1977. gadā, pateicoties ar Rietumvācijā dzīvojošā latvieša, mākslas menedžera Valda Āboliņa (1939–1984) iniciatīvu iegūtajai Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) stipendijai, Maija Tabaka nokļūst Rietumberlīnē. 20. gadsimta 70. gados Rietumberlīne ir toleranta, novitātēm un eksperimentiem atvērta vieta, kas piesaista radošas personības no visas pasaules. Ierodoties tur, Maija atstāj tik lielu iespaidu gan ar savu efektīgo tēlu, gan spožo glezniecību, ka jauniegūtie draugi viņu nosauc par “padomju grāfieni”, bet vācu mākslas kritiķi gleznotāju vēl aizvien turpina dēvēt par “paradīzes putnu”.
Rietumberlīnē pavadītais laiks māksliniecei no toreizējās Padomju Latvijas bija necerēta un vienreizēja izdevība izrauties ārpus “dzelzs priekškara” un sajust “vēju zem spārniem”. “Kad es aizbraucu, nokļuvu lielā starptautiskā virpulī, milzīgā. Man bija mazs dzīvoklītis, darbnīca, apmaksāta dzīvošana, kā arī ļoti plašas iespējas iepazīt vietējo kultūras dzīvi – katru dienu man pienāca kaudze ar ielūgumiem, es, protams, gāju, cik man vajadzēja, cik es varēju. (..) Kad dzīvoju Rietumberlīnē, iedraudzējos ar ļoti daudziem māksliniekiem, viņi teica – tu esi viena no mums. Šīs sirsnīgās attiecības palika uz visu mūžu,” stāsta Maija Tabaka intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” (http://nra.lv, 01.06.2017.).
“Sarunas muzejā” gaitā Maija Tabaka dalīsies atmiņās par piedzīvoto Rietumberlīnē 1977.–1978. gadā un savu apjomīgo personālizstādi Betānijas mākslinieku namā (Künstlerhaus Bethanien) 1979. gadā, raksturos toreiz sadalītās lielpilsētas ikdienu un kultūras vidi, kā arī pastāstīs par visnotaļ pretrunīgajiem iespaidiem par Rietumu bohēmu. Tāpat apmeklētājiem būs interesanti uzzināt par laiku pēc mākslinieces atgriešanās Rīgā un viņas aktīvo darbību saiknes starp Austrumiem un Rietumiem izveidošanā un nostiprināšanā.
Savukārt izstādes kuratore, mākslas zinātniece Ivonna Veiherte paskaidros projekta koncepciju un papildinās mākslinieces stāstījumu ar dziļāku darbu analīzi, piedāvājot tuvāk ielūkoties vācu, īpaši Rietumberlīnes, mākslas ainā pēc 70. gados pasludinātā glezniecības gala, kad uzplauka plaša mēroga “jauno mežoņu” (“Neue Wilde”) ekspresīvās glezniecības kustība.
Izstāde “Maija Tabaka un Rietumberlīne”, kura šobrīd ir apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS, parāda meistares daiļrades esenci – darbus, kuri jau sen iemantojuši latviešu mākslas “zelta klasikas” statusu. Skatītāji šeit ieraudzīs tādus hrestomātiskus audeklus kā “Sievietes” (1974), “Tatjanas Bēmas portrets” (1975), “Tatjanas Sutas portrets” (1976), “Valda Āboliņa portrets” (1978), “Mākslinieks Volfs Fostels ar ģimeni” (1978), “Skumjā Regīna” (1986). Cenšoties ar laika distanci atgādināt par gleznotājas pirmajiem starptautiskajiem panākumiem, ekspozīcija paralēli sniedz ieskatu atsevišķu Rietumberlīnes mākslinieku – Volfa Fostela (Wolf Vostell), Salome (Salomé, īstais vārds Wolfgang Ludwig Cihlarz), Dītera Mazūra (Dieter Masuhr), Rainera Fetinga (Rainer Fetting) – un citu nozīmīgu autoru darbībā, ar kuriem Maija Tabaka bija pazīstama personīgi. Piemēram, gleznotājas tēls atstāja tik lielu iespaidu uz “Fluxus” mākslinieku Volfu Fostelu, ka tapa “Maijas Tabakas portrets” (1978), kurā Fostels apvienoja romantisko skaistules tēlu ar vēsi analītisko skatienu un simbolisko fotokameru centrā.
Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR.
Izstāde būs atvērta līdz 20. augustam.
Atklājot programmas “Sarunas muzejā” 2017. gada vasaras / rudens sezonu, svētdien, 2. jūlijā, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) aicina uz tikšanos ar ievērojamo gleznotāju Maiju Tabaku un mākslas zinātnieci, kuratori Ivonnu Veiherti izstādē “Maija Tabaka un Rietumberlīne”. Tā būs nesteidzīga kopīga pastaiga ekspozīcijā, kuras laikā varēs tuvāk iepazīt meistares personību un daiļradi, uzzināt atsevišķu darbu tapšanas vēsturi, kā arī izjust 20. gadsimta 70. gadu Rietumeiropas mākslas metropoles dzīves ritmu.
