Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā uzplauks „Puķu izstāžu” dārzs

Ziedi glezniecībā un grafikā

No 27. maija līdz 24. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē interesentiem pieejama glezniecības un grafikas puķu izstāde. Tā aicina iepazīt, kā puķes daudzkrāsaino fascinējumu gleznās, akvareļos, zīmējumos un grafikās atainojuši Latvijas un ārzemju mākslinieki no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.

Viena no pamattēmām veltīta puķu karalienei – rozei, kuras zieds simbolizē mīlestību, piemiņu, ciešanas, skaidrību un kuru Āzijas dārzos pazina pirms 5 000 gadu. Ludolfa Liberta, Martas Kalniņas, Jūlija Jaunkalniņa, Rūdolfa Pērles, Jaņa Šternberga, Malles Leisas, Helēnas Heinrihsones un daudzu citu autoru darbos rozes saistošā parādība uzplaukst stilistiskās un emocionālās variācijās.

Īpaši izcelta tēma „Cilvēks un puķe”, kurā zieds kalpo kā modeli rotājošs akcents un simbolisks skaidrojums. Kārļa Miesnieka, Eduarda Brencēna, Jēkaba Kazaka, Valdemāra Tones, Līvijas Endzelīnas, Vijas Maldupes portreti, kā arī sievišķīgi aizkustinošie Hildas Vīkas akvareļi vai Kārļa Padega groteskie tušas zīmējumi atklāj patiesi daudzveidīgu radošo skatījumu. Savukārt latviešu puķu tirgus tradīcijas vērienīgi atklājas Irmas Rozenfeldes, Ritas Valneres un krievu mākslinieka Jurija Pimenova žanra ainās, bet lauku mājas dārzu stūrus un ziedošas pļavas uzbūruši ainavisti Vilhelms Purvītis, Eduards Vītols, Pēteris Kalve, Aleksandrs Petrovs, Ansis Artums, Jānis Pūpols un Ģederts Eliass.

Tulpes, ceriņi, peonijas, krizantēmas, īrisi, lefkojas, saulespuķes, gladiolas, ozolītes, margrietiņas – kādas tikai puķes nevar atrast Karla Augusta Zenfa, Oto Skulmes, Ugas Skulmes, Leo Svempa vai Miervalža Poļa klusajās dabās! Kaut arī Jāņa Tīdemaņa, Borisa Bērziņa un Jāņa Pauļuka vāzēs puķu šķirnes nav „nolasāmas”, viņu kompozīcijas ļauj jūsmot par aizrautīgo krāsu un triepiena ekspresiju.

Andra Zēgnera personālizstāde „Signum florentis II”

Arī Andra Zēgnera personālizstādē „Signum florentis II” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva vestibilā tiek eksponētas 40 krāsu fotogrāfijas, kas aicina skatītāju iepazīt ziedu kā zīmi, kā izteiktu harmonijas simbolu. Lielākā daļa no tām tiks rādīta pirmo reizi.

Mākslinieks ir intensīvi sadarbojies ar pazīstamākajiem Latvijas puķu selekcionāriem, īpaši tulpju selekcionāru Ēvaldu Pauperu. Kopdarbība izveidojās radoša, jo fotografējot ziedus radās iespēja atklāt aizvien neparastākas formu un krāsu kombinācijas, kas „iešifrētas” tulpēs, magonēs, rozēs un īrisos, cenšoties gan pietuvoties zieda kā trauslas, neizpētītas matērijas iespējām, gan fiksēt dažādas, mazāk ierastas ziedu formu un krāsu vizuālas interpretācijas, kas nereti līdzinās abstrahētiem mākslas darbiem. Andris Zēgners atzīst, ka viņam „zieds ir dievišķā skaistuma zīme. Trauslajās ziedlapu līnijās iešifrētajām zīmēm mēs bieži paejam garām, bet ir vērts tajās ieskatīties”, ko autors sekmīgi arī demonstrē fotogrāfiju ciklā.

Puķes porcelāna apgleznojumos un tekstilmākslā

Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē būs aplūkojami ziedu rotājumi latviešu lietišķajā mākslā no 19. gadsimta beigām līdz 21. gadsimtam. Visbagātākās tradīcijas meklējamas porcelāna apgleznojumos, tāpēc abas nozares pārstāvētas ar plašu darbu klāstu, taču arī citās lietišķās mākslas nozarēs rodami interesanti eksponāti.

Ziedi kā spilgts domas un noskaņas izteicējs vai košs akcents raksturo daudzus Rūdolfa Heimrāta gobelēnus, krāsaini ziedi uz tumša fona atmirdz Edītes Pauls-Vīgneres krāšņajās sienas segās. Ziedu tematika kā telpiska forma savdabīgi risināta Aijas Baumanes tekstilobjektā, savukārt Irisas Blumates darbos koši sarkanās puķes pārvēršas kaislību ziedos, bet Ivetas Vecenānes kompozīcijās – krāsainās alegorijās.

Ziedu motīvi pārvērsti arī greznās rotās un stilizēti nosacītos ornamentos ādas plastikas darbos.

Izstādē eksponēti darbi no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Rīgas Porcelāna muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, kā arī no atsevišķu mākslinieku kolekcijām.