Hugo, Uga, Uģis

Galerijā ARTE apskatāma Agates Apkalnes personālizstāde \"Paralēlās pasaules\"

Galerijā ARTE no 18. aprīļa līdz 21. aprīlim apskatāma Agates Apkalnes personālizstāde "Paralēlās pasaules". Apkalnes gleznas lielākoties ir redzamas izstādēs aiz Latvijas robežām, viņas mākslas darbus pārstāv "Tvdart" galerija Vācijā, Berlīnē un "d'Haudrecy" galerija Beļģijā. Izstādes atklāšana notiks 20.aprīlī plkst. 18.00.

"Paralēlās pasaules" ir mākslinieces Agates Apkalnes (1977) ceturtā personālizstāde. Pēdējā reize, kad A. Apkalnes glezniecība ir bijusi skatāma Latvijā, bija 2007. gadā.

Izstādē "Paralēlās pasaules", kas tikai četras dienas būs skatāma Berga Bazārā, galerijā ARTE Berga Bazārs, tiks eksponēti seši lielformāta darbi no padsmit darbu cikla ar tādu pašu nosaukumu. Viss cikls būs skatāms š.g. maijā, mākslinieces personālizstādē Berlīnē.

"Paralēlās pasaules" turpina autorei raksturīgo strādāšanu ciklos, kur noteikta ideja tiek izspēlēta dažādu formātu gleznās, katrā atvedinot un risinot šīs idejas dažādos aspektus un nianses. Tāpat arī tiek turpināta A. Apkalnei būtiskā jūtu, emociju un cilvēka dvēseles stāvokļu tematika, šoreiz akcentējot privātās telpas – domu, jūtu, esības – nozīmi un izpētot tās saskarsmes iespējas dažādu indivīdu starpā.

Gleznās dominē sievietes tēls, gan augoša bērna vecumā, gan arī pieaugušā stāvoklī. Iespējamība tiek likta iepretim jau realizētai dzīvei, rotaļīga izziņa – blakus konkrētu nozīmi izsakošiem žestiem, netieši norādot uz 'attīstību', tādējādi glezniecībā ienesot arī abstraktu laika dimensiju. Šī pieeja ļauj radīt vēstījumu, kas ir saprotams intuitīvā tvērumā, katram samērojot to ar personisko pieredzi un izjūtām.

Gleznieciskās valodas ziņā A. Apkalne pārstāv klasiskās vērtības; viņa lieto reālistisku izteiksmi: izsvērta kompozīcija, anatomisks zīmējums, kolorīts un gaismēnas, to kontrasti, kā arī citu formālo aspektu lietojums zinātājos rosinās asociācijas ar renesanses un baroka glezniecību. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem cikliem, "Paralēlās pasaules" uzrāda jaunu attīstības līmeni. Autores spēja pārvaldīt glezniecības formālos paņēmienus un mērķtiecīgi pielietot tos, lai gleznas telpas ietvaros ar kompozīcijas un precīzu žestu un zīmju palīdzību izspēlētu noteiktu sižetu, jaunākajā ciklā ir papildināta ar delikātu un prasmīgi iepludinātu sirreālu noti, kā arī krāsas nozīmes un simbolikas pastiprināšanos, kas kopumā rada estētiski un semantiski piesātinātu mākslas baudījumu.

Jaunākie raksti