“Pārnēsājamās ainavas”, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, seko pavedieniem, kas caur dažādām pasaules vietām ved uz vairāku radošu, bieži mazzināmu Latvijas emigrācijas un trimdas personību un neformālu grupu stāstiem, skatot tos plašākā 20. gadsimta mākslas norišu, migrācijas un globalizācijas kontekstā.
“Ja palūkojas tālākā vēsturē, cilvēku migrācijas plūsmas karu, politisku un ekonomisku pārmaiņu iespaidā ir notikušas nepārtraukti. Trimda, diaspora un migrācija ir pasaules kultūrtelpas raksturlielumi, kuru izpausmes ne vien noteikušas izmaiņas pasaules kartē, bet arī veidojušas augsni atšķirīgu mākslas un kultūras norišu attīstībai, veicinot kultūru sajaukšanos un pārklāšanos, jaunu ideju un virzienu rašanos,” uzsver izstādes kuratores Solvita Krese, Inga Lāce, Diāna Popova, Antra Priede-Krievkalne un Andra Silapētere.
“Pārnēsājamās ainavas” pievēršas tādiem latviešu diasporas pieturas punktiem kā Parīze, Ņujorka, Rietumberlīne, Gotlande un Monreāla, kopīgā tīklā iezīmējot individuālus migrācijas ceļus un radot izpratni par šā brīža situāciju, kas lielā mērā balstīta pagātnes norisēs. Projektā piedalās šobrīd ārvalstīs dzīvojoši un strādājoši latviešu mākslinieki, kā arī autori, kuri atspoguļo migrācijas tēmu vai ar personīgajām interpretācijām papildina kādu no izstādes vēstījumiem, kas tiek atklāti ar arhīvu, mākslas darbu un artefaktu palīdzību.
No 2017. līdz 2019. gadam Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, iesaistot plašu Latvijas un starptautiskās mākslas scēnas institūciju, pētnieku, kuratoru un mākslinieku loku, īsteno četras satelītizstādes Parīzē, Ņujorkā, Gotlandē un Berlīnē, savukārt visa projekta centrālā izstāde “Pārnēsājamās ainavas” norisinās Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Ekspozīcijas kodolu veido personības un personu grupas, kuru liktenis un daiļrade izgaismo kādu specifisku Latvijas vēstures posmu, tā saistību ar mūsdienām, kā arī raksturo tās ietekmju lokus vietējā un starptautiskā mērogā. Izstādes Berlīnes ass griežas ap Valdi Āboliņu – vienu no nozīmīgākajiem Latvijas mākslas popularizētājiem Rietumos, kreiso domātāju un spožu mail-art pārstāvi, kura darbība tā laika kultūras sakaru veicināšanā atklāj daudz samezglotas un noklusētas patiesības. Ņujorku iezīmē “Elles ķēķis” – neformāla dzejnieku un mākslinieku grupa, kas 50. un 60. gados bija spēcīgs intelektuālās vides akumulators un latviešu radošās kopienas izdzīvošanas katalizators.
Parīzes konteksts tiek izgaismots caur neparastu personību – dejotāju un publicisti Aiju Bertrāni, kura kopā ar savu vīru, amerikāņu dejotāju un mākslinieku Raimondu Dunkanu no 20. gadsimta 20. līdz 70. gadiem Parīzē vadīja alternatīvas izglītības iestādi “Akademia”. Gotlandes stāstu veido gleznotājs Laris Strunke, viņa radošā darbība un pieredze Otrā pasaules kara laikā, kad, bēgot no Sarkanās armijas, viņš ar savu ģimeni šķērsoja Baltijas jūru, lai nonāku Gotlandē.
“Pārnēsājamas ainavas” ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm. Valsts simtgade ir vērienīgākais notikums mūsdienu Latvijas vēsturē, un tās programma aptver laikposmu no 2017. gada maija līdz 2021. gada janvārim. Svinību pamatvēstījums ir “Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.
No 2018. gada 28. aprīļa līdz 17. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā Latvijas valsts simtgadei veltīta starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde “Pārnēsājamās ainavas”, kurā tiks apzinātas Latvijas trimdas un emigrācijas mākslas izpausmes no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
