Melnbalto fotogrāfiju sērija, ko personālizstādē "Dzīve ir citur" piedāvā Imants Gross, tapusi publiskajā telpā – pilsētvidē, kur saskaras un līdzās pastāv atšķirīgu uzskatu, vecuma un kultūru cilvēki un ar kuru vairums saista cerības uz labāku nākotni.
Sekojot street photography2 tradīcijām, kas paredz situāciju vai notikumu fiksēt, nevis to inscenēt, autors dažādās pasaules pilsētās – Rīgā, Tallinā, Stokholmā, Barselonā, Florencē un Ņujorkā, fotografē dzīves situācijas un cilvēkus tajās, mēģinot notvert "īpašo mirkli", kas parāda cilvēkus – sava laikmeta lieciniekus un veidotājus, viņu uzvedības raksturu, emocijas un savstarpējās attiecības.
45 fotogrāfijās, kas uzņemtas kafejnīcās, metro, izstāžu zālēs, ielās un citur, autora radošā pozīcija atspoguļojas fotografējamo mirkļu un situāciju izvēlē – ko iekļaut kadrā un ko nē. Mirkļi zibenīgi uzrodas un pazūd, izaicinot autoru. Imanta Grosa darbiem raksturīgs viegls ironijas un humora pieskāriens, atvērtība dažādību līdzāspastāvēšanai.
"Mēs katrs dzīvojam savu dzīvi – darbojamies ikdienā, kur viss šķiet pazīstams un paredzams, tomēr reizēm mēs jūtamies neapmierināti un apdraudēti. Cik daudz mēs zinām vai izprotam sevi un to, kas notiek ap mums – ārtelpā? Un cik lielā mērā mēs apzināmies, ka piedalāmies tās veidošanā?" vaicā autors.
Viņš uzskata, ka fotografēšanas procesam piemīt spēja saskatīt un notvert to, ko cilvēki ikdienas steigā dažreiz nepamana un palaiž garām. "Tā nav pasīva notikumu dokumentēšana, bet sava veida personiskā reakcija – mans komentārs uz doto situāciju. Izejot ielās un vērojot tajās cilvēkus viņu ikdienā – vidē, ar fotokameras starpniecību es atveros ārpasaulei, es cenšos saskatīt un uztvert kādu īpašu mirkli, kas mani uzrunā, un fiksēt to kadrā. Kļūstot par attēlu, izolēts no sava konteksta – notikuma vietas un laika, šis mirklis var palīdzēt atklāt un labāk izprast telpu ap mums un to, kā mēs tajā dzīvojam. Tā ir viena no iespējām labāk izprast pašiem sevi," atzīst Imants Gross.
Imants Gross (1953) dzimis un uzaudzis Zviedrijā, latviešu ģimenē, kas kā daudzi citi latvieši pēc Otrā pasaules kara nonāca trimdā. Studējis jurisprudenci Stokholmas universitātē (1975-1981) un Briseles (Beļģija) universitātē (1981-1982). Profesionālā karjera ir saistīta ar starptautiskām attiecībām un diplomātiju Latvijā, Zviedrijā, citās Eiropas valstīs un Āfrikā. No 1991. līdz 1996. gadam Imants Gross ir Latvijas Republikas vēstnieks Zviedrijas Karalistē un akreditētais vēstnieks Norvēģijas Karalistē. Pēdējos septiņus gadus dzīvo Rīgā un no 2006. gada vada Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā.
Vectēva, fotogrāfa Miķeļa Gross (1886 – 1966) radošā mantojuma iedvesmots, Imants Gross jau agrā jaunībā sāka interesēties par fotogrāfiju, kas ar laiku kļuva par viņa dzīves neatņemamu daļu. Profesionālās iemaņas apguvis un papildinājis vairākos apmācības kursos un meistardarbnīcās Latvijā, Zviedrijā un Vācijā. Piedalījies fotogrāfijas projektu veidošanā un prezentācijās. 2009. gadā kopā ar Gunāru Janaiti veidoja vectēvam veltīto izstādi "Gross 1909-2009 – 100 gadi ar fotogrāfiju četrās paaudzēs" (Rīgā, galerijā "Putti"). 2010. gadā Ventspils teātra namā "Jūras vārti" bija apskatāma pirmā Imanta Grosa personālizstāde "Ūdens...".
Imanta Grosa personālizstāde "Dzīve ir citur" būs apskatāma Rīgas mākslas telpas INTRO zālē no 2011. gada 16. aprīļa līdz 13. maijam.
No 16. aprīļa Rīgas pilsētas izstāžu zāles "Rīgas mākslas telpa" Intro zālē būs apskatāma latviešu fotogrāfa Imanta Grosa personālizstāde "Dzīve ir citur". Izstādi veidos autora melnbalto fotogrāfiju sērija, kas tapusi publiskajā telpā jeb pilsētvidē – Rīgā, Tallinā, Stokholmā, Barselonā, Florencē un Ņujorkā.
