Izstādē skatītāji varēs aplūkot dagerotipus, cianotipus, platīna-palādija nospiedumus un ambrotipus, sauktus arī par slapjajām platēm. Fotogrāfijas attīstības gaitā šīs tehnikas ir kalpojušas kā ceļš, kas novedis pie arvien jauniem atklājumiem līdz pat mūsdienu fotogrāfijai. Šobrīd, kad fotogrāfiju uzņemšana ir kļuvusi ātra un vienkārša, vēsturiskās tehnikas, kuras ir nesalīdzināmi sarežģītākas un laikietilpīgākas, var uzskatīt par tās alternatīvu.
Fotogrāfijas muzeja 2. stāva zālē apskatei tiks izlikti Raimo Lielbrieža izgatavotie platīna-palādija nospiedumi. Autors stāsta: „Cēlmetālu sāļu nospiedums un tā variācijas nav vienīgi vēsture. Šī tehnoloģija ļauj tuvināt fotogrāfisku darbu grafikas nospiedumam, gan jēdzieniski, gan izskata nianšu ziņā. Liela nozīme ir papīra virsmai un biezumam, un arī sajūtai, šo papīru paņemot rokās. Pavisam vieglais, gandrīz nemanāmais metāliskais spīdums, kas piemīt attēla pelēkajiem toņiem, un ārkārtīgi plašais pelēko gradāciju diapazons kļūst par īpašu attēla „mūzikas” instrumentu.” Šajā izstādē eksponētie attēli ir izgatavoti vairākās cēlmetālu metālu sāļu nospiedumu variācijās. No viena uzņēmuma ir izgatavoti ne vairāk kā trīs nospiedumi, vairāki nospiedumi eksistē tikai vienā eksemplārā. Raimo Lielbriedis (1962) fotogrāfiju apguvis Rīgas 34. arodskolā, vēlāk pašmācības ceļā. Kopš 1987. gada aktīvi piedalās autoru grupu izstādēs, tostarp mākslas galerijās un izstāžu zālēs vairākās valstīs. Veidojis arī personālizstādes. Aktīvi darbojas kā fotogrāfijas pamatu pasniedzējs un lektors. Kopš 1999. Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas fotogrāfijas pasniedzējs.
Fotogrāfijas muzeja 3. stāva zālē fotogrāfs no Somijas Jalo Porkala apmeklētājiem piedāvās aplūkot dagerotipus – uzņēmumus uz nopulētas un apsudrabotas vara plāksnes –, kurus autors uzņēmis pēdējo četru gadu laikā. Dagerotipijas bija pirmie plašāk pieejamie fotogrāfiskie attēli. Vēsturiskie dagerotipi kļuvuši par retumu, un mūsdienās šo tehniku neizmanto bieži. Tāpat izstādīti tiks autora izgatavotie cianotipi – attēli, kuri tiek iegūti, novietojot priekšmetu vai fotonegatīvu uz cianotipu papīra ultravioletajā gaismā. Jalo Porkala norāda: „Fotogrāfija ir neparasts, sirreāls pazīstamās vides attēlojums. Es vēlos šīs iezīmes saglabāt, izmantojot fotogrāfiskos procesus, kuri atbilst saturam un atmosfērai.” Fotogrāfs studējis fotogrāfiju Industriālo Mākslu institūtā Somijā, papildinot zināšanas par dokumentālo fotogrāfiju, attēlu saglabāšanu un izgatavošanu. Kopš 1970.gadiem viņš piedalījies vairākos fotoprojektos, strādājis par fotogrāfijas pasniedzēju skolās un universitātēs.
2. stāva zālē būs apskatāmas arī latviešu fotogrāfa Māra Ločmeļa izgatavotās slapjās foto plates. Šis process tika izgudrots 1851. gadā. Pirms fotografēšanas šīs plates tiek sagatavotas, pārlejot ar kolodiju un peldinot sudraba nitrāta šķīdumā. Plates ir gaismas jutīgas, kamēr tās ir slapjas. Uzņemtais attēls ir vienīgais tā eksemplārs. Māris Ločmelis (1978) izstādi sagatavojis atbilstoši vairākām vēsturiskām receptēm. M. Ločmelis studējis modes fotogrāfiju Londonas Mākslas Universitātē. Autors strādājis par fotogrāfu vairākos preses izdevumos. Kopš 2001. gada Māris Ločmelis piedalās autoru grupu un solo izstādēs.
19. februārī Latvijas Fotogrāfijas muzejā tiks atklāta izstāde „Alternatīva”, kurā būs skatāmi mūsdienu fotogrāfu radīti attēli, kas veidoti, izmantojot vēsturiskās uzņemšanas un izgatavošanas tehnikas. Izstādes autori ir latviešu fotogrāfi Raimo Lielbriedis, Māris Ločmelis un fotogrāfs no Somijas – Jalo Porkala.
