālās operas mākslinieki – arī tie, kas darbojas aiz, nevis uz skatuves – kuru ieguldījums opermākslas spodrināšanā bijis visievērojamākais. Tādēļ tradicionālajās desmit nominācijās balva labākajam operas solistam sastopas ar balvu operas kurpniekam, kurš savu mūžu ieguldījis it kā nemanāmā, taču ikvienam, kuram publikas priekšā stingri jāstāv uz skatuves dēļiem, tik svarīgā darbā.
Labākā izrāde – melnā komēdija
Par gada labāko iestudējumu pasludināts krāšņais un humorpilnais "Seviljas bārddzinis", turklāt to izlēmusi nevis kāda ekspertu grupa, bet skatītāji, kas balsojuši par šo patiešām burvīgo izrādi. Tajā kā operas režisors debitējis armēņu izcelsmes jaunais kinorežisors Aiks Karapetjans, kurš Latvijas kultūrā kļuvis pazīstams ar īsfilmu "Riebums" – samērā statisko operas žanru viņam izdevies atdzīvināt teju līdz MTV klipa aktivitātei. "Mana apziņa ir tīra no tā, ko šeit darījuši citi režisori... es radu pilnīgi jaunus cilvēkus šajā pasaulē," Aiks saka kādā intervijā. "Līdzīgi kā melnbaltajā kino, arī te ir svarīgi stāstu nevis izstāstīt, bet parādīt." Tā nu Rosīni dzirkstošā sadzīves komēdija pārvērtusies par melno komēdiju un izpelnījusies nedalītas skatītāju simpātijas. Tuvākie datumi, kad atkal būs iespējams izbaudīt rokoko laikmeta dekadenci uz LNO skatuves, ir 18. oktobris un 6. novembris.
Vai divi kļūs trīs?
Labāko baleta solistu laurus plūca pāris dzīvē un reizēm arī uz skatuves – Elza Leimane Martinova un Raimonds Martinovs. Šīgada aprīlī abi pirmoreiz izdzīvoja mīlas kaislību arī uz skatuves – baletā "Kamēliju dāma". Ja slavenais Staņislavskis to redzētu, viņš droši vien pateiktu "ticu!" un traģiskās mīlestības stāsta atveidotājiem pasniegtu arī savu balvu. Atšķirībā no dižā, jau sen mūžībā aizgājušā režisora, mums ir visas iespējas lielisko sadejošanos redzēt vēl 5. novembrī un 14. decembrī. Ja klasiskā baleta vērtības nevilina, Martinovu pāris ir gatavs piedāvāt arī mūsdienu skatījumu uz deju – apbalvošanas koncertā iepriecinot skatītājus ar savu horeogrāfiju "Trīs", un nākamo kopdarbu sola uz pavasara pusi.
Madama Butterfly Latvijā un ārpus tās
Žēl, ka tieši tovakar savus īpašos mākslinieciskos sasniegumus operas soliste Kristīne Opolais bija aizvedusi rādīt uz citām zemēm, proti, lai kopā ar savu dzīvesbiedru diriģentu Andri Nelsonu un viņa vadīto Birmingemas orķestri piedalītos Verdi Rekviēma atskaņojumā. Tā nu Kristīni neklātienē apsveica viņas skatuves partneris Egils Siliņš ar vārdiem "Tu biji mana Tamāra, es – tavs Oņegins. Mīļā Kristīne, no sirds tevi sveicu ar šiem panākumiem." Kas ir šie panākumi? Četras spīdoši nodziedātas "Madama Butterfly" izrādes Londonas Karaliskajā operā. Uz vienas izrādes tiešraidi Londonas Trafalgarskvērā sanāca 10 tūkstoši londoniešu, no kuriem divi tūkstoši palika aiz žoga – tik milzīgu publikas interesi izpelnās tikai retā operzvaigzne. Tādēļ baudīt Kristīnes Opolais balsi vismaz līdz 2017. gadam varam aicināt tikai uz Berlīnes, Vīnes, Minhenes, Londonas Koventgārdenas, Cīrihes un Ņujorkas "Metropolitan" skatuvēm – Rīgas opernamam viņas sarakstos pagaidām vietas nav. Toties mūsmāju "Madama Butterfly" iestudējumā varēsim veldzēties citas šīgada balvas laureātes Lienes Kinčas skaistajā soprānā 2. oktobrī un 9. decembrī.
To, ko 1997. gadā uzsāka "Aldaris", jau piekto gadu turpina "Latvijas Gāze", proti – atbalsta mūsu Balto Namu un sumina tā izcilākos iemītniekus.
