Elizabete, Liza, Līze, Betija

Tikšanās ar fotožurnālistu Jāni Vītolu viņa izstādē „Mani ļaudis”

1. novembrī, otrdien, plkst. 14.00 Mākslas galerijā "Durvis" (Brīvības laukumā 21, Tukumā) tikšanās fotožurnālistu Jāni Vītolu viņa izstādē "Mani ļaudis". Kā pats izstādes autors teicis, izstādē būs skatāmi "Diendienā sastaptie. Tukumā, Kandavā uz ielas, pagalmos. Dziļos laukos, ceļš kur beidzas. Vien maza daļa no Jums esat vienkopus. Bildēs uz fotopapīra un visi kā dzīvi".

Jānis Vītols (1940) ir dzimis Rīgā, bet jau sen ir īstens tukumnieks. Fotogrāfiju apguvis pašmācības ceļā. Strādā par fotožurnālistu laikrakstā "Neatkarīgās Tukuma Ziņas". Fotogrāfija viņam ir ne tikai ikdienas darbs, bet arī vaļasprieks.

Viņš ir aizrautīgs un neatlaidīgs. Viņa rokraksts fotomākslā ir īpašs: "Mazliet sapņains, mazliet gaisīgs un tajā pat laikā radoša personība, apveltīts ar prasmi pelēkajā ikdienā ieraudzīt neparasto. It visam, ko Jānis dara, ir tikai viens īsts un pārliecinošs nodoms – lai pašam un citiem interesantāk, lai dzīve labāka un ... pasaule krāšņāka", – tā fotomākslinieku raksturo kolēģi.

Jānim Vītolam bijušas vairākas personālizstādes: Tukuma muzejā (1988, 1993), Mākslas galerijā "Durvis" un Durbes pilī "Tie, kurus es mīlu" (2000), Latvijas Fotogrāfijas muzejā "Laiks un ļaudis" (2001), Mākslas galerijā "Durvis" (2009), kā arī jubilejas izstāde gleznu galerijā "Vējaspārns" Kandavā (2010). Piedalījies arī grupu izstādēs: Latvijas Fotomākslinieku savienības rīkotajās izstādēs Rīgā (1988, 1989, 1990), starptautiskajā izstādē "Dzintarzeme" Klaipēdā (Lietuvā, 1990) un Tukuma mākslinieku izstādē Tidaholmā (Zviedrijā, 1993).

Par jauno izstādi galerijā "Durvis" pats mākslinieks saka: "Savā darbiņā allaž ko klāt pieķeru. Fotofilmiņas krājas. Un kad pašam šķiet: ir laiks, – eju savā fotolaboratorijā. Tur iekšā ir svētki. Svētki ir katrdien. Man arī ir, it īpaši tad, kad pārējie neko nesvin. Esmu ačgārnis. Patiesībā ir gauži banāla. Padomju laika 20 gadu vecais fotopapīrs uz galu iet. Lietā nācās to likt. Sarkanajā gaismā ir superīgi. Bilde kad parādās, raudiens ar’ uznāk. Kāpēc tā – nezinu, bet kas kaut kur aizķeras. Cilvēks bildē it kā svešs. Vietu atceros, vārds ar dažam pagaisis, un asara klāt. Pa ceļam vēl daudz ko sastapt gadās. Arī līdz pusei, pavisam kailas, krūtīgas meitenes, sievas. Uz viņām taču visa pasaule, mēs, es arī stāvu, turos, lai nepakristu. Viņas taču ir visa sākums un arī gals. Atnāksiet, redzēsiet. Arī sevi varbūt. Mani ļaudis un es pats jūs ciemos gaidīšu".

Izstāde apskatāma līdz 8. decembrim Mākslas galerijā "Durvis" Brīvības laukumā 21, Tukumā.

Ieeja bezmaksas.

Jaunākie raksti