Banga, Glorija

Kad vīrietis runā par kāzām

Pirms pāris gadiem, kad Uldis (24) kopā ar labāko draugu, gluži kā Sprīdītis, devās meklēt laimi uz svešzemi – Angliju, šķērsojot ar savu veco automobīli gluži vai visu Eiropu bez lieka lata kabatā, pat nenojauta, ka šis brauciens mainīs visu viņa dzīvi. Tieši tur viņš satika savu dzīves lielo mīlestību – īstenu latvju zelteni Daigu (24), kuru šovasar veda pie altāra un noprecēja, kā jau vienam kārtīgam latvju zellim pieklājas.

Vīrietis un kāzas... Piedāvājam jums ekskluzīvu iespēju uzzināt kā vīrietis jūtas kāzu gatavošanās periodā, un galu galā, kā līdz tam nonākt – nu, protams, bildinājums!

Tik smuka – noteikti tā ir latvju zeltene!


Braucot mājās no kārtējās darbadienas vienā no Anglijas pilīm, ievēroju simpātisku meiteni sēžam netālu no manis.  Iedomājos, ka tik skaista meitene var būt tikai viena īsta latvju zeltene, tāpēc saņēmos uzsākt sarunu, kura vainagojās ar viņas telefona numuriņu manā telefonā.

Biju ļoti priecīgs, tomēr nezināju ko īsti ar to iesākt un ko teikt, ja piezvanītu, tāpēc sāku gatavot satikšanās plānu. Padzirdot, ka tuvojas Daigas dzimšanas diena, organizēju it kā nejaušu šašliku cepšanas pasākumu savā dārzā. Tā radās iemesls likt lietā  telefona numuru, apsveikt dzimšanas dienā un aicināt ciemos. Plāns izrādījās lielisks, un pēc šī vakara biju ieķēries līdz ausīm.

Pēc pāris dienām saņēmos atkal piezvanīt, tāpat bez iemesla. Un jāatzīst neko oriģinālāku par to, kā tev iet un ko tu dari, arī izdomāt nevarēju. Taču tagad saprotu, ka šis bija liktenīgais zvans mūsu dzīvēs, jo izdzirdot, ka Daiga gatavojas studēt universitātē, samulsumā teicu, ka arī es gatavojos to darīt, lai gan nebiju par to domājis. Uzzinot kurā universitātē un programmā viņa studēs, iesniedzu dokumentus jau nākamajā dienā, lai ar viņu varētu būtu kopā nākamos trīs gadus. Sākām sazvanīties aizvien biežāk un jau pēc nedēļas sākām tikties.


Kas nav īsts – saderināšanās gredzens vai dimants?

Pēc pāris kopā pavadītiem gadiem, nakts vidū sāku just nevaldāmas sāpes vēderā. Nokļuvu slimnīcā un pārcietu operāciju. Katru dienu Daiga mani apciemoja, visādi atbalstīdama un rūpēdamies par mani. Sapratu – es gribu precēt šo meiteni!

Pēc dažiem mēnešiem nopircis saderināšanās gredzenu un sagatavojis Lielo jautājumu palūdzu viņu uzģērbt ko īpašu un iznākt pastaigāties. Nonācām līdz jūrai un sēžot krastā runājām līdz saulrietam. Mēģināju koncentrēties uz gredzenu, bet jo ilgāk gaidīju, jo grūtāk bija saņemties.
uldis_daiga
Kāzu plāns ar pēdējā brīža radikālām izmaiņām

Kāzās sākām plānot drīz pēc sadarināšanās. Par vedējiem izvēlējāmies savus labākos draugus un arī paši iesaistījāmies kāzu plānošanā. Mēs gribējām kāzas, kas pašiem patiktu un nedarīt kaut ko tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts. Gribējām precēties baznīcā, tādēļ braucām uz Latviju nedēļu pavadīt iesvētes nometnē.

Patiesībā jau visu darījām pēdējā brīdī. Tikai trīs mēnešus pirms kāzām pasūtījām viesu namu, vakara vadītāju un muzikantus, nopirkām gredzenus un kāzu kleitu. Tās šķita svarīgākās lietas. Uzvalku pasūtījām pie šuvējas. Secinājums – tas noteikti nav dārgāk kā veikalā, taču oriģinālāk gan, turklāt vienā eksemplārā un radīts tieši tev. Pēc tam atkal atgriezāmies Anglijā. Atrakcijas un izdarības atstājām vedēju un vakara vadītājas ziņā.


Atbraukuši nedēļu pirms kāzām, secinājām, ka kāzu budžets ir nedaudz par šauru, ka lielajā traukā vēl ir jāiemet kāds latiņš. Tas gan lielākoties bija dēļ ekonomiskās dižķibeles un sterliņa mārciņas kritumu pret latu. Tad nu ieminējāmies ģimenēm, ka kāzu dāvanas labprāt mēs saņemtu graudā. Šādi ieekonomējām uz alus mucām, kāzu torti un galda izmaksām.


Bijām priecīgi par paveikto, bet te pēkšņi viss sagriezās kājām gaisā, jo viesu nams mūs nebrīdinot laikus bija paņēmis citu rezervāciju nākamajai dienā, mums atsakot. Un tikai dažas dienas pirms kāzām atradām jaunu vietu, kas mūs uzņemtu. Procesu mazliet sarežģīja tas, ka kāzas bija plānotas ar 80 viesiem, kurus bija arī jāizgulda. Ne visi viesu nami to spēj piedāvāt.

Taču laikam jau viss, kas notiek, notiek uz labu, jo mūsu pēdējā brīža svinību vieta pat mums izmaksāja lētāk, turklāt bija daudz jaukāka par pirmo.


Pirmskāzu nakts kāzu valša apgūšanai

Iepriekšējo vakaru bijām nolēmuši pavadīt atsevišķi, bet pienākot brīdim, kad jāatvadās mēs pārdomājām, jo nebijām tā raduši. Nolēmām visu galu savilkšanu un pēdējo lietu nokārtošanu atstāt vedēju ziņā un paši aizlaidāmies, tā, lai varētu atnākt tikai uz savām kāzām. Telefonus iedevām vedējiem un bez jebkādiem sakariem palikām savā aizvēsturiskajā dzīvoklītī. Aizbraucām paēst vakariņas restorānā, tad mājās iekurinājām plīti un krāsni, ieslēdzām mūziku un sākām mācīties valsi. Vecāki mums bija nosponsorējuši pusstundu deju nodarbības, kurās iemācījāmies pamatsoļus. Baidījāmies, ka būsim vienīgie, kas nemāk dejot valsi, bet sarunājām ja kaut kas sajuks, vienkārši smaidīsim un turpināsim.

Uz baznīcu ar žigulīti un volgu


Kāzu rītā atvadījāmies un braucu uz vecāku mājām. Tur ģērbos kādas trīs stundas, tik ilgi nekad mūžā nebiju ģērbies, un pat bārdu noskuvu! Ar žileti! Sagaidīju savu kāzu mašīnu – Volgu un devos uz baznīcu. Līgava pavadījusi rītu pie frizieriem un citām iestādēm sagaidīja savu kāzu mašīnu – Žigulīti. Esot pie baznīcas ievēroju autobusu, kuru bijām pasūtījuši šai dienai viesu izvadāšanai. No šī momenta sākās satraukums.

Baznīca bija ļoti maza un romantiska, kā viduslaikos, vienkāršas dekorācijas, nekas piesātināts. Pēc trekna Jāvārda devāmies vedēju izplānotā trīs stundu ceļojumā, kurā ietilpa gan klasiskās izdarības ar līgavas nešanu pāri tiltam, vīra un sievas pienākumu veikšanu strādājot kūtī. Darījām arī simboliskas izdarības ar akmeņu stādīšanu, kas simbolizē domas nostiprināšanu sirdī un lai vienmēr būtu pēc kā tiekties. Bet visvairāk patika uzklāts galdiņš Sabiles vīnakalnā, malkojot vietējo vīndaru brūvējumu. Sataisījām kolosālas bildes un lēnām devāmies uz viesu namu.


Viss vakars likās ļoti piesātināts ar notikumiem, kuros katrs vēlējās pārmīt vārdus ar jauno pāri, tādēļ bijām stingri nolēmuši pavadīt kādu laiku tikai divatā, lai tur vai kas. Tad nočiepām rasola bļodu un šampanieša pudeli un klusām aizlavījāmies uz savu numuriņu, kurā atvilkām elpu un pavadījām pusstundu divatā.

Kāzas ilga trīs dienas (lai gan dažiem arī nedēļu), otrā dienā pirtojāmies un cepām šašlikus, bijām plānojuši arī doties kāzu ceļojumā drīz pēc kāzām no viesu sadāvinātās naudas.

Bet kā jau kārtīgās kāzās, visu izplānot ir praktiski neiespējam – budžets bija pārsniegts. To sapratām sēžot un plēšot vaļā viesu sadāvinātās aploksnītes...bet vai tas mūs spēj vairs satraukt, tagad, kad esam viens otram!

Autors: Svetkulaiks.lv, Foto: Mārtiņš Plūme

Atbalsta: domini_canes_1

Jaunākie raksti