Harijs Veldre ir viens no spilgtākajiem 20. gadsimta otrās puses Latvijas reālistiskajiem ainavistiem – plenērists, kas turpināja izkopt Latviskās ainavas glezniecības tradīcijas. Viņa vienaudži ir Leo Kokle, Henrijs Klēbahs, Vladimirs Andrijenko, Kārlis Cīrulis, Pauls Duškins.
Gleznotājs Harijs Veldre mākslā ienāk agri un veiksmīgi. Tas bija kara laiks 1942. gads. Veldre mācījies Rīgas daiļamatniecības skolā un paralēli apmeklēja L. Svempa privātstudiju, kas deva lielu ierosmi padziļināt zināšanas mākslas jomā. Jauno talantīgo mākslinieku Mākslas akadēmijā uzņem 2. kursā, tālāk viņa studijas virzīja tādi meistari, kā K. Miesnieks un Ģ. Eliass. 22. gadu vecumā mākslinieks pabeidz Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar diplomdarbu "Ielu bruģētāji" (vadītājs Ģ. Eliass), iegūstot prasmi strādāt visos žanros, kā arī pie darbietilpīgām figurālām kompozīcijām. Izstādēs viņš sāk piedalījies no 1947. gada, Mākslinieku Savienības biedrs no 1950. gada. Savas darba gaitas viņš uzsāk J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā strādājot par pedagogu, kur cenšas darboties pedagoģiskajos principos līdzīgi savam pirmajam skolotājam L. Svempam. Pats būdams aizrautīgs, viņš centās iedrošināt jauniešus, nereti gleznoja kopā ar saviem audzēkņiem.
Veldre bija viens no tiem, kas turpināja izkopt un uzturēt latviešu klasiskās ainavas tradīcijas, savā darbībā balstoties dziļās un neatlaidīgās studijās, meklējot savu skatījumu Latvijas dabas atklāsmei dažādos gadalaikos. Par savu darbības pamatžanru, no 1950. gadu vidus, mākslinieks izvēlējās tieši ainavu. Uzskatīdams, ka labs ainavists nevar sēdēt vienā vietā, viņš ar savu krāsu kasti padusē apbraukāja visu Latviju. Gleznotāju izvēlēties kļūt par ainavistu noteikusi mākslinieka liriskā daba, kas latviešiem bieži ir dominējošā. Veldre lielu vērību veltīja gleznas virsmas apdarei, uzskatīdams to par vienu no galvenajiem mākslinieciskās formas elementiem.
Gleznotāja Harija Veldres spēcīgi tonāli bagātās un izjustās ainavas ir atzinīgi novērtējuši mākslinieka kolēģi, kritiķi un arī daudzie skatītāji. Personālizstādes veidotas Rīgā (1967, 1968, 1977, 1992, 1995), Liepājā, Ventspilī (abas 1972), Valmierā, Saldū (abas 1982), Jūrmalā (1988), Lapmežciemā (1997), piemiņas izstāde LNMM (2007). Gleznas eksponētas padomju mākslinieku darbu izstādēs Anglijā, Japānā, Francijā, Holandē, Somijā un citur.
Ieeja izstāde bez maksas.
Klasiskās mākslas galerija "Antonija" turpinot tradīcijas, aicina visus mākslas mīļotājus no 11. augusta apmeklēt Harija Veldres (1927-1999) darbu izstādi. Izstādes atklāšana notiks galerijas telpās 11. augustā, plkst. 17.30.
