Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs veltīts diviem ievērojamiem latviešu māksliniekiem. Romana Sutas (1896–1944) dzīvesbiedre gleznotāja Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981) bija gan pievilcīga un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan viena no pirmajām profesionālajām māksliniecēm Latvijā. Tāpēc ir visnotaļ likumsakarīgi, ka šogad muzejs saviem apmeklētājiem piedāvā īpašu trīs lekciju ciklu, kas ir veltīts sievietēm mākslā.
Vadīt nodarbības uzaicināta mākslas zinātniece no Sanktpēterburgas – muzeja “Valsts Ermitāža” zinātniskā darbiniece, Valsts Krievu muzeja vieslektore Dr. art. Svetlana Jeršova (Светлана Ершова), kura jau vairākus gadus pēta sievietes tēla problemātiku mākslas darbos, pievēršot uzmanību arī daiļā dzimuma pārstāvju vietai un lomai sabiedrībā un kultūras procesos. Savās lekcijās Rīgā speciāliste piedāvā plašu ieskatu Eiropas mākslinieču daiļradē trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, paralēli raksturojot tos vēsturiskos un sociālos apstākļus, kas noteica sievietes pozīcijas radošajā sfērā attiecīgajā laikposmā.
Sievietes-mākslinieces kultūras pasaulē ir pastāvējušas jau kopš seniem laikiem, taču viņu ieguldījums gadsimtiem ilgi netika atzīts par tik nozīmīgu kā vīriešu sasniegumi. Mākslinieču loma un ietekme strauji palielinājās 20. gadsimta sākumā, bet viņu ceļš pretim atzinībai bija sācies daudz agrāk. Pirmajā lekcijā, kas notika š. g. 19. aprīlī, klausītāji uzzināja par sievietēm, kuras 18. gadsimtā nodarbojās ar mākslu, un noskaidroja, kā sievietes tēlu savā daiļradē iemiesojuši dažādi autori. Cikla turpinājumā – 21. oktobrī – Svetlana Jeršova stāstīs par mūzām, kas iedvesmoja 19. gadsimta māksliniekus, kā arī iezīmēs jaunus aspektus sievietes skaistuma attēlošanā.
19. gadsimtā notika strauja ideālu maiņa. Apgarotie romantisma tēli zaudēja savu aktualitāti jau gadsimta vidū. Salona mākslā sieviete no pielūgsmes objekta ātri pārtapa iekāres objektā. Savukārt līdztiesību jautājuma izvirzīšana un attīstība noveda pie tā, ka sieviešu tēls ieguva jaunās īpašības. Paralēli radās un nemitīgi pieauga mākslinieku interese par nacionālo sieviešu raksturu, sievietes personīgo likteni. Šī sarežģītā vēsturiskā perioda pretrunas, sapņi un vilšanās atrada savu atspoguļojumu ne tikai parādes portretos, bet arī žanra kompozīcijās, kas demonstrē laikmetīgās sievietes tēlu.
Mākslas zinātniece Dr. art. Svetlana Jeršova dzimusi Sanktpēterburgā, Krievijā. 2010. gadā aizstāvējusi doktora disertāciju par tēmu “Pasaules tēls padomju glezniecībā 20. gadsimta 20. gadu beigās – 30. gados”. Krievijas Mākslinieku savienības biedre, Valsts Ermitāžas muzeja zinātniskā darbiniece, kopš 2011. gada Valsts Krievu muzeja vieslektore. Lasījusi lekcijas mākslas vēsturē Iļjas Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskajā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā (2006–2014). Zinātnisko interešu fokusā – Krievijas māksla no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
Lekcija notiks krievu valodā. Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Uz lekciju Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!
Biļešu cenas: pieaugušajiem – 12,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 8,00 EUR.
Piektdien, 2016. gada 21. oktobrī, plkst. 17:30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) ar stāstījumu par 19. gadsimta sievietēm-māksliniecēm un sievietes tēlu tā laika mākslā uzstāsies Valsts Ermitāžas muzeja pārstāve, mākslas zinātniece Dr. art. Svetlana Jeršova (Sanktpēterburga, Krievija).
