Šobrīd Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (SBM) ir apskatāma vienas gleznas izstāde, kura mākslas cienītājiem sniedz unikālu iespēju detalizēti iepazīties ar konkrēta darba tapšanas vēsturi.
Dubultportrets „Baltā un melnā” (1925) ir izcils Latvijas 1920. gadu klasiskā modernisma glezniecības piemērs, kas ieņem īpašu vietu mākslinieces Aleksandras Beļcovas (1892–1981) daiļradē. Gleznā attēlotas divas sievietes – Biruta Ozoliņa (1905–1982), literātes Austras Ozoliņas-Krauzes jaunākā māsa, un taizemiešu meitene Tao. Birutas Ozoliņas pirmais vīrs bija itāļu diplomāts Džovanni Amadori (Giovanni Amadori), kuram savi pienākumi kādu laiku bija jāveic Taizemē, tādēļ arī ģimene 4 gadus dzīvoja šajā eksotiskajā reģionā. Abu mazajam dēlam Pepino (Peppino) bija aukle – 16 gadus vecā tumšādaina meitene, kura tika ņemta līdzi ceļojumos uz Latviju.
Strādājot pie ekspozīcijas, muzeja speciālisti vēlējušies veidot daudzpusīgu stāstu. Bagātīgs dokumentālais un vizuālais materiāls ļauj uzzināt par attēloto personāžu likteņiem, bet rūpīgi piemeklēta neliela 20. gadsimta 20. gadu apģērbu un aksesuāru kolekcija palīdz precīzāk parādīt laiku, kad šīs mākslas darbs ir tapis. Atsevišķi eksotiski priekšmeti līdzinās gleznā redzamajām detaļām: vēdeklis no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcijas, ar ko Biruta pozēja gleznotājai, tērpi orientālisma stilā – bikses, kimono, cepure – nāk no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. Kopējo ainu papildina spilveni, galdauts, amariļļa zieds, Budas skulptūra un galdiņš, kuru rotā stilizētais Austrumu ornaments. Tas tika izgatavots pēc mākslinieces dzīvesbiedra, slavenā latviešu modernista Romana Sutas metiem.
Šonedēļ izstādi papildinājis vēl viens interesants eksponāts – sieviešu tunika no pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva (Александр Васильев) kolekcijas. Kolekcionārs ne reizi vien apciemojis Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju, augsti vērtējot tā iekārtojumu un apbrīnojot abu mākslinieku radošo mantojumu. Jāatzīmē, ka viņš arī dāvinājis muzejam speciāli iegādātos Sutas un Beļcovas mākslas darbus (trauku skices). Uzzinot par to, ka jaunā projekta koncepcija paredz vairāku oriģinālu priekšmetu klātbūtni, Aleksandrs Vasiļjevs, kuru var saukt par SBM draugu, labprāt piekritis piemeklēt galvenās gleznas varones tērpam identisku apģērba gabalu no savas kolekcijas.
Aleksandrs Vasiļjevs stāsta: „Šī ķīniešu tunika no Kantonas zīda ir autentisks 20. gadsimta 20.–30. gadu modes paraugs, par ko liecina tā laika apģērbiem raksturīgie Austrumu motīvi. Tunika ir pilnībā roku darbs – gan izšuvums, gan zīda audums. Tērps kādreiz piederējis man nezināmai ķīniešu dāmai Honkongā. Tuniku es atradu 1995. gadā kopā ar pārējo šīs sievietes garderobi mantās, kuras tika izmestas no nojauktās vēsturiskās savrupmājas Kenedija ielā (Kennedy Road). Apģērbam bija nepieciešama tīrīšana un nopietna restaurācija, kas arī tika veikta, lai sagatavotu šo darbu vešanai uz Rīgu. Esmu priecīgs, ka tas iekļāvās izstādes saturā un lieliski piestāv brīnišķīgajai Beļcovas gleznai”.
Eksponētā tunika ir eleganta dāvana visiem Aleksandra Vasiļjeva talanta un viņa kolekcijas cienītājiem. Tuniku un izstādi var apskatīt līdz 2015. gada 8. augustam.
Tagad izstādē „Vienas gleznas stāsts: Baltā un melnā” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) apmeklētāji var aplūkot vēl vienu oriģinālu eksponātu – sieviešu tuniku, ko no savas tērpu kolekcijas īpaši šai ekspozīcijai atvēlējis pazīstamais modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs.
