Briselē Mihels bija iebraucis no Londonas, bet Egita tur atradās darba sakarā. Protams, dzīvē ir ne tikai darbs, bet arī pa kādai ballītei, kur arī abi sastapās.
“Pirmajā vakarā aizsākušās sarunas turpinājās nebeidzamās mobilajās sarunās un satikšanās reizēs dažādās vietās Eiropā. Bet pēc gada „attāluma attiecību”, lai cik tās romantiskas, nolēmām dzīvot kopā. Bildinājums gan nāca nedaudz vēlāk...”, stāsta Egita.
Aizrobežu romantika
Tajā laikā atradāmies atvaļinājumā Francijā, bet kāzu stāsts aizsākās Gironā, mazā senatnīgā pilsētā netālu no Barselonas, kur Mihels mani uzaicināja uz dzimšanas dienas vakariņām. Ja vien es būtu zinājusi, ka šķērsošu 3 valstu robežas 6 stundu garumā, lai tiktu bildināta.
Ceremonija - sirsnīgā senlatviešu garā
Tajā vēsturiskajā saderināšanās braucienā, kaut kur pie Andoras jau noskaidrojām, ka abu galvās ideālā vieta kāzām šķiet tieši Latvijas mežā, zem kokiem, pie dabas. Lai cik dīvaini, Mihels bija tas, kurš gribēja vēl vairāk latvisko tradīciju, nekā es, jo es centos ņemt vērā mūsu ārvalstu viesu sajūtas - cik daudz viņi spēs izsekot lekšanām, zāģēšanām, laivošanām un citām lietām...
Sākumā gan noskaidroju arī tipiskākās holandiešu kāzu tradīcijas. Jāsaka, ka holandieši neaizraujas ar lielām kāzām, bet pāris lietas, kas man patīk, ieplānojām mūsu pasākumā. Piemēram, Ceremoniju meistari, bija mans lielākais atklājums. Tā ir draugu kopa, kas organizē kāzas divu vedēju vietā. Tagad nesaprotu, kā Latvijā ar to tiek galā divi vedēji?! Man to bija veseli 9 no draugu vidus. Vēl aizguvām „Best man” tradīciju, jeb līgavaiņa labākā drauga statusu ar viņa lielo, atmaskojošo un ļoti izklaidējošo runu, un vēl DJ no Holandes, jo kur gan vēl dzīvo labākie DJ pasaulē!
Tātad, pašas senlatviskās ceremonijas izplānošana palika manās rokās, jo man bija skaidras sajūtas, kādas vēlējos iegūt ceremonijas rezultātā un Mihels tām piekrita. Mūsu ceremoniju laipni piekrita novadīt profesionālā un sirsnīgā folkloras kopa „Vilki”.
Ierodoties jau no tālienes zvanīja bungu rīboņa un stabules. Bez kavēšanās, mūs katru pie rokas ņēma „vedēji” no „ Vilkiem” un veda uz ceremonijas vietu. Tā notika simboliskā aplī, kur pie vārtiem katrs „attīrījās” no ikdienas raizēm. Mammīte bija izšuvusi dvieļus un krustmāte atvedusi māla krūzes, tā kā visa ģimene iesaistīta „pa pilnu programmu”. Visu ceremoniju skanēja skaistās tautas dziesmas, kas vēstīja tieši to, kāpēc un kas notiek „līdzināšanas” gaitā. Ārvalstu viesi varbūt nejutās tik droši par notiekošo, jo kaut ko tādu pat savos sapņos nebija iedomājušies, tādēļ speciāli viņiem tika radīti skaidrojoši bukleti angļu valodā.
Pēc šādas ceremonijas varēja sekot ierastie un svarīgie rituāli – šampanietis, sveikšana un fotografēšanās.
Pasakaina kleita un ziedu „dreskods”
Tērpu izvēle izrietēja no mūsu personībām. Mihels ir uzvalku cilvēks, tādējādi ļoti labi zināja, kā piemeklēt atbilstošāko uzvalku paredzētajam pasākumam. Tā kā pasākums noritēja visu dienu, tad tie bija rīta svārki (melna žakete ar „astēm”, pelēka veste un svītrainas bikses). Ar līgavas kleitu gāja grūtāk. Šķita, ka iespējams ir viss!
Tā kā pasākumam iegūstot veidolu, biju jau iezīmējusi prātā gaisīgu, vējā plīvojošu, romantisku, tomēr arī greznu kleitu, tad veikalos tieši tādu nevarēju atrast. Esmu tik priecīga, ka mani liktenis saveda kopā ar Ilzi Platmalnieci, kas uzšuva pasakainu un tik MANU kleitu!
Ziedu risinājumu izdomājām kopā ar draudzenēm – kāzām noteicām krāsu kodu: oranžs, zaļš un balts, kas diktēja kāzu viesiem ziedu krāsas un sēdvietas, kā arī mašīnas dekorējumu, lai viss ir harmoniski un saskanīgi. Šķiet, ģeniāls risinājums bija paredzēt viesu dāvinātos ziedus izmantot vietas dekorēšanā, jo tā mēs varējām ilgāk priecāties par ziediem!
Gredzeni ar simbolisku nozīmi
Laikam esam simboliski cilvēki, jo laulības gredzeni izdevās ne tik saskanīgi, kā simboliski. Mana vecmāmiņa man uzdāvināja savu laulības gredzenu, ko arī ar prieku nesu, un Mihela gredzenu izveidoja drauga tēvs, kas ir zeltkalis. Arī kāzu auto brauca dekorēts no Latvijas uz Holandi, jo ir tēva auto.
Pēc kāzām - otrais „Jā” vārds!
Pēckāzu laiks mums izvērtās pavisam neparasts, jo otrajā dienā pēc kāzām devāmies vēl ziediem smaržojošajā auto pa Eiropas ceļiem un prāmjiem uz Amsterdamu, kur pēc 5 dienām plānojās otrās kāzas „pilsētas domē”. Tā kā romantikas, uzmanības, īpašu notikumu netrūka visu sekojošo nedēļu. Iespējams tā es sev radīju dubultprieku, jo atkal varēju izveidot jaunu imidžu ar frizūru un radikāli savādāku grimu. Arī ziedu pušķi izvēlējos savādāku, tā iegūstot savādākas atmiņas, bildes un iespaidus. Otrajā reizē „jā” vārds jau skanēja mazāk nervozi, bet ceremonija bija tikpat neaizmirstama.
Vēļ ļoti patīkams moments - mūsu ceremonijas meistari ir pacentušies mums radīt neaizmirstamu pēckāzu laiku, jo no visiem viesiem periodiski saņemam ļoti mīļas pastkartītes no malu malām ar novēlējumiem mūsu saulainai laulības dzīvei. Vai nav fantastisks pārsteigums? Nez, cik ilgi tas turpināsies, bet ar katru kartīti mūsu izbrīns tik aug.
Novēlu katrai šādas kāzas un iespaidus, spēt pašiem izbaudīt katru mirkli bez uztraukumiem un noteikti iegrāmatot, iesaldēt, izkaltēt un ierāmēt visas tās sajūtas un siltos vēlējumus, lai tie uztur emocijas dzīvas pēc iespējas ilgāk.
Autors: Svetkulaiks.lv, Foto: Aiga Rēdmane, Kāzu kleita: Ilze Platmalniece, Vieta: "Puduri", Ceremonija: folkloras kopa „Vilki”, Ēdināšana: Ingūnas Rumbinikas pakalpojumi
Atbalsta: 
