Mākslas darbu izlase no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja klasikas krājuma gada nogales svētku noskaņā piedāvā ieskatu vīna tēmas attēlojumā. Mūsu ģeogrāfiskajos platuma grādos, kur nevaram lepoties ar vīna kalniem un dārziem, šī senā, līdz ar vīnkopības sākumu iepazītā tēma, tai raksturīgie sižeti un motīvi nepieder pie pašiem populārākajiem un izplatītākajiem. Taču vīna un daiļu sieviešu klātbūtne, kliedēdama skumjas un mudinādama baudītājus dzīves svinēšanai, skurbinājusi un sildījusi arī ziemeļnieku sirdis, turklāt pacilājusi vietējo mākslas ļaužu bohēmu.
Ekspozīcijā sastopas dažādu laikmetu liecības, kas atklāj savu vēsturisko laiku un vidi, reizē arī Latvijas mākslas stilistiskos līkločus. Ierosinājumu un nosaukumu izstādei devusi 19. gadsimta otrās puses izcilākā latviešu ainavista Jūlija Federa meistarīgi darinātā vācu mākslinieka Augusta Rīdela gleznas „Vīns, sievietes un dziesmas” iespaidīgā kopija. Johana Lēberehta Eginka sacerētā mitoloģiskā aina „Dionīsa triumfs” (19. gs. vidus), kurā, vīnogulāja vainaga rotāts, kopā ar pavadoņiem līksmo sengrieķu vīna un auglības dievs, atspoguļo eiropeiskās akadēmiskās mākslas aizrautību ar antīko pasauli un klasisko tradīciju, līdzīgi kā Artura Baumaņa veikli komponētie bakhanāliju („Fauni un bakhnantes”, 1885) un antīko dzīru skati. Vīna trauki vai vīnkoki papildina arī Kārļa Hūna, Aleksandra Heibela, Paula Riconi un Georga Vilhelma Timma historizējoši stilizētās vai intīmi romantiskās sadzīviskās ainas.
20. gadsimta sākuma modernās dzīves izklaides ilustrē Kārļa Miesnieka („Glāze vīna”, 1924) un Rīgas mākslinieku grupas modernistu Ģederta Eliasa, Jāņa Liepiņa („Dzērāji”, 1920), Romana Sutas, Sigismunda Vidberga, kā arī citu autoru radītie tēli un noskaņas, ievedot pilsētas krodziņu, bāru un kafejnīcu gaisotnē. Valdemāra Tones „Klusā daba ar vīna glāzi” (1921) pārstāv ar tēmu saistītās „klusā” žanra priekšmetiskās variācijas, kas, tāpat kā figurālie darbi, vienlaikus rāda tēlojuma modernizācijas iespaidus un meklējumus.
Reformatoram Mārtiņam Luteram piedēvētā teiciena daļu „vīns, sievietes un dziesmas” (Wein, Weib und Gesang) savā valodā un kultūrā iedzīvinājušas daudzas pasaules tautas. Kā noteikta dzīvesveida raksturotāja šī retoriskā figūra nav bijusi sveša arī latviešu dzejniekiem:
“Sēžaties ap galdu,
Saucat meitenes,
Dziedot dzerat sausus
Sārtos vīna kausus:
Dzīvi dara saldu
Vīns un sievietes!”
/ Jānis Ziemeļnieks. „Carpe diem!”/
No 2010. gada 18. decembra līdz 2011. gada 16. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā) būs skatāma izstāde „Vīns, sievietes un dziesmas”.
