Kāzas abi saderinātie sāka plānot tikai nepilnu gadu pēc bildinājuma. Plānojot kāzu budžetu abi bija vienisprātis, ka viņu prioritātes ir – viesu nams, svinību galds un fotogrāfs! Un jā, torte, tāda, kas nav īsta kāzu kūka, bet gan tāda – ar dikti labu garšu!
Vai Tu mani precēsi?
Bildinājumu saņēmu pēc pusotra gada kopā būšanas. Tas notika pavisam vienkārši, kādā omulīgā, ģimeniskām noskaņām pildītā vakarā. Nesen bija piedzimusi mūsu meitiņa. Valdis man vienkārši pajautāja – vai Tu esi laimīga. Pēc apstiprinošas atbildes saņemšanas, viņš pajautāja vēlreiz – vai Tu mani precēsi?
Kāzu plānošana – laicīgi un mierīgi
Kāzu plānošanu sākām ar internetā atrastu kāzu plānu, pielāgojām to savām vajadzībām. Norunājām, ka budžets būs tik liels, lai varētu to nosegt paši saviem līdzekļiem, nepieņemot vecāku finansiālo palīdzību, tādējādi cerot izbēgt no situācijas, kad vecāki ir tie, kas nosaka kādus vīnus likt galdā un ar kādām puķēm dekorēt baznīcu.
Abi norunājām, ka plānosim kāzas laicīgi un mierīgi, izbaudot katru gatavošanās posmu, jo citādi tiek zaudēta pirmssvētku burvība. Nu līdzīgi kā Ziemassvētkos! Negribējām, lai kļūstam par vienu no kāzu stresa nomocītajiem pārīšiem, kas kašķējas par katru sīkumu.
Vakara vadītājs atvieglo dzīvi! Lai vedējiem būtu mazāka atbildības nasta, kā arī, lai vedēji varētu baudīt pasākumu, nolēmām, ka būs vakara vadītāja. Sadalījām atbildības robežu starp vedējiem un vakara vadītāju. Viņa vairāk rūpējās par pasākuma kopējo dinamiku un viesiem, vedēji – par jauno pāri! Esam ļoti apmierināti ar vakara vadītāju – Līgu Kjasperi! Viņa tik veiksmīgi iejustās publikā, ka kāzinieki pēc pasākuma jautāja, vai viņa ir mūsu draudzene, vai radiniece?!
Baznīca vai dzimtsarakstu nodaļa, runājot par šo jautājumu mēs noslēdzām mazu vienošanos. Tā bija šāda – Valdis apmeklēja iesvētes mācību, ja to laikā viņš nesajustu aicinājumu laulāties baznīcā, tad es, cienot viņa viedokli, piekristu sarakstīties dzimtsarakstu nodaļā, ar cerību, ka tomēr pēc vairākiem gadiem stiprināsim mūsu laulību baznīcā. Tomēr viss izveidojās tā, ka savu oficiālo kopdzīvi aizsākām ar Dieva svētību.
Par tradīcijām...
Tagad laikam moderni ir svinēt kāzas – nost ar tradīcijām!!! Taču mēs nespriedām, ka esam īstena latviešu ģimenīte, un tad, lai arī kāzas ir tradicionālā garā – ar mičošanu un aubīti, tiltiem, ar kāpšanu uz šķīvja, utt. Protams, ka bija arī šis tas, ne tik latvisks, piemēram, pušķa mešana neprecētajām dāmām, un līgavas lentītes mešana puišiem..
Svinību vietas izvēle mums neradīja ne mazākas problēmas, nebija nekādu diskusiju – kāzu ceremonija notika viesu namā, kurā aizsākās mūsu attiecības! Ļoti skaistā vietā, Daugavas krastā, netālu no Rīgas – viesu namā Bebru nams.
Svarīga kāzu detaļa mums bija torte. Negribējām kādu no tām tortēm, kas labi izskatās, bet garšo ne pēc kā. Viens vienīgs salds, trekns krēms.. Tādēļ vienojāmies, ka mūsu kāzu torte būs – maskapones siera kūka ar zemenēm. Tā mums abiem ir mīļākā kūka. Torti pasūtījām konditorejā Rūberts.
Un, protams, fotogrāfs! Jā, arī mums palaimējās dabūt foršo Mārtiņu uz savām kāzām. Tur jāsaka milzīgs paldies draudzenītei!!! Bildes ir patiesi jaukas! Operatora pakalpojumi gan vairs neiekļāvās budžetā. Tieši fotogrāfijas būs tās, kas pēc daudziem gadiem spēs atsaukt atmiņā emocijas un sajūtas, kas valdīja mūsu burvīgajā dienā – tie noķertie prieka, laimes un aizkustinājuma mirkļi!
Kāzas
Savu satraukuma kulmināciju izdzīvoju kādu nedēļu pirms lielās dienas, savukārt Valdis visu laiku braši turējās, un tad, pašā kāzu dienā, piedzīvoja lielo satraukumu – rokas trīcēja, kājas ļodzījās, un balss brīžiem aizlūza.
Viens no burvīgākajiem kāzu mirkļiem bija vedēju sarunāts saksofonists nomaļā, nelielā dzelzceļa stacijā! Saksofona pavadībā dejojām kāzu valsi. Tas viss notika braucot garām vilcienam, lietum smidzinot. Tas bija skaisti smeldzīgs, romantisks mirklis!
Savukārt, kamēr mēs devāmies kāzu fotosesijā, vakara vadītāja kopā ar vedējpāri viesiem bija noorganizējusi foto orientēšanos viesu nama teritorijā.
Un ziniet, nav nemaz nepieciešams dienu sabāzt pilnu visādām ārišķībām, lai darītu to īpašu. Tā tāpat jau ir īpaša ar to, ka mēs apliecinām viens otram būt līdzās mūžam, ar to, ka mūsu mīļie ir kopā ar mums... Ar kopēju prieku.
Pēc kāzām
Tagad, kad kāzas jau ir pagājušas, silti ap sirdi paliek tajos mirkļos, kad Valdis reizēm nosauc mani par sieviņu, vai arī draugiem saka – mēs ar sievu.
Ir mainījusies arī iekšējā apziņa – zinu, ka tagad būs daudz lielāka motivācija meklēt risinājumus grūtībām un problēmām, kas dzīves laikā mūs piemeklēs.
Un pats svarīgākais, tagad mēs vairs neesam katrs pats par sevi, bet ar virzību uz kopīgo...
Autors: Svetkulaiks.lv / Foto: Mārtiņš Plūme / Svinību vieta: Bebru nams / Torte: Rūberts
Atbalsta: 
