Molekulārā jeb mikrokosmosa estētika paver mums pasauli, kura neapbruņotai cilvēka acij ir neaizsniedzama. Zinātnes atklājumi un modernās tehnoloģijas mūsdienās to padarījušas pieejamu ikvienam, un daudzi mākslinieki cenšas izprast tieši „iekšējo Universu”, ejot nevis plašumā, bet dziļumā. Putekļa palielinājums, lāzera gaismas atspīdums ūdens pilienā vai cilvēka asinsrites fragments mākslas darbos nereti līdzinās kosmiskām parādībām – mikrostruktūrās ieraudzītam makropasaules tēlam. Pretstatā zinātniekam, kura vēstījums vienmēr pieprasa neapgāžamu pierādījumu, mākslinieka prerogatīva ir brīvi interpretēt, pārdefinēt un transformēt.
Ievadot „Sarunu muzejā”, mākslas zinātniece Elita Ansone iepazīstinās klātesošos ar izstādes „Saules sistēmas perspektīva” pamatideju un tematiskajām līnijām, kā arī plašāk izklāstīs mikro- un makrokosmosa koncepciju, kura radusi atspoguļojumu ekspozīcijas darbos, piemēram, Ginta Gabrāna „Fotonu ainavās #32 un #4” (2010), Ērika Boža „Putekļu dizainā” (2005), Solveigas Vasiļjevas „Asinsainā” (2008) u.c. Dažādas mākslinieciskās pieejas un kuratores stāstījums atklās aizraujošas sakritības, līdzības un noslēpumaina molekulārā fenomena daudzpusīgo klātesamību mūsu ikdienas dzīvē.
Savukārt jauno mediju māksliniece Maija Demitere piedāvās uz šiem darbiem paraudzīties no mediju mākslas skatupunkta, daloties savā pieredzē mikrokosmosa procesu un matēriju neparastā izmantošanā starpdisciplināros projektos. Autores eksperimentos tie kļūst par instrumentiem dažādu efektu, tostarp fonētisku un vizuālu, radīšanai.
Maija Demitere absolvējusi bakalaura studiju programmu „Jauno mediju māksla” Liepājas Universitātē ar instalāciju „Skaņas enerģija” – tas ir ideāli ilgtspējīgs mākslas darbs, kurā enerģija tiek iegūta no komposta baterijām, kas sastāv no mikroorganismiem. To aktīvās rosības rezultātā veidojas elektriskā strāva, kas iedarbina pastiprinātāju un mikrofonu, ļaujot katram ieklausīties mikroskopiskās vides ritmos.
Šobrīd, turpinot mediju mākslas studijas maģistrantūrā, Maija Demitere tālāk attīsta ilgtspējas tēmu, pievēršoties tā saukto lēno mediju mākslai. Autore eksperimentē ar pārtikas audzēšanu akvafermās (AquaFarms) un noslēgtās palodzes siltumnīcās, mākslīgi radot pašpietiekamu mikrobioloģisku telpu.
Aicinām uz „Sarunu muzejā” visus, kuri vēlas gūt jaunas zināšanas par salīdzinoši mazpazīstamo mikrokosmosu, kas ir miljoniem reižu mazāks, taču tikpat fascinējošs kā lielais Visums!
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušiem – EUR 3,56; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 2,13).
Izstāde skatāma līdz 2015. gada 1. februārim.
Iesākot jaunu sezonu „Sarunām muzejā”, svētdien, 11. janvārī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) aicina uz tikšanos izstādē „Saules sistēmas perspektīva”. Par mikrokosmosa procesu un molekulārās estētikas manifestāciju mākslā pastāstīs projekta kuratore Elita Ansone un jauno mediju māksliniece Maija Demitere.
